Cēsu 4.pirmsskolas izglītības iestādes nolikums un pašnovērtējuma ziņojums publicēts Cēsu novada pašvaldības mājaslapā www.cesis.lv

 

APSTIPRINĀTS:

Ar CĒSU novada domes
08.08.2020.gada lēmumu Nr. 196 

 

CĒSU PILSĒTAS 4.PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES
NOLIKUMS

Cēsīs

2020.gada 6.augustā

 

Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu
Vispārējās izglītības likuma 8.pantu un 9.pantu

 

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Cēsu pilsētas 4.pirmsskolas izglītības iestāde/ turpmāk tekstā - iestāde/ ir Cēsu novada pašvaldības/ turpmāk – Dibinātājs/ dibināta un pakļautībā esoša pirmsskolas izglītības iestāde, kura īsteno pirmsskolas izglītības programmu.
2.Iestādes tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, uz to pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi un citi spēkā esošie normatīvie akti, kas saistīti ar izglītības jautājumiem, kā arī šis nolikums.
3.Iestādei ir zīmogs,  noteikta parauga veidlapa.
4. Iestādē tiek nodrošināta centralizēta grāmatvedības uzskaite, ko veic iestāde "Cēsu novada pašvaldība".
5.Iestādes juridiskā adrese: Raunas iela 4, Cēsis, Cēsu novads, LV 4101.

6. Istādes  faktiskā adrese- Zirņu iela 23, Cēsis, Cēsu novads, LV 4101

2. PIRMSSKOLAS IESTĀDES DARBĪBAS

MĒRĶI, PAMATVIRZIENI, UZDEVUMI

7. Iestādes mērķis ir organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteikto mērķu sasniegšanu.
8. Iestādes audzināšanas un mācību satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā, ciena savu valsti un tradīcijas.

9. Iestādes uzdevumi ir:

          9.1. sekmēt vispusīgu bērna attīstību, ievērojot viņa vajadzības, intereses, spējas un pieredzi un likt pamatus vērtībās balstītu ieradumu veidošanai;

          9.2. attīstīt bērna sociālās un emocionālās prasmes, kas ietver sevis, savu emociju, domu un uzvedības apzināšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas  attiecības.;

          9.3. attīstīt kritisko domāšanu, jaunradi, prasmi pieņemt lēmumus, uzņēmējspēju kā arī sadarbības, pilsoniskās līdzdalības un digitālās prasmes;

          9.4. veidot pratību pamatus mācību jomās - valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes;

          9.5. nodrošināt bērnam iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei;

          9.6. sadarboties ar izglītojamā (turpmāk-bērns) vecākiem vai citiem bērna likumiskajiem pārstāvjiem (turpmāk-vecāki), lai  nodrošinātu bērna sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai;

          9.7. nodrošināt izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē nepieciešamos mācību līdzekļus;

          9.8. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla resursus.

 

3. PIRMSSKOLAS IESTĀDES ĪSTENOJAMĀS PROGRAMMAS

10. Pirmsskolas iestāde īsteno Izglītības un Zinātnes ministrijā licenzētu “Pirmsskolas izglītības programmu” , kods 01011111 un interešu izglītības programmas.

      Iestāde var patstāvīgi īstenot interešu izglītības programmas.

 

4. IZGLĪTĪBAS PROCESA ORGANIZĀCIJA

11. Izglītības procesa organizāciju Iestādē nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi ārējie normatīvie akti, šis nolikums, iestādes darba kārtības noteikumi, Iekšējās kārtības noteikumi un citi iestādes iekšējie normatīvie akti.

12. Pedagoģiskā procesa galvenie pamatnosacījumi ir:

12.1. ievērot bērna vajadzības, intereses un spējas, kā arī nodrošināt viņa individuālo attīstību;

           12.2. sekmēt bērna pozitīvu pašsajūtu drošā un attīstību veicinošā vidē;

           12.3. nodrošināt bērna, pedagogu, dibinātāja un vecāku sadarbību.

13. Pirmsskolas izglītības satura apguve bērnam nodrošina:

           13.1. vispusīgas bērna attīstības sekmēšanu un individualitātes veidošanos;

           13.2. iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

           13.3 saskarsmes un sadarbības prasmju attīstīšanu;

           13.4. pašapziņas veidošanos, spēju un interešu apzināšanos, jūtu un gribas attīstību, veicinot bērna veidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību

           13.5. pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos pret sevi, savu ģimeni, citiem cilvēkiem, apkārtējo vidi un Latvijas valsti;

           13.6. iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei.

14. Galvenā mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Tā tiek organizēta visas dienas garumā , telpās un ārā, ietverot gan bērna brīvu un patstāvīgu rotaļāšanos ,gan pedagoga mērķtiecīgi organizētu, gan netieši vadītu mācīšanos, nodrošinot vienmērīgu slodzi, atpūtu un bērna darbošanos atbilstoši individuālām spējām;

Rotaļnodarbības var notikt vienlaikus visā grupā, apakšgrupās vai arī individuāli. rotaļnodarbības ar integrētu mācību saturu bērna fiziskai, psihiskai un sociālai attīstībai tiek plānotas katru nedēļu, vadoties no mēneša plāna. 

15. Pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz septiņu gadu vecumam. atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības  programmas apguvi, atbilstoši Vispārējās Izglītības likumā noteiktajam , var pagarināt vai saīsināt par vienu gadu, sakņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai cita speciālista atzinumu.

16. Pirmsskolas iestāde, saskaņā ar Vispārējās Izglītības likumu, Izglītības likumu, licenzēto programmu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī dibinātāja apstiprināto nolikumu, patstāvīgi:

- organizē un īsteno izglītošanas procesu,

- izvēlas darba formas un metodes.

17. Bērnu uzņemšana Iestādē notiek Dibinātāja un Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

18. Iestādes vadītāja ar bērna vecāku slēdz savstarpēju vienošanos par bērna izglītošanu Iestādē.

19. Iestādē darbojas 8 grupas bērniem vecumā no 1 gads 6 mēņeši līdz 7 gadiem. Izņēmuma kārtā grupā var uzņemt arī 2-3 bērnus, kas ir jaunāki par 1 gadu 6 mēnešiem.

20. Iestāde ir atvērta 5 dienas nedēļā ar 12 stundu darba laiku no 7.00-19.00

21. Ar bērniem, kuriem nepieciešama stājas, pēdas un valodas korekcija strādā atbalsta pedagogi - fiziskās attīstības skolotājs, skolotājs logopēds.

22. Izglītības satura plānotie rezultāti noteikti normatīvajos aktos. 

23.Izglītības programmas apguves laikā bērnu zināšanu, prasmju un attieksmju vērtēšanu veic saskaņā ar iestādē izstrādāto bērnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, ko apstiprina Iestādes vadītājs.

24. Iestādes pedagogi, saskaņā ar Iestādē noteikto vērtēšanas kārtību, informā vecākus par bērna mācību un audzināšanas rezultātiem, sociālajām iemaņām un prasmēm, bērna interesēm un veselības stāvokli, kā arī sniedz ieteikumus vecākiem.

25. Pēc pirmsskolas izglītības satura apguves par bērnu sasniegumiem (zināšanām, prasmēm un attieksmēm, atbilstoši plānotajiem rezultātiem), rakstiski informē viņa vecākus, izsniedzot bērna sasniegumu aprakstu. pirmsskolas izglītības programmas apguvi apliecina Iestādes izdota izziņa. 

27. Iestādes vadītājs, ievērojot vecāku pieprasījumu un dibinātāja noteikto izglītojamo uzņemšanas kārtību, komplektē grupas (pēc bērnu vecuma, skaita u.c.kritērijiem), saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas un drošības prasībām. 

28. Iestādē bērniem ir iespējams arī daļējs pedagoģiskā procesa apmeklējums, to iepriekš saskaņojot ar dibinātāju. 

 

                                              5. PIRMSSKOLAS IESTĀDES BĒRNU UN VECĀKU
                                                         TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
29. Bērna un viņa vecāku tiesības , pienākumi un atbildība noteikti Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī citos ārējos un iestādes iekšējos normatīvajos aktos.

30. Bērnu tiesību aizsardzību Iestāde īsteno sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldības institūcijām un citām juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām.

 

6.  PIRMSSKOLAS IESTĀDES DARBINIEKU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

31. Pirmsskolas iestādi vada Pirmsskolas iestādes vadītājs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar Izglītības un Zinātnes ministriju.
32. Pirmsskolas izglītības iestādē ir lineāri funkcionālā vadības struktūra. Darbinieki ir pakļauti vienam vai vairākiem vadītājiem . Darbinieku pakļautība noteikta amata aprakstā.
33.Pirmsskolas iestādes vadītāja īslaicīgas prombūtnes laikā  pirmsskolas iestādes vadītāja pienākumus  pilda  ar Cēsu novada domes priekšsēdētāja rīkojumu  iecelta persona.

34. Vasaras atvaļinājuma laikā par Pirmsskolas iestādes vadītāja pienākumu izsildītāju, saskaņojot ar Dibinātāju, var nozīmēt pirmsskolas iestādes vadītāja vietnieku saimnieciskajā darbā vai iestādes metodiķi, nosakot viņu pienākumus un tiesības, darba apjomu un atbildību.
35. Pirmsskolas iestādes vadītāja kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un iestādes nolikums.

 

36. Iestādes pedagogus un citus darbiniekus drbā pieņem un atbrīvo vadītājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vadītājs ir tiesīgs deleģēt iestādes darbiniekiem konkrētu uzdevumu veikšanu.

37. Iestādes pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Vispārējās Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. pedagoga tiesības, pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.

38. Iestādes citu darbinieku tiesības , pienākumi un atbildība noteikta darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Iestādes citu darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.

 

7.  PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS  IESTĀDES PADOMES IZVEIDOŠANAS  KĀRTĪBA UN KOMPETENCE.

 39.Vadītājam ir pienākums nodrošināt Iestādes padomes izveidošanu un darbību.

40. Iestādes padomes kompetenci nosaka Izglītības likums un tā darbojas saskaņā ar Iestādes padomes darbības reglamentējošu normatīvo aktu, ko saskaņojot ar vadītāju, izdod padome.

 

8. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES PEDAGOĢISKĀS PADOMES IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA UN KOMPETENCE

 41. Pirmsskolas iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un kompetenci  
 nosaka pirmsskolas iestādes pedagoģiskās padomes reglaments.

 

9. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IEKŠĒJO KĀRTĪBU REGLAMENTĒJOŠO DOKUMENTU PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA

 42. Iestāde, saskaņā ar Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos kā arī Iestādes nolikumā noteikto, patstāvīgi izstrādā un izdod iestādes iekšējos normatīvos aktus:
 
                 42.1.Iestādes gada darba plānu un grozījumus tajā , saskaņojot to ar  pedagoģisko padomi ;
                 42.2.Iestādes pedagoģiskās padomes reglamentu un grozījumus tajā saskaņojot ar pedagoģisko padomi ;
                 42.3. Iestādes padomes reglamentu un grozījumus tajā, saskaņojot ar iestādes padomi;

                 42.4. iestādes darba kārtības noteikumus un grozījumus tajā, saskaņojot ar darbiniekiem;

                 42.5. iestādes iekšējās kārtības noteikumus un grozījumus tajos, saskaņojot ar darbiniekiem un iestādes padomi;

                 42.6. iestādes iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un grozījumus tajos, saskaņojot ar iestādes padomi un pedagoģisko padomi;

                 42.7. kārtību, kādā organizē dienas režīmu;

                 42.8. kārtību, kādā nosaka piemaksu darbiniekiem par darba kvalitāti;

                 42.9. iestādes lietu nomenklatūru un grozījumus tajā, saskaņojot reizi 3 gados ar Cēsu zonālo valsts arhīvu;

                 42.10. citas instrukcijas, noteikumus, kārtības, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

43. Iestādes vadītājs, saskaņojot ar dibinātāju, izstrādā un veic grozījumus šādos iestādes normatīvajos aktos:

                 43.1. iestādes attīstības plānu, saskaņojot to ar iestādes padomi un pedagoģisko padomi;

                 43.2. iestādes nolikumu.

44. Iestādes izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Cēsu novada domē.

 

10.  PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

45. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, vadītājs paraksta preču piegādes, pakalpojumu saņemšanas, būvdarbu līgumus līdz EUR 42000 bez pievienotās vērtības nodokļa, kā arī citus līgumus, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanai.

46. Iestāde saimnieciskās darbības ietvaros veic telpu un teritorijas apsaimniekošanu.

47. Iestādes vadītājs organizē un nodrošina iestādes darbību budžetā paredzēto un iestādes tāmē apstiprināto līdzekļu ietvaros, atbild par līdzekļu lietderīgu izmantošanu, atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

 

11. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES  FINANSĒŠANAS AVOTI UN KĀRTĪBA

48. Iestādi finansē tās dibinātājs. Iestādes finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.

49. Iestāde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var saņemt papildu finanšu līdzekļus:

               49.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;

               49.2. sniedzot maksas pakalpojumus, ņemot vērā Dibinātāja izdoto kārtību;

               49.3. konkursos un projektos piesaistītos līdzekļus;

               49.4. no citiem ieņēmumiem.

50. papildu finanšu līdzekļi ieskaitāmi iestādes attiecīgajā budžeta kontā un izmantojami tikai:

               50.1. iestādes attīstībai;

               50.2. mācību līdzekļu iegādei;

               50.3. iestādes aprīkojuma iegādei;

               50.4. pedagogu materiālajai stimulēšanai.

51. Iestādes vadītājs ir atbildīgs, lai ziedojumi būtu brīvprātīgi. Papildu finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka vadītājs, saskaņojot ar Dibinātāju.

12.  PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES REORGANIZĀCIJAS UN LIKVIDĀCIJAS KĀRTĪBA

52. Lēmumu par iestādes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

13.  PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES NOLIKUMA UN TĀ GROZĪJUMU PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA

53. Grozījumus  Iestādes nolikumā ir tiesīgi ierosināt vecāki, darbinieki, Dibinātājs.
54. Iestādes nolikuma projektu un nolikuma grozījuma projektu apspriež iestādes Pirmsskolas iestādes pašpārvaldes institūcijās un galīgo variantu izstrādā Iestādes vadītājs.
55. Iestādes nolikumu un grozījumus tajos apstiprina Dibinātājs.
Minētais nolikums stājās spēkā pēc Dibinātāja apstiprināšanas.

 

14. CITI BŪTISKI NOTEIKUMI, KAS NAV PRETRUNĀ AR VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS LIKUMU UN CITIEM NORMATĪVAJIEM AKTIEM 

56. Saskaņā ar Dibinātāja un normatīvajos aktos noteikto kārtību, iestāde veic dokumentu un arhīva pārvaldību.

57. Iestāde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, sagatavo valsts statistikas pārskatu, kā arī aktualizē informāciju Valsts informācijas sistēmā, atbilstoši Miniistru kabineta noteiktajai Valsts informācijas sistēmas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtībai, kā arī aktualizē informāciju Cēsu novada pašvaldības informācijas sistēmā.

58. Iestāde veicnepieciešamās darbības fizisko personu pamattiesību aizsardzībai.

59. iestāde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, nodrošina pirmās palīdzības pieejmību iestādē.

60. Iestāde, sadarbībā ar Dibinātāju, nodrošina bērnu drošību iestādē un tās organizētajos pasākumos, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām:

                60.1. attiecībā uz higiēnas noteikumu ievērošanu;

                60.2. civilās aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

61. Iestāde atbilstoši savas darbības un izglītības programmu īstenošanas mērķiem un uzdevumiem ir tiesīga sadarboties ar citām izglītības iestādēm un organizācijām, organizēr bērnu un pedagogu profesionālās pieredzes apmaiņas braucienus.

 

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

 

62. Atzīt par spēku zaudējušu 2009. gada 3. septembra nolikumu, kas apstiprināts ar Cēsu novada domes 2009.gada 3. septembra lēmumu Nr.180 (prot.nr.8,4.p.)

 

 

Cēsu pilsētas
4. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja           Līga Balode