Tā mēs dzīvojam

Gribam būt veseli un droši

Slimību kontroles un profilakses centrs 11. oktobrī viesojās mūsu bērnudārzā, lai kopā ar Ķiparu un Lācēnu grupu bērniem runātu par higiēnu. Bērni atsvaidzināja zināšanas un uzzināja arī šo to jaunu par mikrobiem, mazgāšanos un veselīgu dzīvesveidu. Multfilma par Jančapunci gan lika dažam piesarkt un atpazīt sevi, bet kopumā nodarbība raisīja pozitīvas sajūtas un izziņas interesi. Visi vēlējās noskaidrot pa kādiem ceļiem mikrobi nonāk mūsos un kā no tā izvairīties. Bet lielāko pārsteigumu izsauca noslēpumainais pulveris un brīnumainais lukturītis, kuru uzspīdinot uz rokām, kļūst redzams, ka mikrobi turpat vien ir .... ja vien rokas netiek ļoti, ļoti kārtīgi nomazgātas!

 

Savukārt Bitīšu grupas bērni dalījās savā pieredzē un uzklausīja jaunas ziņas par to kā katrs pats var ievērot drošību. Noskatoties un pārrunājot multfilmas par detektīvu Šerloku, bērni pārsteidza pasākuma vadītājas ar savām zināšanām par drošu rīcību . Mums pašiem gan tas nebija nekāds pārsteigums, jo ikdienā ievērojot drošību , mēs zinām - uz krēsla šūpoties nav droši, iela jāšķērso tikai norādītajā vietā un peldēties ejam tikai kopā ar pieaugušo. Mēs zinām kā pareizi jānes šķēres, jākāpj pa trepēm un varam pat pamācīt vecākus, ka karstus traukus drīkst aiztikt tikai ar virtuves cimdiem. 

Mācāmies draudzējoties

Ir jauki un interesanti mācīties no skolotājiem, vecākiem un grāmatām, bet vēl saistošāk ir - mācīties mācot! 

Oktobra sākumā Bitīšu grupas bērni kopā ar vecākiem devās uz Maizes māju, kur mācījās paši cept maizīti. Maizīte izdevās garšīga, iespaidu bija daudz un atgriežoties bērnudārzā tā vien gribējās padalīties. Tā nu 11. oktobra rītā Bitītes devās pie trīsgadniekiem uz Rūķu grupu. Katrs bija sagatavojis apsveikumu  un iepazīstoties izstaigāja grupu un aprunājās ar mazajiem. Rūķu skolotāja Dace stāstīja pasaku par kukulīti un tieši tobrīd topošie skolēni attapa - mēs arī zinām kā iejaukt mīklu, veidot kukulīšus un izcept maizīti. Tika atsaukts atmiņā, kas vajadzīgs mīklai, kā mīkla jāmīca un cik daudz no katras sastāvdaļas jāpievieno. 

Ar lielu atbildības sajūtu lielie rādīja un stāstīja mazajiem Rūķēniem kā izveidot glītu un apaļu kukulīti, apsmērēt to ar olu un uzbērt sēkliņas. 

  

 

Pēc pusdienām, nogaršojot pašcepto maizīti, mazie atcerējās savus jaunos, lielos draugus, bet lielie Bitīšu audzēkņi jutās kā trīskārši ieguvēji - jauni draugi, nostiprinātas prasmes un lepnums par labo darbu - iemācīt citiem kaut ko noderīgu!

 

 

Rudens svētki

Septembris vēl nav beidzies, bet mūsu bērnudārzā jau trešā kopāsanākšana šomēnes. Visu nedēļu esam priecājušies par rudens izstādi, runājuši un pētījuši dārzeņus, augļus , tāpēc 28. septembri pie mums varētu arī saukt par Lielo ražas dienu, jo arī šodien viss grozās par un ap rudens ražu.

Arī Zirnis tepat vien ir un atvelkot elpu no straujā rudens tempa, stāsta bērniem pasaku...līdz brīdim, kad ierodas Ilzīte un iesaista gan Zirni, gan visus bērnus kopīgā jautrībā. Zirnis ir paglābts no viltīgā tārpiņa un noklausās arī bērnu priekšnesumos - izrādās par rudeni tik daudz ko var uzzināt no dziesmām un dzejoļiem!

Lai bērnudārza ikdiena būtu tikpat krāsaina, bagātīga un interesanta kā rudens raža, mums ir tradīcija - rudens svētku aktivitātēm jānotiek visapkārt bērnudārzam - lai no visām vietām redzams. Tāpēc arī šogad darbošanās norit četros plačos. Mūzikas placī skolotāja Līga visus kārtīgi izdancina, sporta placī Dacīte ar vecajiem rudens vīriņa zābakiem izkustina kājas, rokas un visus muskulīšus. Ir arī maizes placis, kur vadītāja Līga stāsta stāstu par grauda ceļu līdz maizītei, dod nogaršot graudus un miltus.

  

Bet lielajā radošās izpausmes placī grupas ierodas ar "bagāžu"- Ķipari brauc ar ķerru, Bitītes stiepj spaiņus, vēl citi nāk ar kastēm un maisiem. Šogad atkal veidojam rudens ražas mandalu - no Tīnas un Denisa lielā ķirbja viducī arvien plašāk un krāsaināk uz visām pusēm. Bērni strādā gandrīz patstāvīgi un skolotājas palīdz tikai ar padomu un atbildi uz jautājumu - Audzīt, kas tas par dārzeni?

  

Sajūtu un emociju ir tik daudz, ka grūti aizmigt, bet vakarpusē priecājoties par krāsaino bērnudārza apkārtni , skaidrs, ka būs - būs mūsu gads krāsains, radošs, veselīgs un priecīgs!

                                     

Olimpiskā diena 2017

22. septembris

Sportojam svaigā gaisā - tāda šogad ir Olimpiskās dienas devīze. 

Mēs tā arī darām-vairāk kā 2 stundas pavadām svaigā gaisā, aizvadot astronomiskās vasaras pēdējo dienu. Un sportojam šodien pamatīgi - priecīgi, azartiski, veikli un draudzīgi. 

Pasākums tiek atklāts ar kopīgo Olimpiskās dienas vingrošanu. Sportošanai iesildās gan bērni, gan skolotājas, gan lielie, gan pavisam mazie. 

  

Mūsu Olimpiskās dienas tradīcija - skrējiens apkārt bērnudārzam. Avangardā - sporta skolotāja Dace, viņai cieši pa pēdām seko Bitītes, Lācēni, Ķipari, Puķuzirņi, Rūķi. Un kā jūs domājat - mazie tikai noskatās? Ne jau mūsu bērnudārzā! Ābolīšu grupa pievienojas kopīgajam skrējienam un paskrien kādu gabaliņu, bet divgadīgie Zvirbuļi pieveic visu distanci -  tiek apkārt bērnudārzam un kamēr lielie skrien apkārt kalnam, pat uzkāpj kalna galā!

 

Tad seko pasākuma aizrautīgākā daļa - rotaļas, stafetes, sacenšanās. Ir gan dalībnieki, gan līdzjutēji, laukumā valda sajūsma, uzmundrinājumi, apkampšanās pēc savējo veiksmes. 

  

 

Tētim svētki

10. septembris - Tēva diena. Un tēti to ir pelnījuši! Šorīt pat mākoņi pašķīrās, lai visi redzētu, ka mūsu bērnudārza pagalmā nāk un nāk vislabākie un mīļākie tēti pasaulē, kuri, lai būtu kopā ar savu bērnu, bija gan agrāk modušies, gan izbrīvējuši laiku. Šoreiz tētis kopā ar savu bērnu būvēja māju, sadarbojās, ripinot bumbiņu un radīja 4. bērnudārza tētu-meitu-dēlu kopīgo gleznu. Lielāko sajūsmu izraisīja vizināšanās "karietē apkārt pilij" - brauciens lielajā dārznieka ķerrā, ko stumj tētis, raisīja gan sajūsmas spiedzienus gan īstu atmošanos. Cits izbaudīja elegantu pastaigu, cits - ātrumu un straujus pagriezienus. 

 

 

 

 

 

Saņemot karodziņu "Es esmu labākais tētis", dažs bija samulsis, cits lepns un priecīgs, taču īstais novērtējums bija lasāms bērnu acīs - MAN TIEŠĀM IR PATS MĪĻĀKAIS TĒTIS PASAULĒ!

2016./2017.m.g.

Svētki bērniem

Kaut arī dzīve bērnudārzā arī vasaras mēnešos rit ierasto gaitu, var teikt, ka 1. jūnijs ir tāda kā robežšķirtne - ir noslēdzies mācību gads, laiks šķiet siltāks un patīkamāks pat , ja tā nemaz nav . Bērni šajā dienā jūtas īpaši lepni, jo visā pasaulē atzīmē bērnu aizsardzības dienu. Mēs to pavadījām sportiskās un jautrās aktivitātēs. Sporta skolotāja Dace sagatavoja dažādas aktivitātes, vadītāja parūpējās par pārsteigumiem un tas, kurš rūpējas par laika apstākļiem sagādāja brīnišķigi saulainu laiku.

Mūsu tradicionālajā kopāsanākšanas vietā sapulcējās visi - visnepacietīgāk un aktīvāk pasākuma atklāšanu gaidīja mazie Zvirbulīši. Lielākie bērni  ieklausījās skolotājas Daces vēlējumā - lai valda sportiskais gars un jautrība!

Pārkāpšana, izlīšana, mešana, skriešana - visa bērnudārza teritorija pārvērtusies vienā krāsainā, kustīgā virpulī. vecāko grupu bērniem acis azartiski iezibas, kad jānoiet pa līniju, izvairoties no šūpojošām ūdens pudelēm vai jāpārvietojas starp diviem kokiem , nepieskaroties zemei. Smiekli un jautrība valda laukumā, kad audzītes kopā ar bērniem sēžas uz iedomātiem zirgiem un sacenšas ātrumā. 

   

  

 

Visai negribīgi bērni pamet aktivitāšu vietas, jo izskan aicinājums pulcēties iekšpagalmā. Vadītāja nāk ar pēdējo pārsteigumu - vēstuli katrai grupai. Tajās izrādās uzdevumi - skaitīt soļus, orientēties pēc vēja rādītāja, zināt vietu, kur plīvo Latvijas karogs, atpazīt kokus un izpildīt vēl citus uzdevumus. Uzdevumi katram citi, bet noslēgumā visiem - pārsteigums - Rūķi to atrod ozola zaros, Ābolīši puķēs, citi - uz trešās palodzes.... Un pārsteigums ir garšīgs! 

 

 

Deju karuselis

Pirmdienas Zirņu ielas bērnudārzā ir graciozo kustību dienas, jo deju skolotāja Solvita katru nedēļu māca bērniem ritmiski kustēties, skaisti un pareizi noturēt savu augumu. Gada laikā bērni apguvuši deju soļus, iestudējuši dejas un 22. maija pēcpusdienā pulcējušies kopā, lai paši un skatītāji priecātos par deju koncertu kopā ar zaļo papagaili. 

Vispirms Lācēni un Ķipari ar vienkāršākiem soļiem un bērnišķīgākām dejām iepriecina vecākus, bet vecāko grupu bērniem ļauj atcerēties sevi pirms vairākiem gadiem. Lācēni vēl mazliet nedroši, taču priecīgi bez gala. Ķiparu dejās jau manāms apzinīgums un cenšanās pēc iespējas rūpīgāk izdejot dažādās dejas. Bitīšu dejotāji jau izceļas ar staltu stāju un pārliecību par savu varējumu. Pēdējie koncertā uzstājas Rūķi. Viņi dejo jau četrus gadus un prot gan sarežģītākus deju soļus, gan izteiksmīgas dejas. Deju svītu no 1.- 4. klašu deju kolektīvu repertuāra Rūķi nodejo kā īsti skolnieki. Arī pārējais priekšnesums liecina gan par bērnu izaugsmi, gan skolotājas ieguldīto darbu. 

Mūsu dejotājiem ir savas tradīcijas noslēguma koncerta veidošanā. Viena no tām - izlaiduma grupas bērni dejo "Laika dziesmiņu", simboliski vēstot par laiku, kas neapturami rit uz priekšu un neizbēgami liek bērniem izaugt un sākt atkal un atkal jaunus ceļus. Vēl viena tradīcija ir kopīga "disenīte" visiem dejotājiem. "Disenītē" skan moderni ritmi un melodijas, bet mūsu koncerts bez kovboju dejas noslēgumā nav iedomājams - gadu no gada bērni paši izvēlas šo deju par ballītes kulmināciju un pieaugušajiem tur nav nekādas teikšanas. 

Skatītāju ir daudz, aplausi skaļi un no sirds, ziedi skolotājai un jaukas vasaras vēlējumi - tā noslēdzas šīgada deju karuselis.

 

 

Lieldienas 

Gatavošanās Lieldienu svinēšanai ir jaukāka un lielāka par pašu svinēšanu! Īpaši šogad, kad pavasaris nemaz nesteidzas atnākt, gribas pašiem pielikt roku, lai visapkārt tāds saulaināks. 

Galvenajā lomā - olas. Klausoties un pašiem skandējot Lieldienu tautasdziesmas un ticējumus, grupās tiek zīmētas, veidotas, rotātas olas. Daļa bērnu kopā ar vecākiem olas jau laikus nokrāsojuši mājās. Turklāt bērni var vecākiem izstāstīt par vislabākajiem paņēmieniem kā krāsot olas. Rūķu grupā atvērtas olu mākslinieciskās apdares darbnīcas - laukumā olas tiek izrotātas ar guaša krāsām, grupā - ietītas lupatiņās kopā ar zālītēm,graudiņiem un puķītēm un vārītas sīpolu mizās. Lācēni sagatavojuši mīklu un paši cītīgi rullē, sien mīklu mezglā un veido Lieldienu putniņus. Kad tie izcepušies smaržo viss bērnudārzs!

  

 Zaļās ceturtdienas rīts sākas ar Lieldienu teātri. Vistiņa Ciba izdējusi savu pirmo oliņu un ir gatava savu mākslu iemācīt arī Lieldienu Garausim, jo viņam ,lūk, olas ir ļoti vajadzīgas. Garausim ar dēšanu diez kā nevedas, bet bērni tāpat ir sajūsmā - bieži negadās sastapt tādu zaķi, kas lapsu nosauc par rudu, atpalikušu čupu, bet pašu vilku mierīgi aizsūta pie citiem vilkiem! Galu galā Garausis dabū olas no vistām, bet vistiņa Ciba kopā ar bērniem dzied par olu krāsošanu, ticējumiem, saulītes saukšanu un pavasari. Katra grupa rāda savu mīļāko Lieldienu rotaļu, bet zaķis pa to laiku cilpo pa bērnudārzu un atkal jau slēpj olas...

  

 

Lai nu kas, bet olu slēpšana zaķim padodas! Kamēr bērni dzied un dejo, olas ir pazudušas gandrīz visiem. Ķiparu auklīte Vineta vienīgā manījusi zaķi ar nočieptajām olām jožot uz pagalma pusi. Ķipariem neatliek nekas cits kā aši ģērbties un doties zaķim pa pēdām. Pārējie izrevidē grupas - gultas, skapīšus, grāmatplauktus un puķupodus - olas šodien ir visur! 

Pēc tam jau neiztrūkstošā olu ripināšana, kas tiek pavadīta ar dažādām emociju izpausmēm - mazie Cālīši sarīko ovācijas, kādā no lielajām grupām sacensību azartu iztraucē asaras par saplīsušo olu, citur tiek pētīts kas tā par īpašu olu, kas izripo pa durvīm un dodas pati savās gaitās. Tad tiek sameklēta sāls un olas pazūd kā nebijušas - kura apēsta, kura atdāvināta, kura noglabāta mammai un tētim. Varbūt tas arī prātīgi, jo olu ēšanai taču priekšā vēl vismz četras brīvdienas. Šodien vēl tikai jāizšūpojas Lieldienu šūpolēs un jācer, ka pavasaris drīz būs klāt pa īstam!

  

Muzikāls rīts

Marta beigas pie mums ir tas laiks, kad Zirnis no Zirņu ielas atnāk pastāstīt par saviem panākumiem dārzkopībā. Arī šogad Zirnis ir ieradies, bet no ierastās lielīšanās ar saviem slavenajiem dārzniekiem ne vēsts. Izrādās - Zirņa dārzā notikušas aplamības - no parastajām zirņu pākstīm izšķīlušies cāļi un pamukuši pasaulē. Zirnis, prātīgs būdams izdomājis - kur citur pazudušos zirņus meklēt, ja ne Zirņu ielas bērnudārzā. 

Tā nu Zirnis sasaucis kopā visu bērnudārza saimi un izsludinājis meklēšanu - tiek nosaukts vārdā un raksturots katrs mazais cālis - MAIJA DUMPE, kurai patīk gatavot ēst un mācīties angļu valodu, ANNA GRUNDIŅA, kurai tik ļoti patīk frizieru būšanas, ka reiz pat kaķim ūsas nofrizējusi. Starp izklīdušajiem cāļiem ir arī GRIETA ROZENBERGA - vislabākais rotaļu biedrs savam mazajam brālītim, REINIS KLIEDERS, kurš vienmēr grib būt uzvarētājs un ir ļoti strādīgs, ŽAKLĪNA BĒRZIŅA, kuru mājinieki sauc par dziedošo direktoru. Savukārt LĪVA FREIVALDE ir meitene ar kuru nekad nav garlaicīgi un kura nepieļauj brīvdienas no bērnudārza, jo tā taču var nokavēt svarīgus darbiņus! Cāļu vidū ir mazā diplomāte DANIELA DRĒVIŅA, kura ogot jāj ar zirgu un dziedāšanas starplaikos ēd suši. EVELĪNA LĀCE vislabprātāk laiku pavada blēņojoties...kopā ar tēti un mammu! MARTA BREIKŠA sapņo reiz dziedāt uz lielās skauves, bet ELZA GAILE vairāk par visu pasaulē mīl savu ģimeni - ar to kopā viņa gan dzied un dejo, gan lasa grāmatas, zīmē un iet pastaigāties. Visnaskāk aizmukušais cālis ir GUSTAVS LEIMANIS. Tas arī saprotams, jo Gustavs ir tāds, kas visu MĀK - tāpēc viņš dienās būšot MĀKslinieks. Šobrīd viņš īpaši uzmana tos kuri dara neko un ātri vien atrod tādiem kopīgu nodarbi.

Mazie cāļi viens pēc otra dzied par ģimeni un svētkiem, mantām, zvēriem un darbiem, bet skatītāji cenšas uzmanīgi sekot līdzi. Mazākajiem klausītājiem tas nemaz nav tik viegli, jo uzvesties kultūras pasākumā mēs vēl tikai mācāmies. Bērnu žūrijai no Rūķu grupas šajā ziņā vieglāk - viņiem klausoties ir uzdevums - vērtēt katru uzsāšanos ar sirsniņām. Tik vien tās nelaimes, ka koncerta beigās uz tāfeles pietrūkst vietas, jo patikšana tik liela..

Visi pazudušie zirņu cāļi ir atrasti un Zirnis no Zirņu ielas pateicas mūzikas skolotājai Līgai par labu pieskatīšanu, bet mazie dziedātāji, kopā ar košu balonu un apsveikumiem no grupas biedriem, saņem vēlējumu turpināt dziedāt tikpat skanīgi!

 

  

Teātris 2017

Reizē ar pavasari teātra nedēļa ir klāt! Ik rītu katram ir līdzi divas konfektes ieejas maksai, arī dienas ritms ir izmainījies - pēc brokastīm no visām pusēm uz zāli dodas bērni, lai atkal skatītos un paši spēlētu teātri. 

Šogad pirmie mākslinieki būs "Lācēni". Ilutas audzīte iestudējusi muzikālu izrādi pēc krievu tautas pasakas "Namiņš" . Pasaka sena un visiem zināma, bet pievienojot aktieru sniegumam moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, izrāde iegūst itin svaigu elpu. Aktieri kā jau ierasts - daži drosmīgāki, citi kautrīgāki. Samantas drošā balss sapurina sapņainākos skatītājus, kuri saprot - šajā mežā vēl sagaidāmi pārsteigumi! Skolotāja mazliet izmainījusi pasakas notikumus, tāpēc tie skatītāji, kas jau paredz turpmākos notikumus, vēro izrādi ar vēl lielāku interesi. 

Mazie skatītāji skaļi aplaudē, bet lielie Puķuzirņu grupas bērni vērojuši izrādi īpaši rūpīgi. Viņu uzdevums - pēc atgriešanās grupā redzēto recenzēt - tas ir - novērtēt. Recenzenti ir dažādi tāpēc arī vieniem labāk patikušas vāveres un zaķi, citam - eži un lāči, bet treknu punktu kopīgajam vērojumam pieliek Mikus - man patika kā tā mazā meitene runāja! Un viss.

Nu Lācēni var skaitīt konfektes nākamajām izrādēm, bet pārējiem vēl viss priekšā...

  

 Trešdiena, 22. marts

Līdz lielajai Vislatvijas teātra dienai 27. martā vēl dažas dienas un mūsu teātra nedēļa šodien tā īsti ieskrējusies. Ķiparu grupa izcēlusies ar īpašu aizrautību izrādes gatavošanas procesā un šodien ir viņu uzstāšanās. Audzinātājas Līga un Iluta vēl un vēl pārbauda dekorācijas, bet bērni ir pārliecināti - viss būs kārtībā! "Tēta dzimšanas diena" ir par ģimeni un tajā darbojas mazais Alfons, kurš grib iepriecināt tēti dzimšanas dienā. Alfona lomā - Klāvs, kuram nemaz nav jātēlo - viņš ir tieši tāds kā pats un ar savu sniegumu sajūsmina skatītājus. Arī citu aktieru iejušanās tēta, tantes un kaimiņienes lomās ir izteiksmīga un patīk gan pašiem gan skatītājiem. Izrādē ir rotaļas, dāvanu gatavošana un intriga. Kā nu ne - skatītājos pat noskan vilšanās pilns čuksts par tukšo kasti ko tētis atver dzimšanas dienā. Un uzreiz pēc tam - sajūsmināta izelpa, kad no milzu dāvanas parādās MĪĻŠ BĒRNS -labākā dāvana katram tētim!

 

 

Dekorācijas tiek operatīvi nomainītas un visi gatavi otrajai izrādei - Bitīšu "Trīs sivēntiņiem". Šie bērni, šķiet, var iejusties jebkurā lomā - visi ir droši, runā skaidri, saprotami un izteiksmīgi. Daniels, Gustavs un Rūdolfs sivēnu lomās ir īsti draiskuļi un skaidri redzams , ka Gustavs, spēlēdams nopietnā un čaklā sivēna lomu, patiesībā grib blēņoties kopā ar pārējiem. Bet - tāda ir loma un aktieris to godam izpilda. Arī šī izrāde atšķiras no pasakas un pēkšņi sarodas vesels pulks draudzīgu mājdzīvnieku, kas izsalkušajam vilkam laipni, bet stingri palūdz pazust no meža... Vilks ir prom un visi vienojas stilīgā dejā "Rukši, rukši, mājās rukši". Izrādās, ka uz skatuves bijušas arī Bitīšu audzītes Monta un Laila, kuras tik organiski darbojušās līdzi bērniem, ka nemaz nav lāgā pamanītas. Skatītāji dzied līdzi, aplaudē un dodoties uz grupām jau steidz dalīties iespaidos.

 

  

Mazie recenzenti no Puķuzirņiem par abu izrāžu galveno vērtību atzīst jautrību. Lielāko atzinību izpelnījies ūsainais tētis - laikam tāpēc, ka recenzentiem pašiem līdz ūsām vēl augt un augt. Savukārt Bitīšu izrādes režisorēm ieteikums no mazajiem kritiķiem - varēja izdarīt tā, lai sivēni nav tik dumji.

Ceturtdiena, 23. marts 

Teātris ir ļoti veselīgs, tāpēc šonedēļ bērnudārzā ir gandrīz visi bērni. Lai visiem pietiktu vietas, tiek sanesti papildkrēsli un tāpat ir jāsaspiežas ciešāk.

Zāles vidū novietota dīvaina konstrukcija. Dažs saka - glezna, cits - aizslietnis, vēl kādam tas izskatās pēc veļas auklas. Sākoties izrādei "Zaķīša mājiņa", aiz baltā palaga izgaismojas tēli. Šodien Ābolīšu audzīte Jana mums rāda ēnu teātri. Tas ir interesanti un daudziem pirmoreiz - redzēt kā ēnu lapsa izdzen no ēnu mājiņas ēnu zaķi. Un tad nāk ēnu suns, lācis un vilks un beigās arī gailītis ar kuru kopā skanīgi dzied visa zāle. Aiz aizslietņa ir viena pati Jana, bet bērni tā arī paliek pārliecināti, ka tur slēpušies vairāki aktieri. Jo katra tēla balss skan atšķirīgi, katram ir sava "odziņa"

 

Visus ļoti interesē šīsdienas otrā izrāde, jo Puķuzirņi, nēsājot pa bērnudārzu savas izrādes iespaidīgās dekorācijas jau paspējuši radīt intrigu. Puķuzirņu grupā ir gan 7-gadīgi, gan 3-gadīgi bērni, bet zālē ienākot visi izskatās vienlīdz lepni. Lepni par padarīto darbu, kura rezultāu šodien redzēs visi, lepni par savu varēšanu, par savām audzinātājām Lāsmu un Ilzi, kuras padarījušas latviešu tautas pasaku par īstu baudījumu pašiem un skatītājiem. Patīk arī skatītājiem - tur ir īsta ķēniņa pils, pats ķēniņš un princeses, ir gudrie brāļi un labsirdīgais muļķītis, kurš beigās tiek pie skaistās princeses. Visam pa vidu - mazie Puķuzirņi kā skudriņas, pīlītes un bitītes - visi darbojas, skanīgi dzied un skaidri runā. Šīs grupas aktieri gluži kā profesionāļi iesaista arī skatītājus un pēc izrādes tiek noklausīti atzinumi, ka šo izrādi droši varētu rādīt plašākai publikai un nevis par vienu, bet veselu tūtu konfekšu!

 

 

 

Piektdiena, 24. marts

Šorīt ir dzimusi jauna ideja - saukt mūsu teātra dienas par teātra festivālu POZITĪVAIS ZIRNIS. Būtu interesanti vai, ne? Jo gaisotne pie mums tiešām kā īstā festivālā.

Zālē šodien arī izskatās kā tādā festivāla noslēgumā - pāri visai zālei aukla ar plakātiem, stūrī lielais bungu komplekts, fonā ekrāns. Rūķu skolotāja Dace brīdina, ka izrādē varētu būt skaļas skaņas, bet tas nevienu nenobiedē, jo luga būs par bērnu iemīļotajiem varoņiem - smurfiem. Stāstu par smurfu-bundzinieku, kurš nepazina burtus, uzrakstījusi pati skolotāja Dace. Un tad ierodas smurfiņi. Gluži kā multenē - visi vienādi, jo skolotāja Jana pati uzšuvusi tērpus visiem aktieriem. Mazā Agate visai pārliecinoši notēlo smurfu skolotāju, smurfiņi ir paklausīgi skolnieki un atklājas - pēc smurfu lasīšanas stundas arī visi skatītāji prot alfabētu un skaļi sauc līdzi bundziniekam Mikum - A,Ā, B, C, Č....

 

  

Pēc iespaidīga bungu pavadījuma Rūķu dziedātajai dziesmai uz skatuves uznāk Ansītis - šajā tēlā iejutusies mūzikas kolotāja Līga, kura kopā ar Cālīšu un Zvirbuļu audzītēm, Sanitu, Andželu, Evitu un Ligitu rāda mīļu un izglītojošu izrādi "Dzintara meklētāji". Bērniem patīk audzinātāju kostīmi, jautrību sagādā vistiņas, sivēna un žagatas neveiklie mēģinājumi palīdzēt Ansītim, toties stāsts par sveķa ceļu līdz dzintaram ir jaunums gandrīz visiem. 

  

Pacilātā noskaņojumā, aplausu un ovāciju pavadībā, vadītāja apdāvina gan mazos un lielos aktierus, gan režisores, scenogrāfes, skatuves strādnieces, tērpu mākslinieces, komponistes, horeogrāfes un atbalstītājas - visas mūsu mīļās audzītes, kas palīdzēja mūsu teātra prieku aiznest līdz skatītājiem!

                               

 

 Paši sev

Mēs zinām, ka veselīga dzīvesveida svarīga sastāvdaļa ir veselīgs uzturs. Tie ir veselīgi produkti - dabiski, vitamīniem un dažādām vērtīgām uzturvielām bagāti. Bet zināms, ka veselīgs uzturs nes labumu tad, ja ēšanas process ir patīkams - kad pats varu izvēlēties, pats sevi apkalpot, daļēji piedalīties maltītes sagatavošanā. 

Tāpēc arvien vairāk mēs grupās pievēršamies tam, lai paši kaut ko pagatavou - cepumus, kūciņas, maizītes, kokteiļus, salātus... starp citu - paša gatavotam izrādās daudz labāka garša!!

Savukārt ēdienreizēs mēs šajā mācību gadā esam sākuši mācīties paši sevi apkalpot - uzlikt salātus, uzliet mērcīti, uzsmērēt sviestu uz maizītes. Mums izdodas! 

  

   

Meteņdiena

Katru gadu pienāk tāds brīdis, kad ziemai jāsāk atkāpties un jādod  vieta pavasarim. 9. februārī pie mums viss kā pienākas Meteņos - puiši pārģērbušies par meitenēm, meitenes par puišiem, neiztiek bez dziedāšanas un īsti latviskiem dančiem - Pankūkas, Nebeidzamais dancis, Oira, - kuros kopā sadanco Rūķu, Bitīšu un Puķuzirņu lielie bērni. 

 

 

Trokšņa un jautrības pievilināti, svētkos ierodas čigāniete ar runci no zvejniekciema. Izrādās zvejnieku ciemā arī ir savi ticējumi, lai labāki lomi un mūsu bērni var palīdzēt, izdomājot zvejniekciema zvēriem īpašus vārdus. Par to čigānietes runcis katram pieskaras ar asti - tas nesot laimi un bagātību. 

  

Protams, kur čigāniete, tur neiztiek bez zīlēšanas. Tā nu visi uzzina, kas notiks, ja Meteņdienā sukās matus, mazgās drēbes vai ēdīs cūkas šņukuru. Bērniem vislabāk patīk ticējums, ka Meteņos jālielās. To visi labi māk - kura tētim lielākas kurpes, kura pagalmā garāki koki , kam gardākas pankūkas - visi lielās līdz sausa mute. Bet lielīties var ne tikai vārdos - čigāniete palielās ar deju un visi bērni arī metās dejā uz sola - katrs danco savādāk un izrādās kā nu māk. Tik kustīgiem svinētājiem jāsacenšas arī Atpakaļrāpē, Mugurlecē, un Potīšskrejā. 

Laiks Meteņa saukšanai - kā allaž bērni gaida gan konfektes, gan zelta pogas un apšļakstīšanu.

 

Šodien ziema tiešām atļāvusi pavasarim ieskatīties svētku norisē - ārā tik spoži spīd saule, ka svētku turpinājums notiek svaigā gaisā. Ugunskurā sadeg pērnie Jāņu vainagi, sāls šķipsniņa no katra svinētāja,( lai laba veselība), izskan laba vēlējumi pašiem un draugiem, ģimenei, bērnudārzam un Latvijai.

 

Lai nākamvasar laba raža, Meteņos daudz jākustās. Vecākajām grupām pievienojas Ķipari un Lācēni un visi metas sportiskās aktivitātēs - notiek Meteņa skrējiens, Meteņa hokejs, kāpiens kalnā (lai nonākot lejā varētu iekosties cūkas ausī).

  

  

 

 

Lai arī saulīte spoža, sals neatkāpjas, tāpēc īsti vietā ir silta tēja pie ugunskura, kur vēl brīdi pakavēties un dalīties Meteņdienas iespaidos, pat nenojaušot, ka pusdienās gaida īsts senlatviešu ēdiens - putraimu biezputra

 

Baltais prieks

Ja pacietīgi gaida -sagaida! Vispirms sagaidījām Ziemassvētkus, tad Jauno gadu un nu beidzot - arī sniegu. Lai būtu veseli un stipri, mēs daudz laika pavadām svaigā gaisā, daudz kustamies un priecājamies. Pateicoties sniegam to visu var apvienot. Jau atkal sniega prieki tiek izbaudīti pilnībā - mazākie rok ar vislielākajām lāpstām - top sniega kalniņi un sniega mājiņas.

 

Lielākie liek lietā izdomu un veļ, rok, veido. Šogad pie mums sniegavīru ziema, tāpēc īsts sniegavīrs katrā laukumā - tā jau ir goda lieta. Lācēniem sniegavīrs ar zibensnovadītāju (ar mūsu laika apstākļiem jau nekad nevar zināt), Ķipari savējo izgreznojuši ar čiekuru rotām, bet Puķuzirņu meitenes izveidojušas  sniegavīra Olafa sievu. Tā sanākusi īsti branga - gan gara , gan smuka. Puišiem uzticēts pats Olafs, bet tā kā domas par sniegavīra atrašanās vietu dalās, tas tik ātri neiet. 

  

 

 

Cit vē cietokšņus, Bitīšu zēni gatavo piku krājumus, bet meitenes izpauž savus arhitektu talantus, veidojot smalkas sniega būves. Prieks no tā visa neaprakstāms. Un nav jau tā,ka tiek domāts vienīgi par savu prieku - katrs Rūķu grupas bērns pagatavojis putnu barotavu un tagad visi apkārtnes putniņi var priecāties par veselīgajiem un kustīgajiem bērniem, paši būdami labi paēduši un nodrošinājušies pret ziemas aukstumu.

  

   

Priecīgus Ziemassvētkus , ZIRNI!

19.12.Adventes vainagā deg četras sveces, četras nedēļas esam gaidījuši svētkus. Čakli gaidījuši - bērnudārzs ir piepildīts ar sniegavīriem, ir gatavotas lielākas un mazākas dāvanas un apsveikumi - daļa no tiem jau uzdāvināti. Bērni ciemojušies kaimiņu grupās un iepriecinājuši garāmgājējus, mācījušies dzejoļus un dziesmas un šodien atkal ir kopā. 

Nu jau ierodas arī pats Zirnis, visi vēl priecīgus Ziemassvētkus un dāvā lielo apsveikumu no visiem bērnudārza bērniem. Zirnis ir sajūsmā, kopār Rūķi izlasa novēlējumus, uzgavilē katrai grupai, dažu vēl mīļi apkampj un liek visiem pie sirds, ka apsveikumi un vēlējumi Zirnim jau patiesībā ir vēlējumi mums pašiem un mūsu bērnudārzam. Vēl pēdējo reizi šogad vienojamies kopīgā dziesmā, jo nu ir klāt Ziemassvētku nedēļa ar katras grupas īpašajiem Ziemassvētkiem!

 

Rūķi pilsētā

15.decembris. Puķuzirņu grupas lielie bērni pirms Ziemassvētkiem kļuvuši par rūķiem - iepriecinātājiem un šodien dodas uz pilsētas centru. Līdzi rūķiem groziņš - pilns ar pašdarinātām apsveikuma kartiņām. Bērni ir tik iedvesmoti iepriecināt cēsiniekus, ka bez kautrēšanās dodas klāt pretimnācējiem, sniedz dāvanu, novēlot priecīgus Ziemassvētkus. Cilvēku reakcija - pārsteigums, neticība, visbeidzot prieks un pilnīgi visiem - smaids acīs un smaids sirdīs. Pašos ar katru soli vairojas Ziemasvētku sajūta, un šķiet, ka arī mūsu pilsētas ielās mēs esam ieskandinājuši kādu svētku noti. 

   

Bet bērnudārzā pa to laiku turpinās ciemošanās citam pie cita. Šodien Ābolīšu grupas bērni dodas apciemot Ķiparus. Ķipari pievienojas Ābolīšu dziesmai, saņem mazo bērnu sagatavoto dāvanu un tagad zina - arī Ābolīšu grupā ir draugi!

   

Pēcpusdienā Lācēni ierodas pie tuvākjiem kaimiņiem - Zvirbuļiem. Lācēni paši izcepuši piparkūkas, bet divgadīgie Zvirbulīši visu grib noskaidrot un droši jautā:"Kas jūs esat?" uz ko Lācēni atbild:"Mēs atnācām ciemos pie jums". Drīz visi iepazinušies, dāvana saņemta un Zvirbulīši laipni izrāda savu skaisti izdekorēto grupu.

   

Piektdien ciemos iet Bitītes. viņiem atbildīgs uzdevums - jāiepriecina vismazākie - Cālīšu grupas bērni. Bitītes izcepušas piparkūkas un katram mazajam cālēnam nu uz rokas uzvērts smaržīgs piparkūku dekors. Arī Cālēni sarūpējuši dāvaniņu un ir gatavi draudzēties ar lielajiem.

Lācēnus apciemo Puķuzirņi , nodzied Ziemassvētku dziesmu un dāvina oriģinālu dāvanu īpaši Lācēniem. 

Līdz ar to Ziemassvētku vecīša slepeno uzdevumu izpildījušas visas grupas.

Pirmdien - 4. Adventē - noslēgsies Ziemassvētku gaidīšanas laiks un tad jau pa īstam sāksies svētku prieki!

Ziemassvētku darbotiesprieks

Trešajā Adventa nedēļā bērnudārzs pārvērties īstā rūķu darbnīcā. Visās grupās joprojām top sniegavīri, dāvanas un apsveikumi. Audzinātājām ideju pilnas galvas un bērni tās dedzīgi pieņem. Rodas arvien jaunas vēlmes kam gribētos pasniegt dāvaniņu, apsveikt un iepriecināt šajā svētku laikā. 

   

Šonedēļ visiem ticis ne vien kopīgais,bet arī slepenais uzdevums - doties ciemos pie kādas citas grupas bērniem un darbiniekiem. Pirmie gatavi Ķipari - katrs pagatavojis apsveikuma kartiņu, audzinātāja ierakstījusi tajā tautasdziesmu un var doties ceļā - jo Puķuzirņu grupa atrodas bērnudārza otrā galā. Visi ceļā sastaptie tiek pasveicināti un informēti, ka Ķipari dodas pie Puķuzirņiem. Ciemiņi tiek mīļi sagaidīti, dāvanas saņemtas, bet projām doties vēl negribas, tāpēc Ilutas audzīte no Ķipariem aicina visus piesēst un noskatīties papīra lapas brīnumainajās pārvērtībās par saistošu pasaku. Abu grupu bērni draudzīgi sasēduši uz paklāja, uzmanīgi vēro un ieklausās. Priekšnesums ir tik iespaidīgs, ka sešgadīgais Rihards pieprasa; "Es gribu vēl šo koncertu!"

 

Arī pārējās grupas domā un gatavojas paciemoties kādā grupā, kur vēl nekad nav bijuši....

Lielais apsveikums

12.12.Vairs tikai nedēļa, un sāksies Ziemassvētku svinēšana - bērnudārzā, mežā, pilsētā, mājās. 12. decembra rītā Rūķis atkal ieradies pie bērniem, kuri - kā ierasts Adventes laikā - gaida jaunus uzdevumus. Ar iepriekšējiem bērni tik labi tikuši galā, ka Rūķis piedāvā citugad doties palīgā Ziemassvētku vecītim. 

Bet šodien ieradies nav Zirnis - to pamana gan bērni, gan Rūķis. Skolotāja Dace, kura dzīvo Zirņu ielā, atklāj, ka Zirnis ir tik aizņemts ar dāvanu gatavošanu, ka strādā galvu nepacēlis un  no mājas neizejot. Tad nu Rūķis ierosina izmantot Zirņa prombūtni un visiem kopā pagatavot lielu apsveikumu. Katrs pieliek savu roku un pamazām top pamatīgs - paša Zirņa cienīgs - apsveikums. Šīs nedēļas laikā katra grupa vēl piestrādās pie tā un nākampirmdien Zirnis taps ļoti iepriecināts. Vismaz tā visi cer, jo apsveikums taču tiek gatavots no visas sirds!!!!!

 

Ziemassvētku vecīša vēstule ar uzdevumiem šoreiz katrai grupai savādāka. Kas tajās rakstīts - par to droši vien uzzināsim nedēļas gaitā.

Dāvanu laiks

Otrajā Adventes pirmdienā  atkal kopāsanākšana bērnudārza zālē. Bērni priecīgu gaidu pilni, Zirnis tāds ļoti domīgs. Drīz jau rūķis ir klāt un bērni cits caur citu stāsta, kā gatavojuši sniegavīrus - no plastilīna un sniega, no papīra, čiekuriem un pat no zeķēm. 

Bet Zirnis, izrādās, pārdomā kā Ziemassvētkos iepriecināt savus vismīļākos - mammu un tēti, draugus... Gribās, lai būtu mīļi un no sirds, tikai kā to izdarīt? Te nu Rūķa padoms īsti vietā - dāvanu gatavošana taču pavisam vienkārša, jo vislabākā dāvana esot tā, kas no sirds. Zirnis, Rūķa vadībā izmēģina kā tas ir - paņemt visvienkāršāko lietu, pielikt klāt mīļas domas, skaisti iesaiņot, un - dāvana gatava. 

Arī bērniem šonedēļ uzdevums - gatavot mazas dāvaniņas un gaidīt, kad bērnudārza pagalmā iedegsies svētku egle!

 

Ziemassvētkus gaidot

Pirmā Adventes svece iedegta un sācies Ziemasvētku gaidīšanas laiks. Tas ir laiks, kad kļūstam mierīgāki, cenšamies vairāk ieklausīties un ieskatīties apkārtējos, gribam iepriecināt cits citu un gaidām brīnumu. Un zinām - brīnumu varam radīt arī paši!

Mūsu bērnudārzā jau ierasts,ka  Adventes laikā pirmdienās sanākam kopā, lai apspriestos par paveikto un turpmāk darāmo. Arī šīgada pirmajā adventes pirmdienā visi esam šeit . Klāt ir arī mūsu draugs Zirnis no Zirņu ielas, klāt ir mazie Zvirbulīši, lielie Rūķi un visas pārējās grupas,  bērnudārza darbinieki un Adventes vainags ar iedegtu svecīti zāles vidū.

Šajā brīdī ierodas Rūķis ar lūgumu Zirnim - viņam redz, jāsaved bērnudārzā viss apkārtnes sniegs, jo Ziemassvētku vecīša uzdevums šonedēļ - piepildīt bērnudārzu ar sniegavīriem. Ne Zirnim, ne bērniem nebūtu nekas pretī aizdot Rūķim lāpstu un ķerru, bet viņi zina - sniegs siltumā izkusīs. Tāpēc Rūķis saņem ieteikumus gatavot sniegavīrus no papīra, auduma, čiekuriem... Zirnis uzreiz ķeras pie darba un top sniegavīrs no audumā ietītām bumbām. Atrodās pat cepure, acis un pogas, un Rūķis - pārliecināts ka Ziemasvētku vecīša uzdevums nonācis īstajās rokās, izdala bērniem vēstules. Zirņa vadībā visi vēl mazliet izkustas un tad jau - laiks doties uz grupām un laukumiem, lai ķertos pie sniegavīru gatavošanas!

 

 

 Mikrobu medības

 

Šodien Rūķu un Puķuzirņu grupu sešgadīgie bērni, noklausījās slimību profilakses un kontroles centra sagatavoto prezentāciju:

 Personīgās higiēnas nozīme un pamatprincipi 

Bērni, lektores Annijas vadībā, dalījās pieredzē par jēdzienu higiēna un to kā nu kuram veicas ar higiēnas ievērošanu. Tika runāts par zobu, roku un matu mazgāšanu, apģērba un mājokļa tīrību. Bērni noskatījās multfilmu "Par Jančapunci un tīrām rokām", bet pasākuma interesantākais moments bija eksperiments - izmantojot īpašu luminiscējošo pulveri , bērni uzskatāmi pārliecinājās kā saskaroties rokām, mikrobi pārnēsājas no viena pie otra. Pēc ikdienišķas roku mazgāšanas, bērnu rokas tika apskatītas ar ultravioletās gaismas lukturīti un izrādījās - daļa mikrobu joprojām sēž uz plaukstām, pirkstu starpās un uz pirkstu galiem. Pēc šāda rezultāta, visi daudz nopietnāk uztvēra pantiņu par roku mazgāšanu un cītīgi atkārtoja kustības ar kuru palīdzību vieglāk atbrīvoties no mikrobiem . Katrs bērns saņēma mājas uzdevumu - saskaitīt kad un cik bieži katrs mazgā rokas, un cik bieži to dara viņu vecāki. Katrs bērns saņēma arī mikroba uzlīmi, ko uzlīmēt tajā grupas vietā, kur varētu būt visvairāk mikrobu. Tagad sešgadīgo bērnu grupās brīdinājumi par mikrobiem ir gan uz rokturiem un palodzēm, pie papīrgroza un bumbu groza... Mikrobi ir visur, bet ar pareizu roku mazgāšanu un higiēnas ievērošanu no tiem var izvairīties, tāpēc mēs esam diezgan droši - mikrobi mūs nebiedē!

Latvija - tie esam mēs!

Šoruden, gatavojoties Latvijas dzimšanas dienai, esam sapratuši - mēs paši esam Latvija, un tāpēc jau tā ir visskaistākā zeme pasaulē, ka mēs to mīlam, sargājam, sapošam un citiem par to pastāstam. 

Visas bērnudārza grupas ir ietērpušās latviskās rotās - sarkanbaltsarkanās krāsas, latvju rakstu zīmes, Latvijas dabas skati. Esam atklājuši tik daudz dzejoļu par Latvijas skaistumu un bagātībām, esam izlikuši savu dzimtenes mīlestību zīmējumos. Rūķu grupā katrs kurš vēlas var nofotografēties kā tautu dēls vai tautu meita, Ķipari piepilda Latvijas kontūru ar konfektēm, lai pirmssvētku dienā paši cienātos. Lielākie apskata mūsu pilsētu svētku gaidās, citi paši grupās gatavo karodziņus un latviskus aksesuārus.

   

 

17. novembris - diena, kad svētku gaidīšana vainagojas ar visa bērnudārza kopā sanākšanu svinīgi rotātajā zālē. Arī ģērbušies visi nevis vienkārši svētku tērpā, bet svinīgi - jo pasākums tik svinīgs, ka jādzied Latvijas himna. Skolotājas un lielākie bērni himnu zin ļoti labi, mazākie cītīgi klausās. Katra grupa ir gatava pastāstīt citiem, ka tieši viņi ir lielākie dzimtenes mīļotāji. Lācēni un Ķipari saskatījuši Latvijas dabas bagātības un uzdod jautājumu - cik labu cilvēku tu zini Latvijā? Bitīšu bērni sapratuši, ka mūsu lielākās bagātības ir debesis virs galvas, mīļa clvēka tuvums... Arī Puķuzirņi lepojas ar kokiem, puķēm, ogām, kaķiem.... ar to, ka Latvijā ir vislabāk! 

Rūķi mīl Latviju un zina, kāpēc. Viņi var pārliecinoši runāt dzejnieka U. Ausekļa vārdus " vecāmamma man atstāja Latviju pašu. Viņa neteica, lai to mīlu - viņai nebij par to bažu."

 

Ķekatnieki sanākuši...

Šogad Mārtiņi tiešām atnesuši ziemu, gluži kā ticējums stāsta. Ne katru gadu ir tā, bet viss pārējais Mārtiņos gan kā parasti - bērni gaida ciemos ķekatniekus, paši pārģērbjas un dodas ķekatās cits pie cita - jo nu ir rudens darbi beigušies un var dziedāt un līksmoties.

Rūķu grupas bērni Mārtiņbērnu maskās, jau dienu pirms Mārtiņiem devās ķekatās. Viņi zināja, ka bērnudārza zālē sapulcējušies vecāki (laikam uz sapulci) un bija gatavi vecākus pārsteigt. Ķekatnieki dažādi izrādījās, izgrozījās un dalījās ar īpašajām Mārtiņdienas prasmēm - lāči ar spēju izrūkt no kaktiem nesaskaņas, putni - ar vienu knābja pieskārienu ieknābāt galvā gudrību, čigāni - ar māku visus ielīksmot... to, ka katram ķekatu tēlam ir sava nozīme, zina ikkatrs. Visi kopā dancoja, dziedāja, mielojās un ja vien ķekatnieki neapgalvotu, ka ir gaidīti citās mājās, Rūķu vecāki viņus prom nelaistu!

 

Mārtiņdienas rītā pirmie ķekatniekus sagaidīja mazie bērni Zvirbuļu, Ābolīšu un Puķuzirņu grupās. Saimniece, lācis un gailis izdancināja bērnus, izdzina no visiem kaktiem niķus un likstas, novēlēja veselību un prieku gan maziem, gan lieliem un devās tālāk. 

  

Ķiparu un Lācēnu bērni draudzīgi pulcējušies zālē pārrunāja kādi rudens darbi ir padarīti, ko rudentiņš atnesis un sprieda par to, kas tad gaidāms ziemā. Arī šos svinētājus apciemoja ķekatnieki - gailis, lācis un kumeliņš. Katram bērni veltaīja dziesmiņu,  iesaistīja rotaļā un beigās protam pacienāja - kumeliņam tika auzas, lācim-medus, bet gailītim - kaņepītes.

  

  

Pa to laiku vestibilā pie vadītājas kabineta sapulcējušies bērnudārza darbinieki, kuri nestrādā grupās, jo arī viņi taču nevar iztikt bez ķekatnieku svētības! Pavisam drīz ar lielu troksni un skaļu dziesmu viņi bija klāt - Puķuzirņu grupas lielie bērni ņēma aiz rokas vadītāju, medmāsu, lietvedi un visus pārējos, lai kārtīgi izdancinātu! "Kurzemes mugurdancis", "Krakovjaks" , "Dirižablis", "Cūka driķos"  - danči sekoja cits citam un lika ne pa jokam izkustēties. 

   

Bet ar to jau Mārtiņdiena vēl nebeidzās. Zinot, ka Bitīšu grupas bērni rūpīgi saposuši māju, samācījušies tautasdziesmas un saposušies tautastērpos, vecāki bija nolēmuši viņus pārsteigt. Maskējušies līdz nepazīšanai, vecāki ieradās pie saviem bērniem, lai kopā pavadītu vienu īsti lustīgu vakara stundu! 

  

  

 

Pēc latviešu ticējumiem, šogad būšot gara un barga ziema.

Lai Mārtiņdienas līksme un siltums ir kopā ar mums līdz pat pavasarim!

 

Mūsu mīļākā dzejoļu grāmata

 

Šodien ciemos atnākuši

Ķipari pavisam klusi.

Klāt ir arī Ābolīši,

Bitītes un Zvirbulīši.

Varen braši Rūķi atnāk,

Puķuzirņiem smalki sanāk,

Pašās beigās itin glīti,

Lācēni nes dzejolīti!

Dzejas lasīšana, klausīšanās, runāšana ir ieguldījums jebkura cilvēka attīstībā, tāpēc mūsu bērnudārzā dzejoļus izmantojam daudz. Bet oktobra mēnesi katra grupa veltīja vienai dzejoļu grāmatai - izvēlējās grāmatu, kas liekas visjaukākā un tad nu pētīja, klausījās un ieklausījās, lasīja, mācījās, zīmēja un izdziedāja. 

20. oktobrī visi ieradās zālē, lai arī citiem pastāstītu par savu mīļāko dzejoļu grāmatu. Un ieradās īstajā brīdī - tieši tad, kad Grāmatu Pele pagaldē bija beigusi lasīt pēdējo dzejoļu grāmatu! 

Jaunu grāmatu Pelei pirmie piedāvāja  Zvirbulīši - Anitas Emses "Šņukurcūku" mazie bija izlasījuši krustām šķērsām, no sirds runāja līdzi audzinātājām un parādīja, ka šī grāmata viņiem patiešām ir mīļa.

Ābolīšu grupas bērni jau zināja, ka dzejoli kāds izdomā. Pagaidām viņiem pietiek tikai ar to, ka šis kāds ir Jānis. Bet , ja šis Jānis pa logu skatoties ieraudzījis kā uz ceļa satiekas mazs zaķītis un kaķītis un šo notikumu ietērpis dzejolī, tad bērni pēc gadiem noteikti atklās, ka šim Jānim ir uzvārds - Poruks.

  

Puķuzirņi atklājuši Uldi Ausekli. Grāmatā "Apaļš mēness, apaļš runcis" ir dzejolīši gan mazajiem , gan lielajiem. Mazie dzejolī uzdod klausītājiem mīklu, ko nemaz nav tik viegli atminēt. Lielie Puķuzirņi stāsta par sarkanām kājām un izteiksmīgo runāšanu papildina tikpat izteiksmīgais Magdalēnas atveidotais stārķis.

 

Lācēni uznāk ar milzu ķemmi un milzu zivi, kas izrādās karūsa, jo Lācēnu mīļākā grāmata - Maijas Laukmanes"Karūsa ķemmē ūsas". Izrādās - lai iznāktu dzeja, reizēm sanāk pavisam dīvainas lietas. Daži mazie klausītāji ir patiesi izbrīnīti un Lācēni saņem komentārus - ar ķemmi taču ķemmē matus, ne ūsas, un karūsai vispār neesot ūsu...

Ķipari iemīļojuši pavisam jaunu grāmatu - Māras Cielēnas "Bērzu ballīte". Skolotāja Līga šaudās kā atspole - vienam dzejolim piemeklēts uzmanības vingrinājums, citam eksperiments un citam - pārsteigums. Platām acīm līdzi seko ne tikai skatītāji, bet arī paši dzejoļu runātāji - un kā nu ne - te jāskaita uz priekšu un atpakaļ, te uz līdzenas vietas tiek uzburts lietus un atklātas jaunas ogas - miedzenītes.

  

Vēl viena U. Ausekļa grāmata patīk Bitītēm. "Man ir runcis Francis" - tajā ir dzejoļi par runci, kuram piemīt gan Latvijas vienkāršība, gan Parīzes elegance. To Bitītes parāda savā priekšnesumā, kur neizpaliek ne franču šansons, ne Latvijas dabas dārgumi. Turklāt katru dzejoli Bitīšu bērni arī uzzīmējuši un grupā jau veidojas vesela Runča Franča galerija.

Pēdējie nāk Rūķi ar Margaritas Stārastes sastādīto un ilustrēto "Nāc mežā ciemoties". Rūķi visu oktobri vākuši meža veltes, gleznojuši, iepazinuši meža iemītniekus un meža dzīvi un nu ģērbušies tautastērpos runā tautasdziesmas.

  

Bet grāmatu Pele pa šo laiku visas jaunatklātās grāmatas iekļāvusi pati savā dzejolī. Bērni iztur pārbaudi atskaņu domāšanā un dzejolis tiek naski vien pabeigts. Peles mīļāko grāmatu diemžēl paņēmis bibliotēkas apmeklētājs, tāpēc Pele piedāvā dzejoli noskatīties - multfilma "Zaķīšu pirtiņa" ir lielisks un mīļš noslēgums jaukajam dzejas rītam!

                                                   

Rudens svētki

22. septembrī iestājās rudens un visu septembra pēdējo nedēļu pie mums valdīja rudens svinēšanas noskaņa. Bērni katru dienu vēroja pārmaiņas dabā, vāca un iepazina rudens veltes. Kopā ar vecākiem tapa brīnišķīgas kompozīcijas no dārzeņiem un augļiem, zālītē uzradās no rudens veltēm izliktas latvju rakstu zīmes. Visa bērnudārza audzēkņu un darbinieku saime vairāku dienu garumā veidoja iespaidīgu Jumīša zīmi no ziediem un āboliem. 

  

29. septembra rīts atnāca apmācies un lietains, bet tas nepatraucēja svētku noskaņai un pārliecībai, ka galvenais ir kopā būšana un kopā priecāšanās par rudens krāšņumu. Septiņu grupu bērni pulcējās zālē, lai sadziedātos un kopā rotaļātos. Kā katru gadu - audzinātāju teātris - šoreiz par zaķa, suņa un kaķa piedzīvojumiem, mēģinot dobē izaudzēt kādu no saviem gardumiem. Intrigai neiztiek arī bez viltīgās lapsas, kas grasās apēst zaķi. Bērniem lielie prieki, kad Duksis pārspēj lapsu viltībā un viņa apsolās būt draudzīga un nākamgad iemēģināt dārza darbus.

  

Pirmais darbs pagalmā - nodziedāt "spīguļo saulīt.." deviņas reizes. Tavu brīnumu - pēc trešās reizes mākoņi paveras un saule spoži apspīd dziedātājus.

Katra grupa saņem plānu par došanos uz rudens svētku plačiem. Tā mums ir tradīcija, bet katru gadu šajos plačos notiek kaut kas jauns. Maizes placī kā parasti saimnieko vadītāja Līga. Šoreiz viņa stāsta tik interesantu pasaku par pelīti, ka pēcpusdienā visi steidz to uzzīmēt. Maizes placī var nogaršot gan maizi, gan graudus un dažādus miltus. Lielākie zina, kas ir milti un darbojas uzmanīgi, bet mazākie no maizes plača aiziet balti kā melderi.

  

Mūsu draugs Zirnis rosās  Gudrības placī . Zirnis pats ir gudrs, un ir apmierināts ar bērnu stāstītajām gudrībām. Pat paši mazākie prot izstāstīt, kas  notiek rudenī, bet tie, kas mazliet vecāki sacenšas ar Zirni mīklu minēšanā un tautasdziesmu skandēšanā. Katrs saņem gudrības pupu, ko pavasarī iesēt, Bitīšu bērni tiek atzīti par labākajiem mīklu minētājiem, savukārt lielo Rūķu  tautasdziesmu krājums ir iespaidīgs - katrs zin citu četrrindi par rudeni.

Sporta placī Rudens Rūķis atstājis savus vecos zābakus un bērni izmēģina savus spēkus zābaka mešanā. Kad visi pārliecinājušies, ka ir gana stipri, var iet rotaļā un bēgt no lāča. Sporta skolotāja Dace palīdz pārvarēt šķēršļus mazākajiem un skrien kopā ar lielākajiem.

Rudens svētki ir laiks , kad mūzikas skolotāja Līga noteikti ņem rokās akordeonu un aicina visus uz Rotaļu placi. Tur ir gan rudenīgas rotaļas, gan dejas un dažādi instrumenti. mūzikas skaņas piesaista garāmgājēju interesi - aiz sētas tiek spriests, ka bērnudārzā laikam notiekot kaut kas īsteni lustīgs.

   

No Rudens velšu plača bērni pārrodas īpaši apmierināti. Tajā dotais uzdevums - atrast pēc iespējas vairāk dārzeņu un augļu izraisījis gan azartu, gan sajūsmu. Azartu - jo katram gribas atrast vairāk, sajūsmu - jo izrādās, ka šajā placī āboli karājas ozolā, bet vīnogas - bērzā, burkāni aug krūmos un arī citi dārzeņi paslēpušies pavisam neparastās vietās.

 

Tikmēr klāt ir pusdienu laiks un arī pusdienās pārsteigums - visas šonedēļ apskatītās un pētītās rudens veltes nokļuvušas vienā sātīgā un garšīgā rudens zupā. Apetīte visiem ir laba, miegs arī un rudeni mēs esam savā sētā ielaiduši.

Tagad tikai atliek gaidīt ko mums nesīs oktobris - tas noteikti atkal būs interesanti un  noderīgi! 

 

 

Olimpiskā diena

23. septembrī ar devīzi "Padod bumbu!" visā Latvijā notika Olimpiskā diena. Šodien visi mūsu bērni ir tik gatavi sportošanai, ka laika ziņotāju solītais lietus ir atcelts un rudenīga saule apspīd bērnudārza pagalmu, kur  skan mūzika un pulcējas bērni ar Olimpiskās dienas hantelēm rokās. Tieši desmitos vienlaicīgi visā Latvijā sākas rīta vingrošana. Nez kā citur, bet pie mums vingro pat divgadīgie "Zvirbulīši". Vecāko grupu bērni - sportiska azarta pilni, bet "Ķipari" viens otram atzīst - "Nu gan mēs būsim satrenējušies!"

Mūsu bērnudārzā ir Olimpiskās dienas tradīcija - skrējiens pa bērnudārza teritoriju, pie viena apskatot, ko rudens jau paveicis. Skrējienam līdzi tiek visi - gan mazākie, gan bērnudārza darbinieki, kuri domājuši būt vien skatītājos. Tas tāpēc, ka mūsu skrējienam ir izcils priekšējais flangs - bērnudārza vadītāja Līga, sporta skolotāja Dace un skriešanas entuaziste - skolotāja Jana. 

 

Skrējiens veiksmīgi noslēdzas un atbalstot šīsdienas devīzi, notiek rotaļa Padod bumbu

Katra grupa dodas savās ikdienas gaitās, bet visi ir īpaši enerģiski, smaidīgi un darbīgi. Acīm redzams, kā sportiskas aktivitātes uzmundrina, tāpēc arī turpmāk mēs katru dienu sāksim ar rīta vingrošanu!

Tēvu diena

Ir pagājusi pirmā nedēļa jaunajā mācību gadā un pirmais pasākums šogad veltīts Tēvu dienai. Tā noteikti ir laba zīme, jo bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā, tētis ir gudrākais, labākais, stiprākais.

Mūsu bērnudārza tēti tādi ir - un šorīt , šķiet, šeit bija viņi visi - katrs ar savu bērniņu pie rokas. Kopā viņi izgāja šķēršļu joslu, kurā bija gan viegla izkustēšanās, gan puiciska parotaļāšanās. (Citiem līdzi atnākusi arī mamma - varbūt tāpēc ka visai ģimenei kopā darboties jaukāk, bet varbūt tāpēc, lai lepni nolūkotos - cik manam bērnam lielisks tētis!!!) Kādam tētim jāsteidzas uz darbu un šķēršļu josla tiek izieta nosvērti un mērķtiecīgi, bet liela daļa "aizspēlējas" un met bumbiņas grozā vai brauc ar rotaļu mašīnām pat vairākas reizes.

 

 

 

 

Noslēgumā katrs tētis ir gaidīts pie fotosienas, lai nofotografētos zem apliecinājuma LABĀKAIS TĒTIS PASAULĒ.  Dažs tētis tik ļoti nopriecājas par šo novērtējumu, ka atgriežas, lai nofotografētos vēl otrreiz. Katrs saņem arī medaļu ar šādiem vārdiem, bet darbos aizņemtajiem tētiem to apsolās nogādāt bērni kopā ar mammām.

Šodien tēti saņem arī bērnu grupās gatavotās dāvaniņas - katrs pielicis roku , sirdi un varēšanu, lai iepriecinātu savu tēti. Paši lielākie mūsu bērni Rūķu grupā, Tēvu dienu iesvinēja jau vakar. Tētiem piestāv tāda darbīga svinēšana, tāpēc vakara gaitā Rūķu laukums tika manāmi atjaunināts - tapa jauna vieta bērnu rotaļām, tika atjaunotas šūpoles un smilšu kaste. Arī izklaide pēc darba gana vīrišķīga - pūķu laišana. Dāvanā katrs bērns savam tētim uzcepis picu ar to, kas tētim vislabāk garšo. 

 

Šīs nedēļas laikā bērni labāk iepazinuši un kļuvuši vēl lepnāki par vienu no diviem svarīgākajiem cilvēkiem bērna dzīvē - 

LABĀKO, UZTICAMĀKO, MĪĻĀKO 

TĒTI!

 

*******************************************************

2015./2016. mācību gads

*******************************************************

Vasaras saulgrieži klāt. 

17. jūnijs. Šī ir īpaši piepildīta diena mūsu vasaras ritumā. Jo tuvojas vasaras saulgrieži - Jāņi, visas pļavas un ceļmalas smaržo un zied un ir pēdējā darba diena pirms vasaras brīvdienām mūsu bērnudārzā. Šo dienu sagaidām kā jau pašā ziedu plaukumā - ar puķu vainadziņiem galvās, vasaras ziedu pušķiem rokās, puķes arī pie sirds , matos, vāzēs...

 

Ārā nolijis lietus, tāpēc visa bērnudārza saime pulcējas zālē. Un labi vien - tur viņus sagaida viešņa - lelle Maija, kura grib noskaidrot , kas tie par svētkiem - Jāņi! Lelle ir nonākusi īstajā vietā - bērni kopā ar svētku vadītāju - mūzikas skolotāju Līgu, zina pastāstīt un parādīt gan Jāņu rotaļas un dziesmas, lellīte uzzin ,ka Jāņos noteikti jābūt vainagiem galvās, jābūt ugunskuram un sieram.

 

Bet galvenais - prieks un padarīta darba sajūta! Klausoties skolotāju dziedātajās tautasdziesmās, bērni domās var pakavēties aizvadītajā gadā paveiktajos darbos, pasapņot par priekšā stāvošajiem vasaras priekiem...

 

 

 

Tātad - vainagi ir, galvenā saimniece - vadītāja cienā visus ar sieru, un laukumā esot iekurts pat ugunskurs. Lai būtu īsti kā Jāņos, visi dodas pie ugunskura, lai raugoties tajā vēlētos -  prieku, veselību, mieru un jauku, saulainu, piedzīvojumiem bagātu vasaru!

 

 1.jūnijs - BĒRNU AIZSARDZĪBAS DIENA

1.jūnijs - diena, ko svin bērni visā pasaulē. Kā ierasts plkst. 815 mūsu bērnudārzā notika rīta vingrošana. Pēc brokastīm visi pulcējās b/d iekšpagalmā, lai varētu sākties sportiskās aktivitātes. 

 

Mazie ābolīšu grupas bērni no visa spēka centās pārmest pāri bumbu tīklam, jo uzdevums bija iztīrīt laukumu. Lielajiem bērniem tas bija tīrais nieks! Te bērnos parādījās sacensību gars, jo uzvar komanda, kura ātrāk pārmet pāri bumbas laukuma pretējā pusē.

 

 Bez bumbu šova svētki nebūtu svētki! Šī atrakcija bērnos izraisīja visjautrākās un visskaļākās emocijas.

Pa visu b/d teritoriju bija izvietotas šķēršļu joslas ar dažādiem uzdevumiem.

 

 

 

 Kad uzdevumi tika izpildīti, tad katra grupa saņēma karti, pēc kuras varēja atrast pārsteiguma balvas.

 

 

 

 

Ātri skriesim, tālu lēksim, skaļi sauksim - UZVARĒSIM!

Ar tādu devīzi 18. maijā notika kārtējās Cēsu novada pirmsskolēnu sporta spēles. Mūsu bērnudārzu tajās tradicionāli pārstāv vecākās grupas bērni, tāpēc šogad šis gods pienācās Rūķu grupai. 

Kā jau sportiski un kustīgi bērni, ceļā Rūķi devās kājām - cik tad tālu ir 2. pamatskola?! Un vēl viss tas, ko pa ceļam var ieraudzīt!!! Rūķi saskaitīja vismaz 170 dažādus kukaiņus, pārliecinājās, ka ozolvaboles tiešām mīt ozolos , un kur tad vēl puķes, ziedoši krūmi, pavasara smaržas un putnu dziesmas!

Ne drusku nenoguruši, Rūķi pievienojās deviņu bērnudārzu mazajiem sportistiem un spēles varēja sākties. Bērniem pievienojas pilsētas un lauku pele, kura nemākulīgi darbojoties ar datoru, nejauši ieguvusi ielūgumu uz sporta spēlēm. Pelēm sportošana nepadodas, tāpēc bērni apņēmās parādīt, kā kļūt veikliem, uzmanīgiem un izturīgiem.

Sekoja deviņi dažādi pārbaudījumi - tajos bija riteņbraukšanas, florbola elementi, priekšmetu pārvietošana, barjerskriešana, mešana un lekšana, šķirošana un līdzsvara vingrināšana. Kā saldais ēdiens - piepūšamās atrakcijas.

Sporta spēļu noslēgumā visi pulcējās sporta laukumā, lai no Cēsu novada izglītības nodaļas saņemtu atzinību un saldumus, no pilsētas un lauku pelēm - pateicību par to, ka kopā ar bērniem daudz iemācījušās, no pārējiem dalībniekiem - smaidus un uzmundrinājumus.

Uz mazu brīdi šķita, ka spēki ir gandrīz galā, bērnudārzā jau gaidīja pusdienas, tāpēc atsaucīgās Rūķu mammas nogādāja mazos sportistus bērnudārzā, kur pēc pusdienām visus pārņēma salds, salds miegs.

 

 

Būsim veseli!

Izskatās, ka tagad mēs zinām ja ne visu, tad daudz par veselīgu dzīvesveidu. Visu nedēļu ir apgūtas dažādas veselīgas nodarbes, daudz prātots un apspriests un šodien - 22. aprīlī - visi pulcējas uz Veselības nedēļas noslēgumu.

Pirms tam gan vēl pēdējā īpašā rīta rosme - ar noslēpumaino viesi. Neviens nezina kas tas būs, bet grib zināt visi. Pirmais ierodas vakardienas vingrotājs Suns un ir gatavs sākt vingrot, bet tad ierodas Viņš - viesis izrādās neviens cits kā slinkais, vārgais Sivēns. Pa šo nedēļu viņš ir pārvērties - kļuvis, tīrs, sprigans, sārtiem vaigiem, manāmi novājējis (bet tas viņam nāk par labu). Sivēns nekavējoties ķeras pie vingrošanas ar hantelēm, aizrauj visus bērnus un pieaugušos un ikviens var pārliecināties - kustības kopā ar labu apņemšanos, dara brīnumus.


Zirnis ir gandarīts par savu draugu un aicina arī bērnus prezentēt savu šīsnedēļas veikumu. Ābolīši parāda savus veselīgos mākslas darbus un audzīte Arnita iesaista klātesošos muzikālajā mīklā. Bitītes kopā ar Rūķiem un gotiņu nodejo piena deju. Ķiparu skolotāja Līga visiem ļauj ieskatīties savā veselības spogulī - tur katrs var pārliecināties, ka ir gana tīrs un veselīgs, lai droši dotos uz bērnudārzu. Puķuzirņi paši sagatavojuši uztura piramīdu kurā uzskatāmi parādīts, kurus produktus var ēst katru dienu, kurus retāk, bet no kuriem ieteicams izvairīties vispār. Savukārt Lācēni uzstājas ar pārliecinošu reklāmu , kurā tiek demonstrēti gan vingrojumi, gan modernās dejas, uzzinām arī to, kas ir cilvēka lielākais un mazākais muskulis.....



Zirnis ir apmierināts, Sivēns veselīgs un bērni - saņem īpašo sivēna veselīgo cienastu - ābolus. Seko ballīte kurā dejo visi. 


Īpašā rīta rosme

20.aprīlis.

 

Šorīt rīta rosme pulcē vēl vairāk bērnu, jo tas taču ir tik interesanti - visi kopā lielajā zālē, vingrošanu vada kāds pasaku tēls, mūzika skan, visi priecājas.... Arī šorīt, kad bērnu priekšā stājas vingrotājs ZAĶIS. Skan Zaķa mīļākā rīta rosmes dziesmiņa, visi izkustās, tad vēl iemācās noslēpties no vilka un aši vien uz grupām, kur jau gaida veselīgas aktivitātes. Nez kādas tās būs šodien?

Vakar, piemēram, vairākās grupās bija veselīgo gardumu diena. Mazie Zvirbulīši darināja augļu biezeni, ko ēda paši un gribēja vēl, Ķipari paši smērēja veselīgas maizītes ar vēl veselīgāku rotājumu (skatīt sadaļā Ķiparu grupa). Lielākie bērni turpināja izzināt visu par veselību un veidot savas grāmatas un prezentācijas.

 

19. aprīlis. Šonedēļ rīta vingrošana nenotiks vis grupās, bet visiem kopā - lielajā zālē. Intriga ir, jo grupās ir sarakstiņš, kur bērni pierakstās, ka šorīt dosies uz vingrošanu kopā ar....LĀCI!!!

Mazliet pēc astoņiem zāle sarodas pilna ar vingrotgribētājiem. Tūlīt klāt ir arī Lācis - mīļš, brūns un kustīgs. Skan mūzika un visi draudzīgi vingro - mazie bērni, lielie bērni, audzinātājas - visiem sejās smaids un kustībās - prieks. 

Bet rīt no rīta - vingrošana kopā ar Zaķi.

 

Veselības nedēļa

18. aprīlis. Šodien pie mums sākas veselības nedēļa, lai visu, ko jau darām veselīgi, vēl vairāk nostiprinātu. 

No paša rīta visi sanākuši zālē, lai vienotos par to, ko tad šonedēļ darīsim. Pēdējā laikā ierasts, ka visos bērnudārza kopābūšanas pasākumos piedalās arī Zirnis no Zirņu ielas Arī šorīt Zirnis ir klāt un pastāsta par to cik pats ir veselīgs un par to, ko darīsim visi kopā, lai dzīve būtu veselīga.bērni saņem uzdevumu nedēļas laikā izzināt - kas tad ir veselība.Arī pašam Zirnim ir mērķis - ar bērnu palīdzību iemācīt veselīgu dzīvesveidu savam draugam Sivēnam, kurš šodien ieradies...nē patiesībā vilkšus ievilkts zālē un ir gan kūtrs, gan netīrīgs un brokastīs pārtiek tikai no konfektēm un čipsiem. Kā Zirnim veiksies ar Sivēna pāraudzināšanu, uzzināsim jau piektdien, bet nu visi var doties uz grupām un ķerties pie veselīga dzīvesveida izzināšanas.

  

Rūķu grupā bērni šodien prāto par vidi - kādai tai jābūt un kā tad ir patiesībā, Rūķi aizdomājas par to, ka paši varētu kaut ko darīt vides labā. Un šodien rūķi sāk veidot katrs savu "Veselības grāmatu".

Ķipari šodien nonāk pie pārsteidzoša atklājuma - tas, kas ir garšīgs ne vienmēr ir veselīgs! Šī ir arī Ķiparu pirmā zobu tīrīšanas diena bērnudārzā. Tas ir vērā ņemams notikums kurā pats labākais - svaiga elpa - tas tiek pārbaudīts!

Arī Zvirbulīši , kaut nezina, ko īsti nozīmē vārds veselīgs, izbauda, gan veselīgus, svaigus dārzeņus, gan kustās un mācās dzejoli par zaķi.

Lācēni paši nospriež, ka veselībai galvenais ir pareizs uzturs, tīrība un kustības. Un uztura piramīdas pamatā ir PUTRA - tikai pēc tam varēs tikt pie šīsdienas jubilāru kūkām. To Lācēni uztver nopietni un brokastu putra pazūd kā nebijusi!

Mazie Ābolīši pamāca viens otru, ka bērniem ir kārtīgi jāēd, jāizguļas un jāmazgājas - tad viss būs kārtībā

Bitīšu grupā ir kustību diena - visu dienu te vingro un spēlē kustību rotaļas, bet Puķuzirņi diskutējot uzzina kādus produktus vajadzētu ēst un kāpēc. Šī grupa nolēmusi veikt pētījumu par veselīgu uzturu tāpēc sadalās grupās - graudaugu produktu pētnieki, augļu piena, gaļas produktu izzinātāji. Katrai komandai ir uzdevums izveidot prezentāciju par šo produktu grupu, protams meklējot palīdzību ģimenēs, grāmatās un sarunās.

Bet rīt bērnudārzā sākas ĪPAŠĀ RĪTA VINGROŠANA! Kas tā tāda?

 

 

Skanīgais Zirnis

Mūsu draugs Zirnis no Zirņu ielas visu laiku tepat vien grozās un reizi pa reizei satiekas ar visu bērnudārza saimi. Viena no šīm reizēm bija 1. aprīlī, kad ceļodams pa Zirņu ielu, Zirnis bija pazaudējis tarbiņu ar skanīgajiem zirņiem. Tarbiņa par laimi atradās - tepat bērnudārzā. Un, kad Zirnis vilka no tās ārā savus īpašos zirņus, visi uzzināja, cik dažādi pienākumi veicami Zirņu lauku sētā - tur ir gan galvenais zirņu lietu pārzinātājs, ir pavārs, gaiļu biedētājs un pašiem savs kārumnieks, dāvanu meistars un saules izsaucējs. Viņi visi arī nāca priekšā un skanīgās balsīs dziedāja, sagādājot prieku gan vienkāršajiem skatītājiem, gan Lācēnu un Puķuzirņu žūrijai. Prieks par savu varēšanu, drosme, pārliecība, pavasarīgs noskaņojums - to sniedza katrs mazais solists - PAULA ZVIEDRĀNE, EVELĪNA LĀCE, ELZA GAILE, TOMS MEDNIS, ALISE SIRMĀ, GABRIĒLA CĒRPIŅA, AGATE BRIŅĶE, GUSTAVS LEIMANIS, MARTA BREIKŠA, PATRĪCIJA BŪRE, MIKUS KALNIŅŠ, AMANDA BROKERE, KEITA KONSTANTINOVA

 

Lieldienas

Tikko ir sācies pavasaris un  ceturtdienas rītā visu domas pārņēmušas Lieldienas. Lielajās grupās burbuļo katliņš un vārās raibu raibas olas, citi olas sakrāsojuši mājās - kopā ar ģimeni. Jau no agra rīta visās grupās notiek brīnīšanās par skaistajām olām un kad krāšņums apskatīts, bērni dodas uz zāli, lai visi kopā ieklausītos un sadzirdētu, ka latviešu tautasdziesmās var uzzināt visai noderīgas lietas par Lieldienām. Katra grupa iemācījusies tikai dažas, bet pa visiem kopā sanāk daudz. Bet tā īsti pasākums tiek ieskandināts ar Lācēnu grupas uznācienu.

 

Ne velti tieši viņi - tik skanīga un izteiksmīga Lieldienu saukšana pie mums sen nav dzirdēta! Šeit ir gan saucēji, gan locītāji, publikā atrodas arī vilcējas...un svētki var sākties. Dzied arī visi pārējie - par zaķi un vilku, par olām un pavasari.

Pavasara dziesma kādu ir atmodinājusi, jo no suņubūdas zāles stūrī atskan apmierināta ņurdēšana. Ir sācies Lieldienu teātris "Kas   dēj olas Lieldienās?". Tur ir vista un gailis, suns un kaķis, ik pa brīdim iecilpo pats Lieldienu zaķis un savu saimi aprauga mazā Ilzīte - tēlu ir daudz, bet visi - tik labsirdīgi un dāsni! Un izrādes varoņiem nav svešas Lieldienu tradīcijas, tāpēc tās uzzina arī mazie skatītāji - ka Lieldienās jāripina olas, jāmazgā mute avotā un trīsreiz ap māju jāskrien - tad būs veselība, smukums un bagātība. 

 

Pēc teātra protams aši jāskrien piekopt tradīcijas - jāatrod olas, jāsacenšas ripināšanā, olas - noteikti ar sāli - jāapēd. Tad protams jāizšūpojas Lieldienu šūpolēs, ko tieši šiem svētkiem par godu uzkāris mūsu Ilgvars. 

         

Lieldienu rotaļas, prieks par saulīti, pilns vēders ar olām - pie mums viss kā vajag Lieldienās!

 

 

TEĀTRIS - 2016

Piektdiena, 11. marts

Klāt šīgada teātra dienu pēdējā izrāde. To rāda Bitīšu grupa un jau iepriekš var teikt - Bitīšu bērni, audzinātājas Montas vadībā sagatavojuši īstu pēdējās izrādes cienīgu iestudējumu. Neskatoties uz bērnu nelielo pieredzi, viņi ir droši un pārliecināti, ka viss izdosies. Un nevar jau neizdoties - tādi tērpi, kādus darinājuši bērnu vecāki jau vien nodrošina panākumus! 

Bet arī pati izrāde "Kurš teica Ņau?" ir spoža. Audzinātāja Jana kaķa lomā, visu izrādes laiku liek mazajiem pasakas varoņiem rosīties pa skatuvi un meklēt to noslēpumaino, kurš saka Ņau. Zinātkārais kucēns iztaujā peles un gaiļus, vardes un zivis, katram ir sava dziesma un deja, savs sakāmais ko visi droši un saprotami arī pasaka. Zinošāki skatītāji spriež, ka šo iestudējumu varētu pat piedēvēt operetes žanram! Bitīšu bērni var būt patiešām lepni par savu veikumu un arī skatītāji ir priecīgi un apmierināti, tādējādi kaut mazliet kliedējot skumjas par teātra nedēļas beigšanos. 

 

Bet beigas nemaz nav skumjas. Katra grupa saņem no vadītājas grāmatu - mazākie pasakas, lielākie kaut ko zinātnisku, bet skolotājas - šogad katrai piešķirta balva kādā ar teātri saistītā nominācijā. Zālē valda aplausi un ovācijas, kas kļūst arvien skaļākas, kad tiek noskaidota Jaudīgākā aktrise, Daudzfunkcionālākā māksliniece, Stilīgākais iznāciens, Laikmetīgums dārzkopībā un Cacīgākais grims. Ir tradicionālas nominācijas un neparastākas, bet katrai skolotājai tiek sava.

Pēdējais konfekšu grozs nonācis pie tiem, kas to pelnījuši, katrs esam kļuvuši bagātāki ar jaunu pieredzi, jaunām prasmēm, lielāku pārliecību, visi kopā esam bagātinājušies ar prieku, pozitīvām emocijām, kopā būšanu.

Un mēs noteikti zinām - nākamgad mēs atkal spēlēsim teātri!

 

Ceturtdiena, 10. marts

Šodien savus iestudējumus rāda Ķiparu un Lācēnu grupas. Vispirms gaidām mazākos - trīsgadīgos Ķipariņus. Audzinātājas Līga un Andžela rozā no galvas līdz kājām . Līga ir Sivēna māmiņa, Andžela - palaidnīgs sivēns - māmiņas dēls. Kad sivēns laiž vaļā savas nerātnības, māmiņai ir kreņķi, bet skatītājiem lielum lielie prieki. Rukšķītei un Čokam līdzi darbojas visi mazie Ķipari, brīžam piedalīdamies kopīgajā jautrībā, brīžam pažēlojot Rukšķīti un pamācot palaidnīgo Sivēnu. Beigās visi kopā ar skatītājiem lustīgi uzdanco un gaida nākamo izrādi.

 

Lācēnu grupā ir gan trīsgadīgi, gan septiņgadīgi aktieri un viņi rādīs pazīstamo pasaku par ābolu maisu. Jā, uz skatuves gandrīz kā īsta ābele un pavisam īsti āboli - teātrī laikam viss ir iespējams. Un tur jau nāk zaķu tēvs ar milzīgu maisu. Mariss zaķa lomā atklāj gan savu prasmi runāt un uzstāties, gan zaķu tēva priekus un pārdzīvojumus, satiekoties ar dažādiem meža zvēriem. Skolotājas Elīna un Iluta, lomas dalot, īpaši piedomājušas pie mazo un lielo bērnu sadarbības, tāpēc izrādē darbojas lielas un mazas vāverītes, lieli un mazi ezīši un katram izrādē atrodas kas darāms vai sakāms.

 

Trešdiena, 9. marts

Šodien skatītāju zālē bērnu vairāk kā jebkad, jo divās izrādēs piedalās tikai audzinātājas. Kamēr mazāko grupu bērni vēl tikai vēro un iepazīst teātri, audzinātājām jāspēlē pašām.

Pirms izrādes "Trīs lāči",  bērni secina, ka te notiks kaut kas interesants, jo dekorācijas izsaka daudz - ir gan mežs ar ogām un sēnēm, puķu puduri, meža mājiņa, pilns galds un vēl trīs gultas!Visi ar nepacietību meklē vietas, lai ātrāk redzētu izrādi.

Pirmā parādās Zeltmatīte - lielām, zilām acīm, gariem zelta matiem, balss nedaudz atgādina sporta skolotāju Dacīti, bet no skata - īsta princese. Bērni aizrautīgi seko līdzi Zeltmatītes ceļojumam pa mežu, bet tad ierodas lāču ģimene - tik ļoti atgādina īstus lāčus, ka dažs skatītājs pat satrūkstas. Taču šie lāči izrādās tādi lēnīgi un labestīgi - daudz nesatraucas par sīkumiem, ir iejūtīgi un izpalīdzīgi un beigās vēl pamāca bērnus, ka vieniem pašiem pa mežu staigāt nav droši.

  

Izrāde beidzas un visi skatītāji priecīgi piedalās aerobikas pauzē ar Zeltmati. Arī mazie Zvirbulīši, kuri īsti nav pārliecināti - vai lāči tiešām ir viņu mīļās audzinātājas?

Otrajā daļā - leļļu teātris. Pasaka par Kukulīti jau gadu desmitiem un droši vien vēl senāk ir viena no bērnu visiemīļotākajām un biežāk dzirdētajām. Tomēr bērni jau atkal skatās to kā pirmoreiz. Skatītāji gan palīdz vectētiņam izlasīt uzrakstus uz produktu kārbām, gan sajūsminās par pasakas tēlu izteiksmīgo dziedāšanu, gan līdz asarām jūt līdz Kukulītim. Uz šo izrādi ieradušies arī vismazākie - Cālīšu grupas bērni

 

Bērni dodas uz grupām, lai pārrunātu iespaidus, nonākot pie kopīga secinājuma, ka abi uzvedumi bijuši lieliski un iespaidīgi. Rūķu grupas bērni pārrunā , ka redzējuši divu veidu teātrus, kādas ir kopīgās un atšķirīgās pazīmes abiem teātriem un to, kas katram paticis, uzzīmē. Izrādās, ka dažam labāk iespiedies atmiņā niknais vilks no "Kukulīša", citam Zeltmates zelta mati, vēl kādam Līgas audzīte lāča lomā.

                                                  

Iespaidu - vesels kalns, bet teātra nedēļa vēl tikai pusē...

 

Otrdiena, 8. marts

Šodien uz izrādi aicina Puķuzirņi - paši lielākie bērnudārza bērni. Viņu iestudējums pavisam īpašs jau ar to ka ļoti piestāv mūsu bērnudārzam. Bērnudārza simbols ir Zirnis no Zirņu ielas un izrāde arī ir par Zirni - šoreiz par Nekaunīgo Zirni. Taču patīkamu pārsteigumu šodien sagādā ne tas vien. Aktieriem   ienākot zālē, skatītāji vien noelšas (aiz sajūsmas). Jo Puķuzirņu vecāki tērpus radot, tā piestrādājuši, ka droši varētu sacensties ar kādu lepnu operas uzvedumu. Vissulīgākās krāsas burkāni, salāti, gurķi un zirņi, rabarbers ar milzu lapām - tās šodien ir lomas, kurās iejūtas jaunie aktieri.

 

Šie nepārprotami ir sagatavošanas grupas bērni - prātīgi teksti, gudras domas, skaidra dikcija, drosme un pašpārliecinātība - tas viss izrādē par dārzeņu dobi, bet būtībā - par to, ka lielība un nekaunība, citu noniecināšana un savtīgums noved nelaimē pašu uzpūtīgo. Bet, ja apkārt ir uzticami draugi, kas nepiemin ļaunu, tad jau viss tiek vērsts par labu. Tā beidzas izrāde, kas liek aizdomāties par cilvēku attiecībām.

Aktieri pēc izrādes, mielodamies ar nopelnītajiem saldumiem, pastāsta par savām izjūtām - kāds izjutis nelielu uztraukumu, cits raizes pa tērpa izturību, vēl kāds atzīstas, ka sākumā bijis neapmierināts ar lomu, bet spēlējot sapratis - o, jā, man tas patīk!

 

Bērniem fonā staro skolotāja Ilze - gandarīta, redzot kā atmaksājies 3 gados ieguldītais darbs un izauguši īsti mākslinieki. Skolotāja Lāsma saimnieces lomā, režisores lomā, muzikālā pavadījuma lomā - nogurusi, bet arī laimīga. 

Pirmdiena, 7. marts

Lācēnu grupas lielie zēni bija pirmie, kuri šorīt rosījās zālē, jo teātris - tas nav tikai skaisti tērpi, maskas, dialogi un dziesmas. Teātris - tas ir arī zāles noformējums, sēdvietu gādāšana un rūpes par skatītāju un aktieru ērtībām. Tāpēc vispirms zālē tika nesti krēsli, bīdīti soli, spriests par to, kur katrai grupai būtu ērtāk sēdēt.

Pa to laiku Rūķu grupā neparasts satraukums - garderobē atvērusies grimētava, kur mammas cītīgi pūderē mazo aktieru sejas, krāso acis un ievieš dažādus vizuālus akcentus. Garšīgie brokastu makaroni gandrīz paliek uz šķīvjiem, jo Rūķēniem prātā tikai izrāde. Ir jau arī pamats satraukumam - šodien bērnudārzā 142 bērni un visi nāks skatīties viņu izrādi!

 

Tad sākas izrāde "Rotaļlietu stāsts". Stāsts ir mazliet bēdīgs - Annelei tik ļoti nepatīk kārtot savas mantas, ka trollis tās aizved uz mežu. Bet Annelei , tāpat kā visiem bērniņiem sirds ir laba - viņa savus draugus tomēr atrod, pažēlo un apsola turpmāk par savām lietām rūpēties.

 

Skatītāji aplaudē vairākas reizes un apgalvo, ka viņiem tā nevarētu gadīties, jo savas mantas vienmēr sakārto. Topošie skolnieki no Puķuzirņu grupas novērtē aktierspēli - viņi ievērojuši to ka aktieri labi kustējušies un ļoti saprotami parādījuši notikumu. Un viņiem ir taisnība - Rūķu audzītes Dace un Jana atkal radījušas oriģinālu, plūstošu un saistošu priekšnesumu, mūzikas skolotāja Līga veiksmīgi darbojas ar muzikālo pavadījumu, tāpēc iznākums ir tāds - gaisīgs, elegants un interesants. 

  

 

Meteņdiena 

Meteņdienu svin vidū starp Ziemassvētkiem un Lieldienām un šis brīdis pienāk apmēram februāra vidū. Mūsu bērnudārzā 11. februāris tika veltīts tikai un vienīgi Meteņdienas aktivitātēm. 

Rīts sākās ar iepriekšējā gada Jāņu vainagu ziedošanu Meteņu ugunskuram - lai jaunais gads svētīgs un bagāts. Labai veselībai katrs ugunskurā iemeta arī sāls šķipsniņu un katrs kurš vēlējās nodziedāja īpašo Meteņu vēlējumu - lai nekas slikts neķeras klāt. Kāds dziedāja par putniņiem un mājdzīvniekiem, citi par ģimeni un draugiem, visi kopā novēlēja labu mūsu bērnudārzam, mūsu Latvijai un visai pasaulei.

 

Pēc brīža Meteņu prieki var turpināties zālē, kur pulcējas vecāko grupu bērni. Šoreiz gan grūti atpazīstami, jo visi neparasti maskojušies. Kā jau Meteņos ierasts, zēni pārģērbušies par meitenēm, meitenes par zēniem, par ko pašiem un citiem lieli prieki.

Meteņu dziesmas, rotaļas, neiztrūkstoši arī latviešu danči, ko apguvuši visi bērni. 

  

Meteņos esot arī jālielās, jo tautas ticējums vēsta, ka tad raža labāk padodas. Bērniem lielīšanās tiešām iet pie sirds! Ar ko nu katrs lielās - cits ar sava tēta ūsām, cits ar mammas matiem, vai vectētiņa šķūnīti, vēl kāds izsaucas, ka viņa mājai garākais skurstenis un omītei - visgardākās pankūkas! Lielīšanās ir tik aizrautīga, ka vidū metas arī divi āži, lai palielītos ar savu saimnieku vareno labību un paši savām gudrajām  galvām. Āži kā jau dažien āži - bez badīšanās nekādi, tāpēc, lai nomierinātos bērni viņus iesaista rotaļā par āzīti. Gan āži, gan bērni demonstrē  vienkāršus un sarežģītus, smieklīgus un neparastus lēcienus.

 

Tad seko viena  no interesantākajām Meteņu nodarbēm. Interesanta tāpēc, ka  noslēpumaina. Tā ir Meteņa saukšana - visi saucam - un viņš - kaut neredzams, tomēr atbild. Visi jau zina, ka Metenis dod arī dāvanas, un jāāāā.... drīz jau tās nāk. Vispirms nez no kurienes par bērniem nolīst dažas ūdens piles un tad no gaisa krīt zelta pogas un konfektes. 60 bērni tur lielo segu, lai visas dāvanas noķertu un sajūsmināti gaida vēl.

Kad konfekšu lietus rimies, vēl draudzīga sacensība un sporta skolotāja Dace paziņo satriecošu vēsti - viņa esot satikusi un vaigā redzējusi pašu Meteni. Un Dacītei ir vēstījums no Meteņa - katrai grupai uzdevumu saraksts, kas vēl šodien jāpaveic. Tad nu visi dodas ekspedīcijā pa bērnudārza telpām un atbild uz Meteņa jautājumiem - kādas ir pavasara pazīmes, cik gliemežu ir akvārijā, cik zirņu pākstis griestu dekorā un kādu ritmu iespējams izlikt no kociņiem.

 

Bērni cītīgi atbild, audzinātājas pieraksta un kad visi atkal sapulcējušies zālē, var izstāstīt visu pieredzēto vien otram un arī Dacītei - lai nodod vēsti par izpildītajiem uzdevumiem Metenim.

                                                                   

Pavasarim nu vārti vaļā. Mēs vēl priecājamies par ziemu, bet zinām - Viņš jau nāk!!!!!

 

 Kuram lielākais?!

5. februāris. Šorīt atkal parādījies sniegs. Ne daudz, bet īpaši noderīgs lipināšanai. Tik noderīgs, ka līdz pusdienas laikam viss bērnudārza teritorijā uzkritušais sniegs jau bija savelts, salipināts, saveidots dažādos sniega tēlos. Tāpēc nu uz zemes sniega gandrīz nav, bet uz galdiem un soliem tup sniega zaķi un susliki, sniega bruņurupuči (pilnīgi jauna suga) un baltie lāču bērni. Ik pa gabaliņam slejas kāds lepns sniegavīrs, bet svarīgākais šīsdienas notikums - divgadīgie "Zvirbuļi" sacensībā ar sešgadīgajiem "Puķuzirņiem" sacentās par lielāko sniegavīru! Izskatās, ka uzvarējusi draudzība....

 

           Zvirbuļi? (155cm)           vai               Puķuzirņi?(183 cm)

 

 Sniegaprieks

Droši var teikt, ka bērnu lielākais prieks ziemā ir sniegs. Šogad ziema mūs aplaimojusi - sniega pietiek, arī aukstums pārlieku nebiedē un mūsu bērnudārzā ieviesies SNIEGAPRIEKS. Patiešām - sniegs put uz visām pusēm, visos laukumos, visos bērnudārza teritorijas nostūros valda viens liels prieks - bērni, kopā ar audzinātājām gan vizinās, vārtās, pikojās, gan rok, ber, būvē, veido, saldē un kausē. Arī pašiem mazākajiem aizmirsies pirmais pārbīlis, kad atklājās - cimdiņš "nosmērējies" ar kaut ko baltu, aukstu un svešu. Nu jau arī viņiem sniegs kļuvis par draugu un prieka avotu.

Sniega mājas ceļ Bitītes un Ābolīši, Zvirbulīši tin papīrīšos ledus konfektes, Lāči taisa sniega cietoksni, bet Ķipari uzbēruši paši savu kalniņu. Rūķi un Puķuzirņi iedvesmojušies no lielākiem māksliniekiem un savos laukumos radījuši sniega skulptūras - Puķuzirņi tās vēl izkrāso, bet Rūķi savukārt uzticējuši Mikus tētim ledus nama būvniecības vadību. Ģimenes sanesušas bērnudārzā īstus ledus ķieģeļus, no kā pamazām top izturīga celtne. Bērniem šķiet, ka baltumā iederas arī pa spilgtākai krāsai, tāpēc lielākie bērni veic eksperimentus, iekrāsojot sniegu un atklāj, ka sālsūdens izkausē ledu. Mazie Ābolīši vienkārši sasaldē krāsainu ūdeni un izrotā bērnudārza krūmus - lai košāk!

 

 

 

 

 

 

 

Paldies ziemai par brīnišķīgo laiku un iespēju iepazīties ar SNIEGAPRIEKU!

 

Dodot gūtais

14.-18. decembris. Šī mums ir IEPRIECINĀŠANAS nedēļa. Bērni, kopā ar audzinātājām izdomājuši, kur dosies ar pašu gatavotajām dāvaniņām un nu tas brīdis ir klāt.

Iepriecināt grib visi - mazie Zvirbulīši palīdzējuši audzinātājām izrotāt papīru, no kurām tapušas dāvanu kastītes tiem, kas ikdienā ir kopā ar bērniem - auklītēm, mūzikas un sporta skolotājām - cilvēkiem, kuri palīdz mazajiem ienākt lielajā bērnudārza kolektīvā.

Ābolīši un Bitītes vēl tikai gatavojas iepriecināt savus vecākus, bet Ķipari sagatavojuši priedes mizas plostu, uz kura uztupis ragains čiekurs un garda konfekte - ar šādu dāvanu mazie dodas iepriecināt tuvākos kaimiņus - Rūķu grupas bērnus. Paši Rūķi savukārt izcepuši piparkūkas un sagādā pārsteigumu Bitīšu grupai.

Lielākie bērni rosījušies īpaši čakli - pagatavots daudz mazu, bet mīļu dāvaniņu ar kurām droši var doties ārpus bērnudārza sētas. Lācēnu grupas lielie bērni jau pirmdienas rītā devušies uz blakus esošo veikalu TOP. Galu galā - mēs taču esam tuvākie kaimiņi un pārdevējām vakaros tik ilgi ir jāstrādā, ka viņas noteikti vajag iepriecināt - tā saka Lācēni.

Kaimiņos atrodas ne tikai veikals - Rūķi ceturtdienas priekšpusdienā dzied dziesmu dzīvojamo māju pagalmā. Pie logiem parādās cilvēki, kurus bērni aicina pagalmā. Iedzīvotāju pārsteigums, saņemot dāvaniņu un  novēlējumu, ir acīmredzams un aizkustinošs.

 


        Puķuzirņu dāvanas                                        Iepriecinam mūsu Ilgvaru

Bet Puķuzirņi, kā jau lielākie, dodas vistālāk - pilnas rokas dāvanām un - uz pilsētas centru. Pie Rožu laukuma egles bērni izklīst, lai kādam pilnīgi svešam cilvēkam pateiktu:"Priecīgus Ziemassvētkus".Pirmais mulsums pazūd brīdī, kad bērni redz kā priecīgā pārsteigumā mainās cilvēku sejas un saņem pretī "Paldies!" un "Lai tev labi klājas!" Puķuzirņiem dāvanas ir vēl un pa ceļam var iegriezties veikalos, kur strādā Alīnas un Gustava mammas, kā arī aptiekā pie Martas mammas. Mammu kolēģi arī saņem dāvaniņas un prieks mūsu pilsētā kļūst arvien redzamāks. Smaids, pārsteiguma izsaucieni, aizkustinājuma asara - tas viss kopā dod īpašo Ziemassvētku sajūtu, kas jāsaglabā vienmēr - sapratni, ka dodot otram, iespējams sagādāt prieku pašam!

Iepriecināšanas nedēļa

Trešā svece Adventes vainagā iedegta, bērni visu pagājušo nedēļu čakli gatavojuši dāvaniņas un nu katra grupa var pastāstīt, kur ar tām dosies. Par to - šīs nedēļas gaitā. Bet šodien bērnus zālē atkal gaida uzdevums, taču šoreiz tas jāizlasa tepat un uzreiz.

 

Lielākie burto paši, mazie uzticas audzinātājai, līdz visi noskaidrojuši, ka jāmeklē lielā sniega kupena. Tāda atrodas zāles stūrī un vairāk kā simts bērnu pulcējas tai apkārt. Seko dziļa ieelpa, kupena kopīgiem spēkiem ir aizpūsta un zem tās atklājas pamatīgs dāvanu kalns.

Bērni ir iepriecināti, lielākie atpazīst savas grupas numuru un palīdz to izdarīt arī mazajiem. Katra grupa saņem dāvanu grozu, kuros atrodamas spēles, konstruktori, rotaļlietas un mūzikas instrumenti - viss, kas ne tikai iemāca dažādas prasmes un dod zināšanas, bet noder interesantākai dzīvei. 

Nu paši esam priecīgi un pienācis laiks iepriecināt citus!

Dāvana eglītei

10. decembris. Bērnudārza pagalma egle nu ir krāšņi apdāvināta - katru dienu bērni tai dāvājuši pa kādam rotājumam. Šodien visi sapulcējušies pie eglītes. lai priecātos par tās jauko rotu. Ciemos ieradušies arī trīs rūķi, kam eglīte tik ļoti patīk, ka rūķi nolemj to ņemt līdzi uz savām rūķu mājām. Bērni nav ar to mierā un uzaicina rūķus draudzēties un par egli priecāties kopā, jo šeit - Zirņu ielas bērnudārzā taču priecāšanās sanāk vislabāk! Aiz priekiem rūķi apsola bērniem sagādāt kādu pārsteigumu - iztēlē tiek uzburta meža ainava, bērni pārvērtušies par zaķēniem, kas slēpjas no vilka .....un tad tas notiek! Eglītē iedegušās spožas gaismiņas,  bērnu acīs tās satiekas ar gaismiņām kas nāk no sirds un mums atkal ir uzdāvināts īsts prieka brīdis!

 



Dāvanu nedēļa

 7. decembris. Septiņu grupu bērni rīta krēslā pulcējas zālē pie lielā adventes vainaga, kurā nu jau iedegtas divas sveces. Pagājušās nedēļas uzdevums izpildīts - visās grupās tapuši eņģeļi - no auduma un papīra, dzijas un jūras kociņiem, eņģeļi ar mežģīnēm, pērlēm un smaidošām sejām. Paši mazie gatavotāji arī priecīgi smaida un gatavi saņemt nākamo uzdevumu. 




Šī nedēļa, kā izrādās būs - DĀVANU GATAVOŠANAS NEDĒĻA. Un gatavojot dāvaniņas, mēs visi centīsimies saprast, ka dāvanas vērtība slēpjas mīļumā un sirsnībā, kas ieguldīts to gatavojot, nevis lielumā vai cenā. Gatavojot dāvaniņas, izdomāsim kuru ar tām iepriecināt - varbūt vistuvāko, varbūt kādu, kam klājas grūti, bet varbūt kādu, kurš to nemaz negaida?


Rotāšanās nedēļa

Pirmā Adventes nedēļa pie mums ir Rotāšanās nedēļa. Pirmdienas rītā katra grupa saņēma uzaicinājumu piedalīties bērnudārza telpu rotāšanā, pagatavojot eņģeļus. To arī visi cītīgi darīja - grieza, zīmēja, līmēja, lasīja, klausījās, prātoja - viss tikai ap eņģeļiem. Nu jau gan grupas, gan bērnudārza gaiteņi rotāti ar mīļiem, gaisīgiem, apgarotiem , laimīgiem eņģelīšiem. Bet vecāko grupu bērni paši prāto, ka arī cilvēki var kļūt cits citam par eņģeļiem - ja izdara kaut ko labu.

 

Ziemassvētku gaidīšanas laiks

Ir klāt pirmā Advente un Ziemassvētku gaidīšana arī mūsu bērnudārzā ir sākusies. Šorīt , tikko paēduši brokastis visi bērnudārza bērni un darbinieki pulcējās zālē, lai kopā iesāktu šo brīnumaino laiku. Tas tāds būs, jo jau pirmā sajūta, ienākot zālē bija brīnumaina - ziemīgā puskrēslā, zāles centrā greznojās liels, krāšņs un bērnišķīgs Adventes vainags. Pirmā svecīte zaigoja te zaļa, te sarkana un violeta, apkārt novietotie svētku lukturīši radīja sajūtu, ka svētki tiešām nāk.

Vadītāja Līga sveica visus ar pirmo Adventi, dāvāja katrai grupai svētku gaismiņu, bet metodiķe Laila pasniedza katras grupas pārstāvim noslēpumainu tīstokli ar uzdevumu - šonedēļ piedalīties bērnudārza telpu izgreznošanā. Bērni saņēma arī novēlējumu - lai gatavojot eņģeļus, paši kļūtu tik labi, mīļi un patiesi kā eņģelīši.



Bet jau vakarpusē pie mums  ieradās pirmā egle - egle, kas rotās bērnudārza iekšpagalmu. Šogad to rotāsim ar sarkanām bumbām - lai koši, lai enerģiski un dzīvespriecīgi - jo tādi gribam būt mēs paši.

 

Dzimšanas diena Latvijai

Dienu pirms 18. novembra bērnudārzā valda svētku noskaņa, jo rīt - Latvijai dzimšanas diena. Bērni mūsu bērnudārzā zin, ka šī ir priecīga, bet arī svinīga diena, jo Latvija - DZIMTENE - mums it tikai viena. Tāpēc arī apģērbs svinīgs - balts ar melnu, karmīnsarkans, Latvijas karoga krāsas lentītes pie sirds - viss liecina par īpašu svētku sajūtu.

Vispirms visi kopā nodzied Latvijas himnu, mazie Ķipari tautasdziesmā izsaka savu mīlestību pret dzimto zemi un pēc tam jau skan dziesmas Latvijai un par Latviju. Katras grupas drosmīgākie runātāji deklamē dzejoļus un tautasdziesmas un katrā rindā saklausāms lepnums, prieks par visskaistāko zemi pasaulē. Bitītes tautasdziesmās vēsta par Latvijas dzīvniekiem, Puķuzirņi stāsta pasaciņu par Cēsīm un citām Latvijas pilsētām, Lācēni ar dzejnieku vārdiem pauž - Latvijā viss ir vis,vis, vislabāk. Rūķi sacerējuši paši savu dzejoli par Latviju, ko arī kopīgi norunā. Un kad visi labie vārdi izskanējuši, dzimšanas dienas sveicienu saka arī bērnudārza saimniecības lietu zinātāja Gundega un aicina visus mieloties ar svētku kliņģeri. Kliņģeris ir tik liels un garšīgs, ka pietiek līdz pat vakara krēslai , kad svētku sajūta tiek nesta mājās.



Lai mūsu Latvijai labas dienas!

 

 

Es jūtu Latviju

Ar šādu nosaukumu norit šīrudens dzejas dienas. Katrs cilvēks jūtas drošāks, veiksmīgāks un laimīgāks, ja viņam piemīt prasme runāt, uzstāties, iziet publikas priekšā. Šo prasmi mēs bērnos attīstam arī mācoties dzejoļus un tautasdziesmas, spēlējot teātri, diskutējot.

Arī šogad bērni jau apguvuši tautasdziesmas, dzejoļus un ja tā ieklausās - tie visi taču ir par Latviju! Jo Latvijā ir gan saule, gan lietus, eži, lapsas un sēnes, koki, bērni un zvaigznes... Tieši tāpēc Latvijas dzimšanas dienas gaidās, pie mums notiek tautasdziesmu un dzejoļu rīti, izteiksmīgās runas konkursi un veltījumu pēcpusdienas. Šajos pasākumos katrs bērniņš uzdrošinās uzkāpt uz neliela, tomēr - paaugstinājuma, nostāties grupas biedru priekšā un veltīt Latvijai dzejoli. Visi zin, ka katram dzejolim ir autors un nosaukums, lielākie bērni arī prot nosaukt iemīļotākos dzejniekus - Uldi Ausekli, Pēteri Brūveri, Jāzepu Osmani, Leonu Briedi un citus. Dažam uzstāšanās nesagādā grūtības, bet citam vajadzīga krietna saņemšanās , lai uzkāptu uz skatuves. Toties beigās, kad visa grupa applaudē un audzīte vēl pasniedz atzinības medaļu - tad gandarījums ir liels un drosme - jau par kripatiņu lielāka!



 

Latvijai - 97

Ar Lāčplēša dienu mūsu bērnudārzā aizsākas patriotisma nedēļa. Patriotisms - tas ir tad, kad mēs skatāmies uz savu dzimteni kā uz visskaistāko un vislabāko visā pasaulē. Bērni šīs nedēļas laikā piedalās pasākumos, kuros var paust lepnumu par to, ka dzīvojam šajā zemē.

11. novembra rītā, pie Latvijas karoga bērnudārza priekšā, tika izveidota Latvijas kontūra. Bērni visas dienas garumā nāca pie tās, atpazina novadus, prata noteikt dažādu pilsētu atrašanās vietas un ar karodziņu iezīmēja mūsu dzimto pilsētu - Cēsis. Vispirms savas svecītes Latvijas kontūrā novietoja Zvirbuļu un Ābolīšu grupu bērni. Bitītes novietojot svecītes, nodziedāja Latvijai  dziesmu, bet Elza un Grieta veltīja dzejoli.


Pēcpusdienā, iestājoties krēslai, laukumiņā pie karoga saradās arī lielāko grupu bērni. Katram rokās bija iedegta svecīte, kuru novietot Latvijas kontūrā. Skanēja novēlējumi, tika skandēti dzejoļi un dziedātas dziesmas. Mazā Latvija izgaismojās, bērniem pamazām pievienojās vecāki un šķiet - katram sirsniņā uzplauka maza daļa Latvijas.

Puķuzirņu grupas bērni kopā ar vecākiem izkāra bērnudārza teritorijā pašu gatavotos lukturīšus un līdz pat nākamajam rītam katrs kurš gāja gar bērnudārzu varēja sajust to mīlestību pret Latviju, ko mēs kopīgi ieaudzinām savos bērnos.

                                        

 

Mārtiņi

 

Dienas kļuvušas tik īsas, ka šķiet - vakars pienāk tūlīt pēc rīta , tāpēc šādā laikā īsti vietā ir tradicionāli latviešu svētki - Mārtiņi.

Pie mums Mārtiņu gaidīšana sākās jau oktobra beigās, kad grupas tika izrotātas, gatavoti dažnedažādi Mārtiņu gaiļi, izzinātas tradīcijas un apgūtas jaunas rotaļas. Mārtiņdienas priekšvakarā Rūķu grupas bērni , ģērbušies tautastērpos dzied Mārtiņu dziesmas, iet rotaļās, lai ziema mierīga un nākamais gads auglīgs. Bet, tad aiz durvīm atskan troksnis un zāle piebirst pilna ar ķekatniekiem. Bērni jau zina , ka visi šie gaiļi, lāči, kazas un čigāni ir pārģērbušies cilvēki, tāpēc visi ir droši un aicina ķekatniekus kopīgās rotaļās un latvju dančos. Taču vakara gaitā pamazām vien atklājas, ka zem dažādu radību maskām slēpjas.... pašu vecāki! Tad pārsteigums ir neviltots un prieks - divkāršs. Vecāki danco līdz pagurumam, bērni tur līdzi un jūtās lepni par kopā pavadīto laiku.

Mārtiņdienas rītā saposušies Bitīšu grupas bērni, svētku zālē runā par to, kā rudeni nomaina ziema un , ka tas notiek ap Mārtiņiem. Un arī Bitītes pārsteidz ķekatnieki - vispirms ierodas gailis, kas izknābā visiem galviņas, lai tās būtu vēl gudrākas, tad nāk lācis, lai ierūktu kaktos un izdzītu no tiem niķus un stiķus. Beigās vēl atrikšo kumeliņš, pavizina mazo Luisu un uzdāvina bērniem ābolus.Arī bērni apdāvina ķekatniekus ar to, kas nu kuram garšo - gailim kaņepes, zirgam auzas un lācim-medus.


Savukārt Lācēnu grupas bērni paši nolēmuši būt ķekatnieki. Kopā ar mūzikas skolotāju Līgu un viņas akordeonu, Lācēnu čigānietes, gailis, vilki, lāči dodas ķekatās pie tiem bērnudārza darbiniekiem, kuri nestrādā grupās - medmāsas, vadītājas, pavārēm un ....visiem, kas gadās pa ceļam. Darbinieki tiek izdancināti, lūgti rotaļās, izsmīdināti un visādi iepriecināti. Vadītāja cienā ķekatniekus ar zirņiem, pārējie laimīgi piekusuši no dancošanas dodas savās gaitās.

Pašā Mārtiņdienas vakarā pamatīgs pārsteigums sagaida Puķuzirņus - arī viņu vecāki tērpušies maskās, kļuvuši pavisam neatpazīstami. Kopīgi svētki sagādā prieku bērniem un  apjausmu vecākiem - ar bērniem kopā pavadīts laiks ir tā vērtība, ko  vērts kultivēt.

Pateicoties ķekatniekiem mums  visu ziemu labi klāsies, netrūks maizes, netrūks prieka un netrūks draugu!

Gaidām nākamos svētkus!

 

 

 

Rudens ir pašā plaukumā - raža tikko novākta, krāsainas lapas virs galvas un zem kājām, saimnieces gatavo krājumus ziemai, bet lāči un eži gatavojas garajam miegam. Bērni to visu izbauda - sajūt, saredz, saklausa, saož un sagaršo...uzzina un .... UZZĪMĒ! To rudens krāšņumu, kas tapis vizuālās mākslas nodarbībās, šobrīd varam aplūkot pirmajā šī mācību gada izstādē "Rudens nāca sētiņā" no izstāžu cikla "GADALAIKI"

 

Rudens svētki

Gluži tāpat kā katru gadu , arī šis rudens atnācis ar bagātīgu ražu, kuru kārtīgi saimnieki līdz Miķeļdienai jau novākuši. Arī mūsu bērnudārza bērni , laikā ap Miķeļiem, iepazinušies ar visu rudens bagātību - gan kopā ar ģimenēm novācot ražu, gan atpūšoties pie dabas, gan iepazīstot visu kas tad nu šoruden izaudzis. Un izaudzis ir daudz - esam varējuši gan aptaustīt, gan sagaršot un sasmaržot, mājās kopā ar vecākiem izveidotas neparastas kompozīcijas.

Kā jau tas izsenis bijis, pēc ražas novākšanas seko svētki un arī pie mums 1. oktobrī visa bērnudārza saime pulcējas uz RUDENS SVĒTKIEM.

Vispirms bērni skatītāju lomās, jo priekšnesumā - teātris. To bērni vēro uzmanīgi, jo sižets interesants - par bagātīgo ražu, par dāsnumu un izpalīdzību par to, ka labi darbi vienmēr atmaksājas un draugi vienmēr palīdz. Vēl saistošāku izrādi dara tas, ka lomās - pašu audzinātājas.


 

Seko koncerts, kurā grupas cita citai dzied dziesmas par rudeni, un līdz ar koncerta izskaņu, sākas rudens svētku aktīvākā daļa. Katra grupa saņem ceļvedi, lai zinātu, ka šodien jāapmeklē 4 plači - maizes, sporta, mūzikas un mākslas. Katrā no tiem ir iespēja darboties, kaut ko uzzināt un protams - gūt prieku un gandarījumu! Mūzikas skolotāja Līga kopā ar bērniem iet dziesmotās rotaļās, sporta placī valda jautras sacensības, bet pie maizes galda bērni kopā ar bērnudārza vadītāju, mēģina izzināt ceļu no grauda līdz maizītei. Ir iespēja gan uzzināt ko jaunu, gan nogaršot dažādas maizes. Bērni atzīst, ka gardas ir visas, bet lielāko piekrišanu tomēr gūst vienkārši sausiņi - tiem bērni ir gatavi izdomāt savus nosaukumus. Tā nu rodas mīļummaizītes, kraukšķmaizītes, cietmaizītes un cepummaizītes, sirsniņmaizītes.

 


Bet pa to laiku bērnudārza iekšpagalmā top iespaidīgs rudens dekors - mandala - no rudens veltēm, jeb no visa tā, ko palīdzējusi izaudzēt Saule. Vecāki sagādājuši veltes no dārza un  meža un līdz pat pusdienas laikam uz pagalmu plūst bērni ar maisiņiem un kastītēm, lai pievienotu dekoram savu devumu. Dārzeņi , augļi un citas dabas veltes tiek sašķirotas, sakārtotas, pārkārtotas, savu roku lielajam darbam pieliek katrs un tieši pusdienas laikā, bērnudārza centrālajā laukumā, atklājas unikāls dekors. Visa rudens bagātība ir vienuviet - ķirbji un kabači, gurķi, tomāti, sīpoli un kartupeļi, āboli, cidonijas un aronijas, zīles, kastaņi, čiekuri un ziedi, pa vidu vēl bērniem mazāk dzirdēti gardumi - kolrābji un patisoni, puravi, šāvējgurķi un mežrozītes - vārdu sakot - saules pilns dārgums mūsu pagalmā.

 

                                                      

Lai  rudens, ziema un pavasaris, kas sekos šiem svētkiem mums ir tikpat bagāti - bagāti ar iespaidiem, prieku un  draugiem!

 

Kas mēs esam?

 

Šajā mācību gadā mūsu bērnudārzu apmeklē 155 bērni – 77 zēni un 78 meitenes no 1,5 līdz 7 gadu vecumam. Katram no šiem bērniem vecāki devuši savu vārdu – visskanīgāko, visskaistāko, tādu, kas piestāv tieši šim bērniņam. 61 bērniņam savs vārds ir vienīgais visā bērnudārzā, bet ir vārdi, kas ir populārāki par citiem. Tā nu šogad pie mums visizplatītākie vārdi ir ROBERTS un ADRIANS – pa 5 no katra. Vēl mums ir 4 GUSTAVI, MARKUSI, PAULAS UN KEITAS kā arī 3 ARTŪRI, EMĪLIJAS, EVELĪNAS, KĀRĻI, TOMI un LORETAS

Arī starp bērnudārza darbiniekiem ir savi vārdu grupējumi – mums ir 3 LĪGAS un 3 DACES, 2 LAILAS, LIGITAS, JANAS, ILZES, ILUTAS un ELITAS

 

 

Vispasaules Olimpiskā diena arī pie mums!

 

25. septembris - Olimpiskā diena, šogad aizritēja basketbola zīmē. Arī pie mums šajā dienā galvenajā lomā - oranži košās basketbola bumbas. Vispirms gan , skanot Laura Reinika "Skrienu vēl" visi kārtīgi izkustējās - lielākie kā īstā aerobikas paraugdemonstrējumā, mazākie cenšoties līdzdarboties un pavisam mazie - vienkārši uzdejojot! Sekoja īsti olimpiskās aktivitātes - Rūķi draudzīgi sacentās ar Bitītēm, Lācēni ar Puķuzirņiem, pārējie , skanīgi saucot" Sarauj, sarauj!" mācījās būt par līdzjutējiem. Lielās sētnieku ķerras ātri pildījās ar bumbām, audzītes Elīna, Monta, Jana un Lāsma tās meistarīgi aizvizināja vietā un galu galā uzvarēja - DRAUDZĪBA!

 

 


 

 

Sporta diena

Jādomā, ka 10. septembra rītā, Zirņu ielas apkaimes iedzīvotāji pamodās agrāk, nekā citkārt, jo no bērnudārza pagalma skanēja uzmundrinošas mūzikas skaņas. Šeit,Eiropas sporta nedēļas ietvaros, sākās lielā sportošana. Sporta skolotāja Dace, reizē ar saulīti pamodusies un pārvērtusi bērnudārza teritoriju lielā sportisku atrakciju laukumā, sagaidīja pirmos bērniņus un viņu vecākus, jo - šodien pie mums sporto visi! Vecāki, kopā ar savu mazuli, devās "īsajā šķēršļu joslā pirms darba" - vispirms pa lāča pēdām, tālāk pa līkumoto celiņu un tad jau gaidīja bumbu ripināšana, līdzsvara gājiens un finišā - apliecinājums "Manam bērnam sportiski vecāki" un ābolu grozs dienas mundrumam. Drīz vien pievienojās mūsu draugs ZIRNIS no Zirņu ielas, rosoties visapkārt bērnudārzam un aicinot izkustēties. Bija vecāki, kuri ieradās agrāk,  bija arī steidzīgie, bet uz darbu visi devās apmierināti, smaidīgi, labi iesildījušies darba dienai. Izrādās-nebija traucējuši ne augstie papēži un lietišķie uzvalki, ne miegainums un steiga.

Pēc brokastīm var  sākties "Eiropas apceļošana". Kopīga iesildīšanās pagalmā un 5 grupu bērni sēžas iedomātās lidmašīnās, vilcienos, kuģos un dodas sportiskā ceļojumā pa Eiropas valstīm. Lietuvā un Igaunijā visi pārvar šķēršļus pakalnos un jūrā, Polijā "dzēš ugunsgrēku", Vācijā piedalās bumbu gaisa šovā, Anglijā protams, jāšanas sacensības un Austrijā - satikšanās ar pašu kalnu karali. Garo ceļojumu iztur visi - trīsgadīgie "Ķipari" beigās saka, ka varētu padarīt vēl kaut ko, "Rūķi" un "Puķuzirņi" izjutuši ne tikai prieku, bet arī īstu sacensību garu, "Lāči" un "Bitītes" ieguvuši tik daudz jaunu iespaidu, ka pietiek līdz vakaram un paliek vēl...

Bet atgriežoties no ceļojuma, Latvijā sacenšanās sagaida bērnudārza darbiniekus - bērni šoreiz līdzjutēju lomās, un to viņi māk - mīļo audzīšu uzmundrināšana skan pāri visam Zirņukalnam! Jautrās stafetēs un šautriņu mešanā piedalās gan audzinātājas, gan pavārīte, medmāsa, remontstrādnieks un vadītāja. Jā, mūsu bērnudārzā sportiski un kustīgi ir visi - darbinieki, bērni un viņu vecāki.

P.S. 4.PII ticējums vēsta:"Kā gads iesāksies, tā turpināsies". Mums šis mācību gads sācies enerģiski, ar prieku un smaidu, draugu blakus un jaunām prasmēm. Tātad....

 

 

 

 

 

1. septembris Zirņu ielā 23

 

1. septembrī, kad Zirņu ielas galvenajā ēkā - bērnudārzā - no visām pusēm saradās smaidoši, mazliet satraukti un ziediem rokās bērni, vecāki un darbinieki, mūs apciemoja arī kāds nebijis viesis. Pirmo reizi, kopš 1963. gada, kad šeit atvēra bērnudārzu, atklātībā parādījās Zirņu ielas galvenais iemītnieks - ZIRNIS un atklāja, ka mums ir daudz kopīga. Arī bērnudārzā, kā lielā zirņu pākstī, ik gadu drošībā, siltumā un patīkamā kompānijā,  aug un nobriest bērni. Tāpēc bērni - mazie zirnīši - ar sajūsmu uzņēma neredzēto viesi, kopā rotaļājās, risināja dažādus uzdevumus, sacerēja mīklas un dzejoļus kā arī cienājās ar zirņu konfektēm. Tāpēc droši varam teikt - kopš šīs dienas mums ir savs draugs - ZIRNIS no Zirņu ielas!

  

 

 

 

Šogad āboli gaida bērnus

 

Kamēr bērni un bērnudārza darbinieki bauda vasaru laukos, dārzos, ceļojumos, mīļais bērnudārzs GAIDA. Nepacietīgi gaida, kad soļi un balsis šeit visu atdzīvinās. Bet tikmēr viss jau notiek - laukumos zeļ, zied un zaļo, "Bitīšu" grupas garšaugu dārziņā smaržo melisa, timiāns, baziliks, majorāns, fenhelis un pētersīlis, " Rūķu" laukuma ķirbis jau sniedzas cauri kaimiņu sētai un zied milzu ziediem, aktinīdijas un vilkābeles augļi vēl uzņem vasaras spēku, bet "Ķiparu" laukumā brīdi pa brīdim nogatavojas kāda zemene, "Ābolīšu" korintes šovasar parāda savas pirmās ogas, bet pats galvenais -

āboli šogad nolēmuši sagaidīt bērnus!

 

 

*************************************************************

2014./2015. mācību gads

 

Deju karuselis

18. maijs. Skolotāja Solvita visu mācību gadu naski kā pelīte vākusi un pati radījusi dejas un mācījusi tās bērniem mūsu bērnudārza 5 grupās. Katru pirmdienu bērni ne tikai iestudējuši dejas, bet vingrinājušies būt ritmiski, izkopuši stāju, mācījušies dažnedažādus deju soļus. Un nu - gada noslēgumā Rūķu, Ķiparu, Puķuzirņu, Lācēnu un Bitīšu grupas sanāk uz lielo deju virpuli, kopā ar pelīti  -skolotāju Solvitu. Tiek izdejotas gan latviešu tautas dejas, gan dejas ar balles deju elementiem, gan pavisam modernas. Skatītājiem nenopriecāties par labu stāju, aizrautīgu dejošanu un iespēju līdzdarboties. Vienalga - dejo četrgadīgie vai topošie skolēni - malā sēdētājiem kājas tā vien cilājas. Tāpēc ar sajūsmu tiek uzņemts aicinājums uz ballīti. Nu zālē vairs nav vietas kur adatai nokrist, bet dejo visi - bērni, audzinātājas, skatītāji. Stunda paskrien nemanot un dejotāji izklīst, gandarīti par paveikto, piedzīvoto un ar vēlmi pēc vasaras brīvdienām atkal mesties deju virpulī!

 

Vismīļākajai pasaulē!

 

Visskaistākā maija nedēļa ir otrā, jo tad tiek atzīmēta Māmiņu diena. Un tie pavisam noteikti ir īsti svētki bērnudārzā, jo - katram ir cita mīļākā krāsa, dziesma vai gadalaiks, bet vismīļākais cilvēks jebkuram bērniņam ir viņa māmiņa.

Jau mēnesi bērnudārzā biežāk dzirdētais vārds ir tieši MĀMIŅA. Šonedēļ gatavošanās sasniegusi kulmināciju un katru pēcpusdienu bērnudārza zāle pildās ar skaistām, smaidošām, mīlošām un laimīgām māmiņām un vecmāmiņām. Un kā lai nesmaida - katrs vismazākais ķipars sagatavojis mīlestības pilnu veltījumu tieši savai māmiņai.

Zvirbuļu grupā mazie izbaudījuši krāsu prieku ar savām plaukstām radot košas krāsu spēles uz papīra, ko audzinātājas pārvērš noslēpumainos pārsteiguma ziedos.

                                                                 

Ābolīši visu mēnesi daudz runājuši par ģimeni un tagad zin, ka ģimenē ir vecāki, māsas un brāļi, bet galvenā tomēr esot mamma - tā bērniņi saka tiem grupas biedriem, kas apgalvo, ka tētis ir galvenāks!

Rūķu grupiņas bērni uzzīmējuši mammas mīļumiņus - paši sevi - un nu gaida, lai māmiņa savu lolojumu atpazīst zīmējumā. Rūķu mammas saņem pavisam elegantu dāvanu - smalkas somiņas, kurās vienmēr būs iekšā bērna fotogrāfija un pateicības vārdi mīļajai māmiņai! Bērni izdomājuši arī mīļvārdiņus savām māmiņām, un kas zin - varbūt kādai labāk iepatiksies saukties par Puķīti, Rozīti, Sirsniņu, Saulīti?

    

Puķuzirņu grupas bērni iestādījuši podiņos puķes, paši ierakstījuši mīlestības vārdus apsveikuma kartiņās un savā svētku vakarā vareni izdancojas kopā ar mammām.

                                                            

Lācēnu grupas bērnu māmiņas var būt patiešām lepnas - viņām aug gan rokdarbnieki, gan dārznieki - kamēr pašu noformētos podiņos jau gatavojas uzziedēt samtenes, paši lācēni katru dienu strādā ar adatu un diegu, šujot mīlīgus adatu spilventiņus mārīšu formā.

          

Ķipari ir pavisam lieli, tāpēc māmiņas noskatās nopietnu koncertu, kurā skan gan instrumentāls skaņdarbs, gan mīļas dziesmas un dzejoļi, gan latviešu tautas dejas. Katrs bērns dzied māmiņai savu tautasdziesmu un skatītāju zālē meklē tieši savas - vismīļākās pasaulē - acis. Bet vēlāk grupiņā bērni izrāda ludziņu par māmiņu, kura svētkos saņem dāvanā mīļu bērnu. Ķiparu māmiņas gan apgalvo, ka viņām šāda dāvana nebūtu vajadzīga, jo mīļš bērns viņām jau ir!

Bitīšu bērni sameistarojuši rotas, ar kurām var doties gan uz darbu, gan kafejnīcu vai ballīti, tāpēc jau tā skaistās māmiņas kļuvušas vēl košākas un smaidošākas. Bet svētku koncertu Bitīšu bērni novada paši - Kate uzņēmusies pasākuma vadītājas lomu, iztaujā bērnus par māmiņām un vecmāmiņām. Visas atbildes ir vienprātīgas - tur, kur ir māmiņa vienmēr ir labi, silti, droši un mīļi. Vienīgās bažas - kas notiek tad, kad bērns izaug liels, dzēš audzinātāja Monta, atklājot, ka mamma savus bērnus mīl arī tad, kad viņi ir izauguši!

Bērnudārzā svētku nedēļa izskan, bet prieks un mīlestība paliek

gan bērnudārza sienās un pagalmos, gan bērnu un vecāku sirsniņās!

Lai jauki svētki visām māmiņām un viņu bērniņiem!

 

 

Atvērto durvju diena

 

15. aprīli viss bērnudārza kolektīvs gaidīja ar satraukumu - brīžiem rūpju pilnu, brīžiem priecīgu. Jau labu brīdi atpakaļ kļuva zināms, ka šajā dienā pie mums viesosies visa Cēsu novada bērnudārzu skolotājas, vadītājas, metodiķes. Ciemiņu gaidīšana kļuva par iemeslu dažādām neikdienišķām aktivitātēm - tika sameklēti gada laikā pašgatavotie rotaļu materiāli, lai veidotu izstādītes grupās, skolotājas sanāca kopā, lai skolotājas Janas vadībā gatavotu elegantas somiņas, pasākuma programmiņu ievietošanai. Bet 4.,7., un 8. grupas bērnu pārstāvji sapulcējās, lai apspriestu kādu priekšnesumu ciemiņiem parādīt. Bērnu ieteikums - spēlēt Bērnudārzus, tika atbalstīts un sākās mēģinājumi, kuros Lauma, Terēze, Lote, Henriks, Debora, Emīlija, Renārs, Ulfs un Kate izspēlēja un dzejoļos izrunāja vienu dienu bērnudārzā.

Trešdienas rīts, kaut apmācies, bērnudārzā atnāca priecīgs un krāsains - no grupām salidojušie taureņi radīja īsti pavasarīgu noskaņu. Pamazām saradās smaidīgi viesi, kuri vēl smaidīgāki kļuva pēc bērnu emocionālā, mazliet jautrā, bet viennozīmīgi - izcilā priekšnesuma.

Sekoja jau nopietnākas runas, kurās metodiķe Laila iepazīstināja kolēģes ar mūsu pieredzi, veidojot bērnus radošus, patstāvīgus un visādā ziņā dzīvei sagatavotus. Pēc tam Rūķu grupas audzinātājas Dace un Jana pastāstīja un parādīja kā viņām izdevies gada laikā panākt tik acīmredzamu bērnu izaugsmi. Skolotājas no kaimiņu bērnudārziem izrādīja tik lielu interesi par rādīto, ka nācās pielietot dažu mūzikas instrumentu, lai izdabūtu visus no Rūķu grupas, bet - ko vajag, to vajag - ciemiņus jau gaidīja paši lielākie bērni Bitīšu un Ķiparu grupās, lai parādītu savu patstāvību, prasmi plānot, savstarpēji sadarboties un radoši darboties.

Bitīšu bērni pēc pēdējās ekskursijas uz Vidzemes koncertzāli, bija pārņemti ar tur sastopamajām profesijām - mārketinga speciālists, apsargs, gaismotājs un citām, tāpēc skolotāja Monta piedāvāja izspēlēt šīs un citas koncertzālē sastaptās profesijas. Tika izveidotas komandas, bērni savstarpēji apspriedās, izveidoja rīcības plānu, sadalīja pienākumus un no dažādiem materiāliem radīja datorus un kameras, reklāmas plakātus, cepeškrāsni un atšķirības zīmes.Un tas viss tika veikts patstāvīgi, skolotāju atstājot tikai konsultanta lomā!

Savukārt Ķipari savās komandās veidoja televīzijas raidījumus. Darbojoties komandā tika sagatavoti, iestudēti un demonstrēti raidījumi par mūziku, dzīvniekiem, automašīnām un zinātni. Bija gan režisori un operatori, gan diktori un raidījumu viesi un visi 4 raidījumi izdevās lieliski. Un, kad darbs bija galā, katrs devās pie "bankomāta" un ievadot doto ciparu kombināciju, saņēma "algu". Kad noslēgumā skolotāja Līga aicināja pastāstīt par darbu komandās, bērni atklāja, ka pratuši sadarboties draudzīgi, viens otram palīdzot un kopīgi nonākot pie rezultāta.

Arī viesi, izstaigājuši visas pārējās grupas, devās mājup ar smaidu un labiem vārdiem, bet mēs paliekam gandarīti par paveikto un priecīgi par dzirdētajām atsauksmēm: - "Jūsu bērni tiešām tiek gatavoti dzīvei", " Jūs bērniem esiet iemācījuši meklēt un atrast risinājumus", "Ir jūtams pozitīvisma vilnis uz kura kopā ir gan bērnudārza darbinieki, gan bērni!"

Mēs priecājamies par jau paveikto un ar entuziasmu turpināsim veidot bērnos visas tās kvalitātes, kas viņiem būs nepieciešamas gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.

Lieldienas

Dienu pirms Lieldienu brīvdienām, bērnudārzā viss sagatavots svētkiem - uz palodzēm griezdamās aug Lieldienu zālīte, kurā satupuši gan bērnu, gan audzinātāju gatavoti cālēni, gan raibu raibas olas. Vāzēs izplaukuši visdažādāko koku un krūmu zari, saulei pretī stiepjas  puķu, pupu, gurķu un salātu stādiņi. Viss liecina, ka mūsu bērnudārzā pavasari tiešām gaida, tāpēc 2. aprīlī visa lielā saime pulcējusies uz svētkiem.

Šogad Vista Raibīte krāso olas, ko piedāvāt Lieldienu zaķim Pelēcim, pļāpīgā žagata, neapdomīgi izrunājoties, apvaino Lapsu, kura nolemj pabojāt svētkus un nočiepj vistai olas. Tas - audzinātāju teātrī, par ko bērni ir sajūsmā, īpaši tāpēc, ka  olu atrašanā tiek aicināti palīgos paši. Kad nu lapsa olas atdevusi, zaķis visus nopēris ar pūpoliem, katra grupa izdzied savu pavasara prieku. 

Pēc tam vecākās grupas izklīst pa bērnudārzu, lai sameklētu olas, ko zaķis - jau atkal - paslēpis. "Jau atkal olas pazudušas!" - pukojas nākamie skolnieki (jo iepriekšējos gados bij tāpat), taču pukošanās ir draudzīga, jo - kas var būt interesantāks par pazudošo olu meklēšanu. Kur tik to nav - puķu podos, gultās, zābakos un leļļu skapī. Un kad atrasts jau pilns grozs, sākas īstās Lieldienu izdarības - olu ripināšana, kaušanās un ēšana. 

Mazākās grupas pa to laiku, lustējas jautrās rotaļās kopā ar zaķi Pelēci. Tiek pieminēts viss, kas svarīgs pavasarim un Lieldienām - saulīte, putni, zaļumi, vistas, olas un garauši. Mazajiem priekšā vēl olu meklēšana un ēšana, bet lielākie , olu ar sāli apēduši, gatavi kārtīgi izkustēties.Pelēcis, nez kur savas zaķa ausis pazaudējis, pārvērties par sporta skolotāju Daci, iesaista bērnus aizrautīgās sacensībās. Jautrība un attapība, ātrums un izturība, nepieciešami, lai tiktu galā ar skolotājas piedāvātajiem uzdevumiem. Protams, Lieldienu stafetēs neiztikt bez olām. Parastās jau apēstas, tāpēc tiek nestas, stieptas, ripinātas gan zosu un strausu, gan pēc apjoma spriežot - pat dinozauru olas! Sportiskais azarts ir pamatīgs, līdzjutēju uzmundrinājumi tik enerģiski, ka dzirdami visā bērnudārzā. 

Vēl jau jāatrod brīdis, lai par spīti nepatīkamajam laikam, izietu pašūpoties lielajās šūpolēs , jo visi - pat mazākie zina - Lai nekostu mušas un odi, Lieldienās ir jāšūpojas. 

Lai mums visiem jauks pavasaris un odi nekož!

 

 

Cālis 2015

24. marta rītā miega pele, izvadājusi un izdalījusi miega kamolīšus, iemaldījās bērnudārza zālē, kur bija pulcējušies visi bērnudārza bērni un darbinieki - starp viņiem  arī 9 skanīgi dziedātāji, gatavi sniegt koncertu. Peles miega ratiņos katram no viņiem atradās savs kamolītis un katrā bija ietītas mazā dziedātāja prasmes, intereses un prieki. Tā visi klausītāji uzzināja, ka Toms un Harijs labprāt strādā lauku darbus, Alīnai ļoti patīk pucēties, bet Keitas mīļākie varoņi ir "Ponijas". Mazie dziedātāji viens pēc otra, drosmīgi ņēma rokās mikrofonu, un dziedāja par bumbām un lellēm, putniem un sēnēm, māmiņu, tēti un mākonīti. Klausītāji ieklausījās vārdos un melodijās, juta līdzi un priecājās par saviem skanīgajiem grupas biedriem. Bet visatbildīgāk šoreiz klausījās Bitīšu grupas bērni - viņi koncertā ieradās kā labā žūrija - ar uzdevumu saklausīt un pierakstīt visu to, kas  koncertā patīk. Uzdevums bija atbildīgs, bet viegls, jo dziedātāji izcēlās gan ar skanīgām balsīm, gan artistiskumu, drosmi un milzīgu vēlmi dziedāt. Pieaugušie klausītāji visaizkustinātākie jutās brīdī, kad muzikālā audzinātāja Līga aicināja kopā dziedāt visus bērnudārza bērnus. "Izklausījās gluži kā dziesmusvētkos!" - teica pārsteigtie klausītāji un sirsnīgi aplaudēja, kad bērnudārza vadītāja pasniedza košus, dzeltenus balonus mazajiem solistiem : ELZAI GAILEI, HARIJAM BĒRZIŅAM, ANNIJAI PAIPALAI, KEITAI PURIŅAI, TOMAM MEDNIM, MARKAM MIHAILOVAM, ALĪNAI DOLŽENKO, NORAI APINEI un PATRĪCIJAI BŪREI .

                                                                        

 

 

Teātra nedēļa

 

Nenoliedzami - teātra skatīšanās ir tāda brīnumjauka padarīšana, kas sniedz prieku, atpūtu, pozitīvas emocijas. Teātra spēlēšana dod vēl vairāk - iespēju izteikt savas emocijas caur kādu tēlu, sniegt prieku citiem un sajust gandarījumu pašam.

Pavasara gaidās mēs esam nolēmuši iepriecināt sevi un citus, rīkojot, nu jau ikgadējās teātra dienas. Grupās jau izvēlētas pasaku lugas, sadalītas lomas, notiek mēģinājumi , kuros bērni gan apgūst tekstu, gan mācās kustēties un darboties atbilstoši sava tēla raksturam. Gan mājās, gan bērnudārzā tiek piedomāts pie dažādu varoņu tērpiem - vārdu sakot bērni ar lielu azartu iesaistās šajā aktivitātē, pie vien gūstot priekšstatu par aktiera, režisora un scenogrāfa profesijām.

Vēl tikai nedēļa un teātra dienas būs klāt un mūsu bērnudārzā atkal valdīs prieks un radošums.

 

1. diena

 

Teātra nedēļa ir sākusies un bērnudārzā valda priecīgs un gaidu pilns noskaņojums. Pie zāles, grupām vien pulcējas skatītāji. Neparastākais ir tas, ka šoreiz katram skatītājam rokās ir divas konfektes - tāda šonedēļ ir maksa par katru izrādi. Lielākie jau sarēķinājuši, ka kopā vajadzēs 7 konfektes - tik daudz izrāžu šonedēļ redzēsim.

Bet šorīt vislielākais satraukums valda mazo RŪĶU grupā - viņu izrāde būs pirmā. Un tur jau viņi nāk - skanot brīnišķīgai Vivaldi mūzikai, zālē sarodas aktieri - visi tik balti, ka skatītājiem skaidrs - pasaka būs par ziemu. Audzinātāja Dace sāk stāstīt ziemas pasaku, gurkst sniegs,  pa sniegu skrien zirdziņš un kamanās sēž vectētiņš. Mikus tā iejuties vectētiņa lomā, ka ir gatavs braukt un braukt un braukt. Taču audzīte kamanas aptur un notikums var sākties. Vectētiņa pazudušajā cimdiņā (kas to būtu domājis, ka no krāsainiem lakatiņiem bērnu rokās var izveidot cimdiņu) sarodas zvēriņi un kukainīši, visi dejo, līdz atskrien gailis, visi pajūk pa malu malām un skatītājiem ir skaidrs, ka izrādē tika izspēlēta latviešu tautas pasaka Vecīša cimdiņš. Aktieri ir gandarīti, jo skatītājiem patīk! Lielu lomu izrādes veiksmē spēlē audzinātāju Janas un Daces izdoma - sadarbībā ar vecākiem radot tērpus, leļļu teātra tehnikā vedojot pasakas tēlus, iestudējot tekstus un kustības. Pirmā izrāde ir galā, neliels satraukums ir ārā un teātra spēlēšanas azarts iekšā!

Pēc īsas fizkultūras pauzes, spota skolotājas Daces vadībā, viss var turpināties. Tavu brīnumu - kamēr visi vingro, zāle pārvērtusies no ziemas rudenī. Skan lietus čaloņa, zāles vidū izaugusi milzīga sēne, pie kuras cits pēc cita pulcējas skudras, tauriņi, zaķi un zvirbuļi. Katram no viņiem ir savs dzejolis un sava dziesma un katram atrodas vieta zem sēnītes. Draudzīgā saskaņā izrādes varoņi atvaira viltīgo lapsu un , kad lietus pārstājis, Pēteris vēl nodejo varenu vardes deju un arī izrāde Zem sēnītes izskanējusi. Audzinātājas Ineta un Ilze var būt apmierinātas ar saviem mīluļiem - viss izdevies godam. Ilze atradusi jauku lugu, Ineta izveidojusi iespaidīgu skatuves noformējumu, abas kopā sagatavojušas bērnus un nu kopā ar skatītājiem var priecāties par lielisku izrādi.

Noslēgumā gan RŪĶU, gan PUĶUZIRŅU grupas saņem pa nopelnītajam konfekšu grozam - skatītājiem nemaz nav žēl, jo abas izrādes bija to vērtas!

Bet jau rīt šajā pašā vietā un šajā pašā laikā viss turpināsies ar jaunām izrādēm....


 

2. diena

Šorīt skatītājus sagaidīja lielais ekrāns ar Rīgas panorāmu. Gaidot ĶIPARU grupas izrādi "Gailītis Čips un Rīgas radi", skatītāji centās Rīgas skatos ieraudzīt pazīstamas ēkas un vietas. Bet brīdī, kad vajadzēja sākties izrādei, zālē iebrāzās raibi ģērbta būtne ar violetiem matiem un piena pudeli , paziņoja ka teātra nebūs, viņa esot raibā govs un izklaidēšot visus viena pati. Ja šī būtne mazliet nelīdzinātos Ķiparu audzīnātājai Līgai, skatītāji būtu satraukušies, bet šī līdzība rosināja domāt, ka tas ir tikai joks. Un drīz jau nāca audzinātāja Elīna ar veselu pulku cālēnu, gaiļu, peļu...Skatītāji tik uzmanīgi ieklausījās Terēzes stāstījumā par gaiļa ģimenes ceļojumu uz Rīgu, ka likās - mēs paši dodamies līdzi piedzīvojumiem bagātajā gājienā. Ceļā tika dziedāts un spēlēts, satikta pati saule un miega peles, ceptas karašas un adītas šalles. Un kā jau visām pasakām - laimīgas beigas - skatītāji saprot, ka jābūt laipnam, izpalīdzīgam un ,ciemos dodoties, līdzi jāņem neliela dāvaniņa.

                                                                                                                                                                                                                               

 

3. diena

Trešdiena teātra spēlēšanā ir brīvdiena, taču tas nenozīmē, ka teātris ir aizmirsts. Visās grupās joprojām valda teatrāli pacilāts noskaņojums. Pat vismazākie -  divgadīgie Zvirbulīši krāso sejas maskas, lai aizslēpjoties aiz kaķu, zaķu un kucēnu sejām, sajustos kā teātrī. Ābolīšu grupā trīsgadnieki paši organizē teātri - izmantojot mīkstās rotaļlietas, tiek izdomāti dialogi, organizēti skatītāji un izspēlēti iepriekšējās dienās gūtie iespaidi. Ābolīšiem ir arī jautājumi - kāpēc Rūķu grupas teātrī visi bija tik jocīgi saģērbušies un kad vēl būs teātris par zvēriņiem?

Savukārt četrgadīgie Rūķi ļoti lepojas ar savu sniegumu - sagatavošanas grupas bērni novērtējuši viņu izrādi ar atzinīgiem vārdiem:"Jums gan bija foršs teātris!"- tas mazajiem ir augstākais novērtējums. Rūķi savu izrādi jau paspējuši parādīt vecākiem un tagad lepni sauc sevi par aktieriem.

Ķiparu audzīte Līga tagad kļuvusi slavena - visi bērnudārza bērni viņu atpazīst kā raibo gotiņu no teātra. Bet paši Ķipari, kaut jau topošie skolnieki, atzīst, ka teātra spēlēšana bijusi visai satraucoša - ne viens vien pirms izrādes uztraucies vai viss būs labi. Šodien visi atzīst, ka tas bijis grūts, bet patīkams darbs..

Kamēr citi jau dalās iespaidos par aktiera darba niansēm, Lāču, Bitīšu un Ābolīšu grupās vēl notiek mēģinājumi izrādēm, kas notiks rīt un parīt. Tiek noslīpētas kustības, piemeklēta mūzika, uzlaboti tērpi.

Un vispār - klīst runas, ka vakaros uz teātra mēģinājumiem sanākot kādas noslēpumainas trupas aktieri, kuri savu izrādi parādīs jau rīt pēcpusdienā...

 

4. diena

Šī diena ir klāt ar teātru pārpilnību - veselas trīs izrādes un katra ar savu "odziņu". Zvirbuļu grupu pārstāv audzinātāja Evita un mūzikas skolotāja Līga, jo pašiem mazajiem teātris vēl jāskatās un jāskatās, kamēr paši varēs ķerties pie spēlēšanas. Abas audzītes parādīja teātra veidu, kāds šonedēļ vēl nebija redzēts - leļļu teātri .Tākā leļļu teātris ir bērniem vistuvākais, šo izrādi noskatījās arī paši mazākie bērnudārza bērni - 1.grupas Cālīši. Uz skatuves bija lelle Lienīte un niķīgs zaķēns, kurš kāroja pēc skaistākas astes. Nelīdzēja Lienītes aizrādījums, ka bērniem redz nemaz nav astītes un viņi tāpēc neniķojas. Tikai izmēģinot krāšņās, bet svešās astes, zaķēns saprata, ka sava ļipiņa tomēr ir vislabākā. 

Atkal sportiska pauze un uz skatuves Bitīšu grupa ar pasaku par mājas lopiem, kas mežā ceļ mājiņu. Bet tā kā šīs pasakas gailītis pagadījies lepns un strādāt it nemaz negrib, pasaka iegūst pavaisam negaidītu pavērsienu. Gailītis mēģina iekārtoties uz dzīvi gan vecīša cimdiņā, gan abru taisītāja abrā, līdz drosmīgi izpalīdzēdams zaķītim, iegūst gan māju, gan draugu un viss atkal beidzas laimīgi.Skatītāji apmierināti dodas uz grupām, bet zālē paliek vesels mežs - koki, krūmi un puķes, jo vakarpusē sagaidāma trešā izrāde, par kuru zināms tikai nosaukums - "Nekur nav tik labi kā mājās" Kas to spēlēs - bērni min, ka tie varētu būt aktieri no Rīgas, bet varbūt pašu audzītes???

Intriga saglabājas vēl brīdī, kad ieejot zālē, izrādās, ka maksu par izrādi - konfekti - šoreiz jāliek nevis metodiķes vai vadītājas , bet Annijas tēta groziņā. Kad zālē parādās rūķi un viņu mamma, audzinātāju Montas, Lailas un Janas tēlojumā, kāds gudrinieks nočukst - šis būs audzīšu teātris.

Bet sākoties 2. ainai no skatītāju pēdējās rindas, kur sēž Bitīšu grupa, atskan sarosīšanās, spiedzieni un sajūsmināti palēcieni, jo izrādās - šīs izrādes aktieri ir Bitīšu bērnu vecāki. Ar dzirkstošām acīm tiek justs līdzi Kukulītim un Lapsai,  Brālītim, Trusītim,klauniem, Vinnijam Pūkam un Bokas jaunkundzei. Sajūsmu izraisa staigājošie koki, mazu izbīli sagādā Karlsons, kas spoka tērpā ierodas tieši pa logu.

Galu galā - Bitīšu bērni ir laimīgi un lepni par saviem talantīgajiem un drosmīgajiem vecākiem , visi pārējie - priecīgi, ka atpazinuši pasakas, kurās šovakar nokļuvuši un beigās visi kopā var nodziedāt dziesmu par to, cik labi ir mājās.

Garākā teātra diena ir galā, bet vēl jau ir rītdiena - noslēguma diena, un nu jau visi cer, ka arī tajā sagaidīs kādu jauku pārsteigumu!

 

5.diena

 

Rit jau piektā teātra nedēļas diena, bet prieks par jaukajām izrādēm bērnudārzā nerimst. Katru dienu izrādes apmeklē gandrīz pusotra simta bērnu un katrs no viņiem jau zina savu vietu skatītāju zālē.

Šodien uz skatuves jau trešo reizi Vecīša cimdiņš, bet Ābolīšu grupas audzītes to interpretējušas pavisam savādāk kā iepriekšējos uzvedumos. Cimdiņš šoreiz ir kustīgs un runīgs - tajā iejutusies audzinātāja Arnita, savukārt Janas audzīte azartiski un meistarīgi spēlē teicēja lomu. Mazie Ābolīši, blakus savām audzītēm, droši runā, dzied un iejūtas katrs savā lomā.

                                                                         

Pēdējā izrāde šonedēļ uzticēta Lācēnu grupai - tie būs Brēmenes muzikanti. Mēģinājumi bijuši gari un grūti, bet rezultāts ir patiesi iepriecinošs - izrāde ir tik interesanta, ka negribas atraut acis no bagātīgajām dekorācijām, mazo aktieru tēlojuma un saistošajiem dialogiem. Lote, Andžela, Mariss un Elīza ir tik pārliecinoši Brēmenes muzikanti, ka nebūs jābrīnās, ja kāds no viņiem dienās kļūs par īstu aktieri. Aplausi pēc izrādes - sirsnīgi un aizrautīgi - skaidrs, ka skatītāji ir gatavi vēl vienai teātra nedēļai. Gan jau pēc gada atkal tiksimies jaunās izrādēs, jaunās lomās , bet šim gadam  - viss.

Gandrīz viss, jo vēl nāk vadītāja Līga, izsaka savu prieku par teātri, par visu, kas šonedēļ piedzīvots, pateicas par bērnu, audzinātāju un vecāku ieguldīto darbu, katra grupa saņem pateicības rakstu un krāšņu pasaku grāmatu, tad vēl ziedi un konfektes audzinātājām, ko pavada bērnu gaviles un ovācijas!!!!!! Tieši šajā brīdī vislabāk redzams, ka mēs visi esam kopā - vienoti priekos un ikdienas rūpēs un katrs par katru var teikt - mūsējais!

Teātra nedēļas beigas. Gaidām jaunus notikumus.

 

 ____________________________________________________________________________

Sveču mēnesis

Februāris izsenis zināms kā sveču mēnesis, kad ziemas saltumā un tumsā gribas iedegt kādu īpaši interesantu vai mīļu sveci. Arī bērnudārzā februāris izvērtās par īstenu sveču mēnesi - visās grupās priecājās par svecēm, pētīja tās, bērni klausījās stāstus un mācījās dzejoļus par svecēm. Un tad vienā brīdī šķita, ka viss par svecēm ir dzirdēts, visas sveces apskatītas - nācās pašiem ķerties pie praktiskas darbošanās. Sveces tika zīmētas, aplicētas, atveidotas plastikā un plastilīnā, tapa sveces no pudelēm, koku zariem, papīra un pat makaroniem. Katrs bērns vecākajās grupās  iemācījās pagatavot sveci no īsta vaska, tā kā to darīja senos laikos. Muzikālajās nodarbībās bērni sacerēja dziesmiņas par svecēm, bet konkursā par sveču dzejoli piedalījās ne tikai mazie un lielie bērni, bet arī pašas skolotājas. Tik radoši darbojoties, šķiet ziema aiziet ātrāk, un pavasaris ar savu spožo sveci - Sauli - tūlīt, tūlīt būs klāt.

                             Sveces mirdz un laistās,

                             Visiem bērniem prieks.

                             Nav neviena bēdīga,

                             Visiem liekas skaisti! (Pauls Baijers, 7. grupa)

 

 

METEŅI - priecīgā otrdiena

 

 

 

Tieši pa vidu ziemai un pavasarim, mūsu bērnudārzā notika Meteņdienas līksmošanās - lai priecīgāks prāts pirmspavasara pelēcībā!

 

Jau no paša rīta bērnudārzā bija manāmas pārvērtības - lai turpmākais gads būtu bagāts un veiksmīgs, vecāko grupu bērni pārģērbās un maskojās tik aizrautīgi, ka dažu labu pat atpazīt bija grūti.

Notika viss kā Meteņos jānotiek - tika vingrinātas balsis Meteņu dziesmās un saucienos, notika varena lielīšanās, visi izlocīja kājas, dejojot latvju dančus "Oira", "Pankūkdancis". Grupas izrādījās citu priekšā ar dažādiem dīvainiem gājieniem - šekumskreju, atpakaļrāpi, mugurleci un potīšskreju.

 

Neiztika arī bez Meteņa dzīšanas - bērni dziedāja, Metenis atbildēja, bērni sauca, Metenis meta zelta pogas, lija konfekšu lietus un "Nebeidzamais dancis" visus izvadīja laukumā pie ugunskura, kur katrs izdziedāja savu Meteņu vēlēšanos.

Lai saule ātrāk atgrieztos, Meteņos jānotiek sportiskām sacensībām sniegā. Arī mums bija gan Meteņa skrējiens, gan slēpošana, hokejs, virves vilkšana un nobrauciens no kalna ar neiztrūkstošo iekošanos cūkas ausī - tas, lai laba raža būtu! Bet, kad visi laimīgi noguruši atgriezās pie ugunskura, vadītāja jau sagaidīja ar karstu tēju, kas garšoja īpaši labi un ko dzerot tika pārrunāti iespaidi un secināts - šī nu gan ir viena izdevusies un priecīga diena!

 

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk visus ar tumsu mūs biedēt,            
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu kliedē.                  

Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai tumsa bēg prom pa kaktiem,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,            
Par spīti naktij...

Ziemassvētki ir laiks , kad dot...Dot gan mīlestību un prieku, dot sirds siltumu un palīdzīgu roku, dot dāvanas un labus vārdus. Šajā laikā gribam teikt sirsnīgu paldies Jums - vecākiem - par to, ka esat bijuši kopā ar mums, atbalstījuši, uzklausījuši, sapratuši un sadarbojušies.
Īpašs paldies  Emīlijas Daļeckas māmiņai par skaisto egli, kas rotā bērnudārza pagalmu un Gustava Leimaņa tētim par izpratni un gatavību palīdzēt krīzes situācijā.
Tāpat paldies visiem Jums, kas radoši un ieinteresēti piedalījās visos mūsu aizvadīto mēnešu projektos - kopā ar bērniem gatavoja gan dārzeņu kompozīcijas, gan profesiju kurpes un neparastas egles, . Paldies vecākiem, kuri  radīja brīnišķigu papildinājumu mūsu vizuālās mākslas izstādei par Cēsīm un iepazīstināja bērnus ar savām profesijām!
Tas ir Jūsu devums, kas nācis no sirds un šajos Ziemassvētkos novēlam, lai Jūsu  labestība aug augumā un nes augļus!
Priecīgus, mierpilnus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu                                             Jums visiem!

                                           Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Līga Balode

_______________________________________________________________________________

No 11.-20. novembrim mūsu bērnudārzā
PATRIOTISMA NEDĒĻA , veltīta Latvijas 96. dzimšanas dienai.
 
11. - 14. novembrim visās grupās runāsim par Latviju, iepazīsim to kartēs, grāmatās, attēlos, pastaigās pa pilsētu, kas rotājas svētkiem. Rotāsim arī savu bērnudārzu - ar karoga krāsām, pašgatavotiem karodziņiem, zīmējumiem un Latvijas simboliem.

11. novembrī iedegsim svecītes Latvijas kontūrā, kas izveidota laukumiņā pie karoga, kā arī izteiksim savus vēlējumus Latvijai.

13. novembrī atklāsim bērnu darbu izstādi " Manai pilsētai", kas būs izvietota bērnudārza gaiteņos un vestibilos.

14. novembrī visi pulcēsimies svinīgā pasākumā, lai ar dziesmām un dzejoļiem sveiktu Latviju dzimšanas dienā. Protams, neizpaliks arī svētku kliņģeris.

19. un 20. novembrī 4.,5.,7., un 8. grupu bērni piedalīsies izteiksmīgās runas konkursā: "Latvija - zeme vismīļākā"
                                                                                                                                              

 Decembrī bērnudārzā ienāk egles

Jau kopš pirmās adventes visās bērnudārza grupās valda radoša rosība - kā ik gadu, telpas tiek postas Ziemassvētkiem, darināti apsveikumi un dāvaniņas mīļajiem, gatavoti priekšnesumi Ziemassvētku uzvedumiem. bet papildus tam, visās grupās top egles - no papīra, no auduma, no dabas materiāliem un otrreizējām izejvielām. Pavisam vienkāršas un arī īsteni mākslas darbi, kuru gatavošanā iesaistās ne tikai bērni kopā ar skolotājām, bet arī vecāki. 
Nu jau egļu ir tik daudz, ka visām grupās nepietiek vietas, tāpēc egles ienāk arī gaiteņos un vestibilos, veidojot brīnišķīgu izstādi! 
Savukārt eglei, kas grezno bērnudārza pagalmu, dažādus rotājumus gatavo bērni kopā ar vecākiem mājās, tāpēc ar katru dienu šī egle top arvien krāšņāka un bagātāka! 

 

Iekāp savas profesijas kurpēs

 

Oktobrī Karjeras nedēļu organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra un Eiropas Komisijas "Euroguidance" tīkla programma sadarbībā ar 15 Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām un to izglītības pārvaldēm.
Arī mūsu bērnudārzā no 6.līdz 10 oktobrim  visās grupās atcerējās uzzināto par dažādām profesijām . Zināšanas tika liktas lietā, kopīgi ar audzinātājām, auklītēm un vecākiem gatavojot kurpes, kas ar savu noformējumu vēsta par kādu no profesijām. Izstādē, kas tika izveidota nedēļas noslēgumā, varēja aplūkot gandrīz 50 kurpes no papīra, keramikas, plastmasas, auduma, dabas materiāliem...Tās vēstīja... varbūt par vecāku, bet varbūt par bērna sapņu profesijām? Visplašāk pārstāvētas bija šuvēja, dārznieka un zemnieka profesijas, bet varēja aplūkot arī arheologa, sētnieka, programmētāja, modeles, skolotājas, celtnieka, biškopja un vēl un vēl...
Radoši darbojoties grupās un kopā ar vecākiem, bērni nostiprināja jau apgūtos priekšstatus un uzzināja daudz ko jaunu par pazīstamām, svešākām un vēl pavisam nepazīstamām pieaugušo profesijām. Kas zina - varbūt pēc gadiem kāds no pašreizējiem audzēkņiem iekāps tieši tās profesijas kurpēs, kuru gatavošanā piedalījies šoruden!

 

                                                                                      Izstādes bildes Bilžu galerijā
                                          Sagatavoja iestādes metodiķe Laila Ķimene

 

  • ------------------------------------------------------------------------------------------

 

Rudens svētki
Septembra pēdējās dienas bērnudārzā bija satraucošas rosības pilnas - dārziņa teritoriju pamazām izrotāja visu grupu veidotas piramīdas no dabas veltēm, bērni mācījās tautasdziesmas un izzināja rudeni, mājās kopā ar ģimeni gatavoja kompozīcijas no dārzeņiem un augļiem, turklāt visi bērni saņēma ielūgumus uz vāverītes dzimšanas dienu . Visa šī gatavošanās noslēdzās 2. oktobra rītā, kad sākās labākie Rudens svētki visās Cēsīs. Par iespaidiem šajā dienā lai runā paši svētku dalībnieki:

 

Ulfs - Vispirms bija ļoti foršs teātris par vāveres dzimšanas dienu.
Laura - Dziedājām dziesmas par rudeni
Debora - Mēs bijām iemācījušies visgarāko rudens dzejoli
Renārs - man patika, ka mēs ar Laumu pasniedzām vāverītei dāvanu, es devu dāvanu un Lauma skaitīja   pantiņu, un vāverīte ļoti priecājās un visus sabučoja.
Austra - interesanti bija tas, ka tur bija visādi plači - deju un maizes un sporta
Patriks - vāvere iedeva visiem speciālu plānu - karti, kur parādīts kur katram jāiet
Arturs - sporta placī spēlējām foršas spēles
Anrijs - šķēršļu josla bija jautra un interesanta
Lauma - man patika deju placī, bet bija pārsteigums, ka skolotāja Līga spēlē akordeonu
Renārs - Jā, mēs domājām, ka Līgas audzīte māk spēlēt tikai klavieres, un vispār sākumā mēs domājām, ka tā nemaz nav viņa , kas spēlē citu instrumentu
Jēkabs - visinteresantākais bija maizes placis
Henriks - tajā varēja pagaršot vairāku veidu miltus un to maizi, kas no miltiem izceptaRenārs - vadītāja visu interesanti pastāstīja, es daudz ko nezināju - ka miltiem pielej ūdeni un pieber sēklas un uztaisa formu un sanāk sēklu maize
Terēze - bija izstāde ar visādām kompozīcijām - tur bija jocīgas lietas no dārzeņiem - krokodils, traktors no kabačiem, mājiņa no āboliem un burkāniem, trīs ratiņi, divi kuģīši un viss kas cits
Mārtiņš - vadītāja kurināja ugunskuru un vārīja mums zupu no saknēm un dārzeņiem
Kate - tas tik bija labi, ka ēdām ārā, jo ārā ir garšīgāk
Luiss - mēs pat stāvējām rindā un prasījām vēl
Artūrs Ē. - saldo gan gājām ēst iekšā, jo lapsenēm arī garšo saldais

 

                         
Iespaidus vāca un apkopoja metodiķe Laila Ķimene