Rudens svētki

Tik vasarīgs rudens kā šogad, prasās pēc kārtīgiem svētkiem. Tieši Miķeļdienā pie mums tika sarīkoti Rudentiņa svētki. 

Vispirms visus sagaidīja teātris "Rupjmaizes kukulītis", kurā lelles, vārnas, eža un lāča lomās iejutās skolotājas Vineta, Evija, Inga un Ineta. Izrādes noslēgumā rupjmaizes kukulītis tika sadalīts veselās 100 daļās un katrs klātesošais varēja to nobaudīt. 

 

-------------------------------------------------------------------------------------------------

2022./23.mācību gads

Lieldienas23

Lieldienām viss sagatavots un no rīta grupās notiek priecāšanās par raibajām olām, kas krāsotas gan mājās kopā ar vecākiem, gan grupās kopā ar draugiem un audzītēm. Bet iekšpagalmā pa to laiku jau ieskanās Lieldienu dziesmas un top Lieldienu dekorācija. Tas pievilina bērnus pie logiem, bet tikmēr skaistās olas pazudušas! Dažs redzējis zaķi, dažā grupā uz grīdas atrodas svešas pēdas, bet citur zaķis bijis tāds kā bezkaunīgi pieklājīgs - atstājis zīmīti ar paskaidrojumu: Ōlas noslēpu, ejiet meklēt!"

 

Te nu vairs nav ko kavēties un tā kā laiks šodien beidzot īsti pavasarīgs, visi dodas ārā. Mūzikas pavadībā olas meklēt ir pavisam jautri, jo īpaši tāpēc, ka meklējumi ātri vien vainagojas ar panākumiem. 

Sākas tradicionālās Lieldienu izklaides - olu ripināšana, olu kaujas, ēšana un šūpošanās. Un tad Puķuzirņu grupas bērni pamana pašu galveno šodienas satraukumu vaininieku - Lieldienu zaķi. Zaķis ir tik mīlīgs, ka nevienam pat neienāk prātā vainot viņu par olu slēpšanas joku. Pie tam zaķis ir tik priecīgs un aktīvs , ka visi var izlēkāties, izdejoties un kārtīgi izpriecāties!

  

   

Pozitīvais Zirnis

5.diena

Lai kā gribētos, ka viss turpinās, teātra nedēļas pēdējā diena ir klāt. Pat paši mazākie skatītāji jau apguvuši biļešu pirkšanas procesu un mierīgi šķiras no konfektes, lai pretī saņemtu biļeti no pārdevējas Elizabetes.

 

Pēdējā izrāde - "Brēmenes muzikanti". Ne vienam vien nedēļas gaitā radies jautājums - Kur tur ir zaķis?, jo šīgada festivāla tēma taču ir tieši zaķi. 

Vislielākie bērni attaisno uz sevi liktās cerības - viņi ir droši, atraisīti, labi sadzirdami un ar interesi skatāmi. Un sižets, kaut labi zināms, joprojām aizraujošs, tāpēc nav brīnums, ka brīdī, kad ēzelis pasaka vārdu - laupītāji - , skatītāji saspringst un vēl uzmanīgāk seko notikumiem. Pa to laiku muzikantu pulciņam patiešām ir pieklīdis zaķis un dod vērtīgus padomus pārējiem. Šīs izrādes aktieri izceļas ar īpaši krāšņiem tērpiem, bet laupītāju bariņš izskatās tik īsts, ka jāpriecājas, ka tas ir tikai teātris. Noslēgumā, pateicībā par zaķa labajiem padomiem, visi tēli kļūst par  zaķiem un tiek nodibināts zaķu orķestris, kas protams arī uzstājas. 

   

  

Pēdējā izrāde ir galā. Bērnudārza vadītāja noskatījusies visas izrādes un nu saka lielu paldies katrai grupai: Zvirbuļiem un skolotājām Ingai un Elīnai par orientēšanās prasmju veicināšanu, Ābolīšiem un skolotājām Edītei un Janai par veselīga uztura propagandu. Bitītēm,  ar skolotājām Gintu un Lailu, tiek diploms par personīgās drošības jautājumu risināšanu. Ilze un Sabīne kopā ar Puķuzirņu bērniem tiek uzslavētas par pozitīvu savstarpējo attiecību veicināšanu, savukārt Rūķu grupa un skolotājas Ineta un Agnese piestrādājušas pie higiēnas prasmju aktualizēšanas. Ķipari ar skolotājām Andželu un Eviju parādījuši visiem pavasara piesaukšanas rituālu, bet šīsdienas varoņi - Lācēni ar skolotājām Ilutu un Agitu saņem diplomu par izrādes muzikālo noformējumu. Protams, paldies pelnījusi arī mūzikas skolotāja Monta, kura elastīgi pieskaņojusies katrai šīsnedēļas izrādei. 

Bet tas vēl nav viss. Klāt ir arī Zirnis, kurš pa nedēļu tā saradis ar zaķiem, ka pat nedomā viņus laist prom, un ierosina ļaut zaķiem vismaz uz kādu laiku apmesties bērnudārzā. Bērni par šo ideju ir sajūsmā, jo nākamnedēļ taču ir Lieldienas! Un kamēr visi priecīgi čalo un danco Lieldienu dziesmas pavadībā, zāle pārtop par Lieldienu vietu ar zaķiem , pūpoliem un krāsainām olām.

 

4.diena

Rūķi pirms savas izrādes tā satraukušies, ka biļešu tirgošana viņiem nav  prātā. Bet tāpēc jau kase tukša nepaliek - Madara un Krišs no Lācēniem labprāt sēžas pie biļešu tirgošanas un jau ceturtā teātra diena iet vaļā!

Izdzirdot "Zaķīšu pirtiņas" pazīstamo melodiju, zālē iesteidzas daža aizkavējusies auklīte, jo nevarot laist garām bērnības mīļāko pasaku. Izrāde sākas ar rosīgā mēnestiņa šiverēšanos - viņš tiešām ieskatās it visur un kustās tik ātri, ka acis žilbst skatoties. Galvenais akcents izrādē likts uz mazgāšanos un zaķu mamma un tētis rūpīgi seko tam , lai nomazgātas tiktu visas ķermeņa daļas. Eglītēs  slapstās suns, mēnestiņš joprojām seko visam, kas notiek zaķīšu pirtiņā un skatītāji ar neatslābstošu interesi sagaida izrādes beigas.

    

   

Otrā šīsdienas izrāde - "Vilks, kurš neapēda zaķēnus" Ābolīšu grupas izpildījumā. Izskatās, ka te būs viena varen draudzīga ģimene - zaķu mamma, zaķu ome un vesels pulks mīlīgu zaķēnu. Ģimene ne tikai draudzīga, bet arī moderna - mamma kārtīgi sapucējas un dodas uz pilsētas tirgu pēc kāpostiem un burkāniem, bērnus atstājot omes gādībā. Bet tā jau nebūtu pasaka, ja negadītos, kas satraucošs. Pie mājiņas durvīm klauvē vilks, kam izdodas apmānīt nogurušo zaķu omi un iekļūt istabā. Parastā seno laiku pasakā vilks aprītu gan zaķus, gan vecmāmiņu, bet šeit ...... ! Izrādās - vilks ir veģetārietis, kurš ēd tikai dārzeņus un zaķi viņam vajadzīgi kopīgām rotaļām. Galu galā rotaļās iesaistās visi - gan zaķu mamma, gan ome un skatītāji. 

Uz jautājumu vai veģetārieši ēd konfektes, vilks atbild ar pārliecinošu JĀ, tāpēc viņam un zaķu ģimenei tiek godam nopelnītais konfekšu grozs, bet skatītājiem - zaķu omes sarūpētie svaigu burkānu čipši. 

 

    

 

3.diena

Lai nebūtu jāstāv rindā, Rūķu grupas bērni, kas dzīvo vistuvāk zālei, izdomājuši biļetes nopirkt iepriekšpārdošanā. Pārēie gan ierodas īsi pirms izrādes, bet rinda virzās raiti, jo biļešu kasē sēž Jēkabs un Aleks no Bitītēm. 

   

Zvirbuļu stāsts ir par zaķēniem ,kuri meklē savu draugu ezi. Laukā ir auksts un mazie zaķēni dodas ceļā, nezinot, ka ezis vēl guļ ziemas miegu. Bet kamēr viņi ceļo, satiekot lāci, suni un saulīti, arī ezis sāk mosties. Zaķēni sasniedz eža mājiņu tieši mošanās brīdī un visi kopā dejo pavasara deju. 

   

Kamēr skatītāji izmēģina dažādus aplausu veidus, Zvirbuļi samainās ar Bitītēm , un sākas otrais šīsdienas stāsts ar intriģējošu nosaukumu "Krāsnī kāds spokojas". Ar sevi iepazīstina zaķu ģimene - māte, tēvs un 23 zaķēni. Zaķēni ir dikti lielīgi un laiku pavada lieloties, dīdoties un strīdoties. Nopietnākais šajā ģimenē ir tētis, kurš rūpējoties par bērnu drošību sūta bērnus kārtot pretvilku eksāmenu. Taču atgriežoties mājās, visus sagaida diezgan baiss pārsteigums - no krāsns nāk tāda kā klusa gaudošana. " Vējš? Pūce? Vilks?" - min zaķēni. Tētis, ievērojot visus drošības noteikumus, ņem ķeramo tīkliņu un ... atbrīvo no skursteņa kaķēnu! Pārsteigums ir visiem - skatītājiem un pašiem aktieriem. Nu zaķēniem ir savs mājdzīvnieks un skurstenī turpmāk gaudo tikai vējš.

   

Trešā diena ir galā, bet aizkulisēs jau notiek rosība, gatavojoties rītdienai. Nez, kas mūs sagaida?

 

 

2.diena

Viens no grūtākajiem darbiem šajā pasākumā ir biļešu tirgošana. Jēkabs no Puķuzirņiem atbildīgi sēž kasē un tirgo gan savas, gan Ķiparu pašu rokām darinātās biļetes. Darbiņam kā tādam jau nebūtu ne vainas, bet, ja rindā sastājušies teju vai 100 biļešu tīkotāju, ir ko noņemties.

 

Garā rinda pie kases nedaudz aizkavē pasākumu, bet mēs par to nesatraucamies. Ķiparu izrāde ieved zālē vienu no pēdējā laika populārākajiem varoņiem - lācēnu Ričiju Rū. Viņš pamodies zaķu bariņa vidū un palīdz tikt skaidrībā par ļipu drošību. Skatītāji uzzin tādu svarīgu lietu, ka krūmu, ko mēs līdz šim esam pazinuši kā pūpolu, zaķu pasaulē sauc par  - ļipukrūmu. 

  

Kamēr skatītāji izkustas Ričija Rū mūzikas pavadījumā, Puķuzirņi ieņem savas vietas un novieto pašu veidotās dekorācijas. Viņu priekšnesumā draudzīgais stāstiņš par ābolu maisu. Marks tik meistarīgi attēlo zaķi, ka visi skatītāji notic, ka viņam patiešām mājās ir "dēliņi četri un meitiņa Peciņa" . Šajā izrādē raksturlomas ir visiem - lāčiem , kurmīšiem kuri pārliecinoši atdarina tumsā mītošās radībiņas, kazām, vāverēm un vilkam, kura nekaunīgais paziņojums "tev garšo āboli, bet man zaķi" nobiedē tuvāk sēdošos skatītājus. Vismazāko skatītāju favorīte neapšaubāmi ir vārna, ko mazie nespēj aizmirst. Kopīgi dziedātā dziesma par draudzību un dalīšanos noslēgumā ir īsti vietā, jo arī mēs taču mācāmies dalīties - katrs vienu konfektīti un - aktieri par prieka sniegšanu nopelnījuši veselu grozu!

   

  

1.diena

"Sen neesam tikušies!" - saka Zirnis un priecīgi rosās starp mazajiem teātrī gājējiem. Pats sasveicinās, pats tirgo biļetes un pats priecājas par to kā pamazām pildās skatītāju rindas. 

 

Zirnis iepazīstina ar  savu jauno draugu zaķi, jo šī gada teātra galvenais tēls ir tieši zaķis, un pastāsta, kādus tik labumus bērni iegūs no teātra spēlēšanas un skatīšanās. Bērni uzzinās dažādus brīnumainus stāstus, bērni kļūs gudrāki, uzstājoties iegūs drosmi, bet skatoties - prieku.

Taču Zirņa pirmais pārbaudījums attiecas uz audzinātājām - viņām šodien jābūt ļoti drosmīgām un jāparāda kā sokas ar teātra spēlēšanu. Audzītes Laila, Andžela, Ginta, Edīte un Elīna parāda ludziņu par iedomīgo zaķi, kurš par visu prasīja samaksu. Zaķis iekuļas krietnās nepatikšanās, bet bērni gūst atziņu, ka īsti draugi palīdz viens otram tāpat vien, neprasot - "Kas man par to būs?"

  

   

Izrāde beidzas, bet Zirnis vēl grib zināt vai ievērots noteikums, ka šogad teātrī ir zaķu gads. Blakus Zirnim tiek aicināti visi tie, kuri šonedēļ iejutīsies zaķa lomā. Tiešām, zaķu izrādās vairāk nekā puse no visiem mazajiem aktieriem! Bet pārējie tēlos tos, bez kuriem zaķi savās izrādēs nu nekādi nevar iztikt - peles, vilki, kazas un pat laupītāji. 

Noslēgumā visi izkustas kopīgā zaķu dejā un atvadās līdz rītam.

********************************************************************************************************************

Šogad teātra festivāla moto ir ZAĶI ZIRŅOS, jo šis taču ir zaķa gads. Tāpēc noprotams, ka visas izrādes, ko šogad rādīsim būs par un ap zaķiem un bērnudārzs nedēļu pirms lielā notikuma ir tāds kā zaķu apsēsts. Darba ir daudz, jo ne tikai jāiestudē izrāde, bet jāgatavo dekorācijas un 100 biļetes uz katru izrādi, jāpiemeklē tērpi un jāiejūtas lomās.

   

   

  

  

 

  

Metenis 23

Mēs bērnudārzā no visas sirds priecājamies par iespēju baudīt ziemas priekus, bet tikpat ļoti mums patīk pārmaiņas. Tāpēc mēs dzīvojam līdzi dabas ritmiem un šodien sakām ziemai :"Sāc nu domāt, ka drīz jālaiž pavasaris pie teikšanas!!". Šodien mēs "dzenam" Meteni - lai pavasaris un vasara auglīgi un raženi. 

Meteņa dzīšana sākas ar vecāko grupu dziedātu Meteņa dziesmu, kam nopietni piebalso arī maziņie. Instrumentālo pavadījumu "Auļu" dimdinātajai Meteņa dziesmai spēlē visi, un latviskā Meteņa dancī arī laižas pilnīgi visi, kas tobrīd sanākuši bērnudārza pagalmā. 

 

 

 

Meteņos, kā zināms, jāsacenšas, tāpēc seko sportiskas aktivitātes - hokejs, Meteņa skrējiens, grūtību pārvarēšana sniegā un protams - nobrauciens no kalna!

   

 

Visi ir nudien aizrāvušies, tomēr brīdī, kad atkal atskan mūzika, steidz uz iekšpagalmu - jo ....... pats Metenis taču šodien nav vēl redzēts. Bet viņa nav arī tur...līdz kāds paceļ acis augšup un tur jau viņš stāv - pats Metenis savā vecajā ziemas uzvalkā.

  

Konfekšu lietus ir tieši tik ražens, cik vajag - katrs noķer pa konfektei un visi dodas pie ugunskura, kur bērnudārza vadītāja jau vāra gardu zāļu tēju ar medu. 

   

  

Nu pavasarim vārti ir vaļā. Sākam gaidīt!

 

PATRIOTU MĒNESIS

Latvijai -104

Latvijas dzimšanas diena izdosies! Tas bija skaidrs, jo gaidot to, tika teikti  labi vārdi, izdomātas daudz labas domas, izpētīts un uzzināts tik daudz jauna par Latviju, Cēsīm un visu, kas mums apkārt.

   

 

Svētku dienā jau no rīta skanēja dziesmas par Latviju un visās grupās tika klātas svētku brokastis. Puķuzirņi vēl steidza izmantot našķu gatavošanas meistarklasi pie Ābolīšu auklītes Maigas, Lācēni pārvērta grupu par īstu svinību telpu, bet Rūķi paspēja sarīkot dzejoļu konkursu.

  

 

Dienai iesilstot viss bērnudārza kolektīvs pulcējās uz kopīgu , Latvijai veltītu brīdi. Samanta un Laima no Rūķiem atklāja pasākumu ar skaistiem dzejoļiem, tad visi dziedāja Latvijas himnu un sajutās tik patriotiski, ka teju katrs gribēja nostāties pie mikrofona karoga priekšā un veltīt kādu labu vārdu. Latvijai. Pa vidu skaistajiem vārdiem bija iespēja izmēģināt kā tas ir - soļot parādē. Katrai grupai pienācās savi instrumenti un mūzikas skolotājai Montai diriģējot, visi aizrautīgi soļoja un dziedāja latviešu tautasdziesmu par bundziniekiem.. Protams, neizpalika arī dzimšanas dienas dziesmas dziedāšana un dejas un prieki līdz pašām pusdienām!

   

 

Lāčplēša diena

Lāčplēša dienā pie bērnudārza galvenās ieejas, blakus Latvijas karogam , mēs tradicionāli iededzam svecītes, lai pieminētu tos, kuri aizstāvējuši mūsu zemi un novēlētu Latvijai izturību un izdošanos. Pie zālītē izveidotās Latvijas kontūras pienāk katra grupa - citi vienkārši iededz svecīti, citi dzied dziesmu vai saka novēlējumus, citi velta Latvijai pašsacerētus dzejoļus. 

Taču šogad Lāčplēša dienā vecāko grupu bērnus gaidīja kāds pavisam īpašs notikums. Puķuzirņu auklīte Dina brīvajā laikā kalpo Latvijai zemessardzes rindās un šodien viņa vecāko grupu bērniem pastāstīja un parādīja kāda tad ir karavīra ikdiena. Uzzinājām gan to, cik smaga ir karavīra mugursoma, uzzinājām, ka tajā ir viss, sākot no siltā apģērba un pārtikas līdz pat teltij un miniatūrai plītiņai. Bērni drīkstēja gan pielaikot karavīra ķiveri, gan izpētīt kompasu un  palīdzēt uzcelt telti . Ārā bērniem bija uzdevums savākt materiālus ar ko nomaskēt karavīra apģērbu, kam visi nodevās ar lielu azartu. Noslēgumā Dina parādīja kā uz tiiiiiiiik mazas (mazākas kā leļļu) plītiņas var pagatavot ēdienu.

   

   

   

   

   

  

Mārtiņi

Pie mums ir pieņemts, ka vislielākie bērnudārza bērni ir tādi kā bērnudārza saimnieki. Arī gatavojoties Mārtiņiem, saimnieki dara nopietnas lietas , kas saimniekiem piederas - poš un tīra māju, gatavo cienastu, domā par to kā viesus izklaidēt un kā pret viesiem izturēties. Savukārt visi pārējie gatavojas īstai jautrībai - gatavo maskas un taisās visādi izrādīties.

 

   

 

    

   

  

   

Mārtiņdienas rītā viss ir gatavs. Lācēnu grupa kā jau tādi bērnudārza saimnieki , saģērbjas latviešu goda drānās, klāj baltu galdautu un liek galdā vakar ceptos pīrāgus un medusmaizes.  Puķuzirņu grupa visu nedēļu nodarbojušies ar masku gatavošanu - meklējuši padomus un informāciju gan grāmatās, gan internetā, noskaidrojuši ko katra maska simbolizē un kā to labāk pagatavot. Arī mazākajās grupas tiek gan taisītas maskas, gan skaitītas tautasdziesmas un minētas mīklas. Arī mazākie bērni klusībā cer uz ķekatnieku ierašanos un viņu cerības attaisnojas - ķekatnieki tiešām apstaigā visas grupas dziedādami, dejodami un iesaistīdamies kopīgās rotaļās. Protams, vislielākā jautrība paredzēta pie Lācēniem, tāpēc tur ķekatnieki dodas pašās beigās. Lācēni par Mārtiņiem zina daudz , tāpēc pieprasa katram ķekatniekam izrādīties, izgrozīties un parādīt, ko tad viņi īsti māk. Tad saimnieki aicina viesus kopīgās rotaļās un beigās vēl nodanco strauju latviešu danci, pēc kura vairs ir spēks tikai cienāties un saņemt komplimentus par "īpaši garšīgajiem pīrāgiem".

   

   

Rudens svētki

Tas, ka Miķeļdiena, jeb Rudens svētki sākas ar teātri, nevienu vairs neizbrīna. Šoreiz stāsts par Zirņa nedienām ; lūk, Zirnis, nekaunīgs būdams, apvainojis visus sakņu dārza iemītniekus - burkānu, rabarberu, gurķi, salātu un mazo zirni. Mēs zinām, ka slikta izturēšanās pret citiem ne pie kā laba nenoved un tā ir arī šoreiz - Zirņa dzīve sakņu dārzā beidzas pavisam nelāgi. Bet draugi ir Zirnim piedevuši, bērni novēl būt draudzīgākam un visi izklīst rudens plačos.

 

Kā ierasts, pie mums ir mūzikas placis, kur skolotāja Monta kopā ar bērniem izspēlē un izdzied rudens ritmus. Sporta placī ir tradicionālā zābaka mešana un šīgada jaunums - ražas vākšana ar zirgu. 

      

Ar kustēšanos vien nepietiek - Gudrību placī jāmācās tautasdziesma, jāatpazīst un jāskaita koku lapas, bet radošais placis ir visaizraujošākais - tur katrai grupai top  mandala. Tā paredzēta pavisam neliela, bet visi tā aizraujas, ka jāpieliek vēl un vēl...

   

   

 

Pa starpai vēl kopīgas dejas iekšpagalmā un pašā noslēgumā - cienāšanās ar saimnieces dārza labumiem . Burkāni, āboli, tomāti, gurķi, redīsi un jāņogas pazūd bērnu priecīgajās mutēs un svētki ir noslēgušies!

2021./2022.M.G.

Lieldienas-22

Pēc mūsu varenā teātra festivāla, nevienu jau vairs neizbrīna, ka arī Lieldienas tiek ieskandinātas ar teātri. Šoreiz ir brīvdabas teātris un bērniem patīk gan strādīgā un mazliet par daudz satrauktā vista, gan visu zināt gribošā un pļāpīgā žagata, uz nedarbiem kūdītāja lapsa un smieklīgais zaķis uz skrejriteņa. 

  

  

Laiks ir labs un olu meklēšana laukumos iet no rokas. Visu priekšpusdienu laukumos skan mūzika, čum un mudž bērni, kas te ripina olas, te rīko olu kaujas. Turpat ārā olas tiek nolobītas un ar sāli apēstas. Neiztrūkstoša ir šūpošanās Lieldienu šūpolēs ar dziesmu un visu to pavada tāds ļoooti pacilāts noskaņojums. 

   

   

  

 

Atkal teātris

 

Piektdiena

Teātra svētku pēdējā diena ir klāt. Neliels samulsums, jo daži domā, ka šodien ir viena izrāde, citi , lasot programmu, sapratuši , ka divas. Tad nu visi ierodas uz Bitīšu grupas izrādi "Neparastais notikums". Kamēr Emma un Loreta apkalpo garo rindu pēc biļetēm, zālē nokļuvušajiem skatītājiem ir iespēja doties ekskursijā pa dzīvokli, kas iekārtots uz skatuves un kur pēc brīža arī norisināsies "Neparastais notikums". Tā ir interesanta nodarbe, jo iespējams redzēt gan traukus un gludināmo dēli, gan atpūtas stūrīti ar televizoru, telefonu, spēles un istabas rotājumus. Jo interesantāk tāpēc, ka to visu iecerējuši un gatavojuši paši bērni. 

  

Izrādes sižets arī gana interesants - darbība risinās dzīvoklī, kur dzīvo jubilārs Everts kopā ar vecākiem un māsu. Nez no kurienes bērni smēlušies iedvesmu izrādes notikumus plānojot? Mammai iedalīta galvenā ballītes organizētājas , kārtības ieviesējas un pirkumu sagādātājas loma, kamēr tētim atvēlēta vieta pie televizora :). Bet ballīte ir tiešām jautra - viena pēc otras ierodas dažādas kompānijas. Apsveikumos skan gan "Limuzīns uz krīta", gan "Daudz baltu dieniņu", tiek deklamēts pašsacerēts dzejolis un teikti sirsnīgi vēlējumi. Vēl jautrāk kļūst, kad mamma dodas uz veikalu pēc tortes, atstājot bērnus bez uzraudzības. Vārdu sakot spēles, dejas, troksnis...tiek iztraucēts kaimiņienes Annas vakars...līdz ierodas policija. Mamma saņem policistu instruktāžu par to, ka bērnus vienus atstāt nedrīkst un viss beidzas laimīgi - torte ir vidū, jubilārs nopūš svecītes, kaimiņiene Anna ierodas ar dāvanu un skatītāji gavilē.

  

  

Skatītāji saņem norādījumu doties uz grupām un atrast tur kādu vēstījumu. Katru grupu sagaida festivāla Diploms ar titulu: -

Zvirbuļi -  par vienotu koncepciju tērpu izvēlē,

Ābolīši - par perfektu publikas piesaistīšanu,

Bitītes- par reālistiskāko uzvedumu,

Puķuzirņi - par spilgtākajiem raksturiem,

Rūķi - par labāko apmeklējumu,

Ķipari - par modernāko priekšnesumu,

Lācēni - par jaunu tehnoloģiju prezentēšanu.

Uz jautājumu, kas tad vēl nav spēlējis teātri, versijas ir dažādas, bet neviens nav gaidījis to, kas seko. Kad uz skatuves parādās Ruksīšu māmiņa, bērni sajūsmināti atpazīst bērnudārza vadītāju Līgu. Izrādās, ka slavenajiem trīs ruksīšiem ir arī māmiņa, kas sūta savus izaugušos dēlus pasaulē laimi meklēt. Tālākos notikumus jau visi zina, bet vienalga skatītāji spiedz, jūt līdzi, aiztur elpu, kad skolotāju Montas, Daces un Lailas atveidotie sivēntiņi draiskojas, strādā un gandrīz  nokļūst vilka ķetnās. Izrādes tēlos bērni atpazīst savas mīļās audzītes un auklītes Janu, Maigu un Elitu un beigās aplaudē gan čaklajiem un palaidnīgajiem, gan niknajiem un baismīgajiem. 

  

  

  

Noslēgumā bērni apsola klausīties, lasīt, sacerēt pasakas, lai pēc gada atkal satiktos teātra festivālā "Pozitīvais Zirnis".

 

Ceturtdiena

Biļešu pārdevējai Maijai šodien bija jauns un vēl sarežģītāks uzdevums. Viņai jāpārdod biļetes uzreiz divām izrādēm. Skatītājiem arī dubultuzdevums - izrādās nav nemaz tik viegli ielikt konfektes uzreiz divos grozos. Maija ar savu pienākumu tiek galā lieliski un drīz vien visi skatītāji ir zālē.

  

 

Viena no bērnu iemīļotākjām pasakām ir " Pie saulītes ciemos". Mazie Zvirbulīši kā mazi cālīši dodas saulītes meklējumos un ceļā sastop gliemezi, pīli, ezi un zaķi. Ik pa brīdim mazie cālēni pamūk zem vistas - audzinātājas Ingas - spārna. Vecāko grupu bērni ar pavisam nopietnu interesi seko notikumam. Saulīte tiek atrasta, nomazgāta un nu dzied un dejo visi - Saulīte, cālēni, audzītes Zane un Inga, skatītāji... 

Bet nākamā izrāde tiek pieteikta visai intriģējoši - latviešu tautas pasaka ar 3D pašgatavotām lellēm! Zālē iedejo Lācēnu grupas bērni ar tādu kā Dziesmu svētku noskaņu. Pēc dejas aktieri ņem rokā jau piesauktās lelles un sākas izrāde "Gailītis un vistiņa". Izrādes sāls ir aktieru izteiksmīgā runa - ir pilnīgi skaidrs viss, ko saka gan vistiņa un lazda, gan kaza, cūka un gans. Bet lielāko sajūsmu izraisa Kriša izteiksmīgās intonācijas saimnieka lomā. Turklāt šai izrādei ir sava skaņu grupa, kura papildina notikumus ar klaudzieniem, klikšķiem, švīkoņu un citām skaņām.

  

   

Skatoties šodienas izrādes, pirmoreiz parādās tāda kā mazliet žēluma sajūta par to ka šī nedēļa tūlīt, tūlīt būs galā , jo vēl tikai 2 rītdienas izrādes... bet tad jau nāks jauni prieki!

Trešdiena

Kurš gan nezina pasaku par zaķi, kuru no mājas izdzina viltīgā lapsa? To zina visi, tāpēc šodien uz izrādi daudzi nāk zinot ko sagaidīs. Šodien ir arī teātra svētku vidus, skatītāji jau apguvuši teātrī būšanas etiķeti un ir pavisam droši. Šodien pirmoreiz skatītājos arī Cālīšu bērni un arī viņi skatās platām acīm, droši un ar interesi.

 

Ābolīšu izrāde ir krāšņa. Vispirms jau interesi piesaista lapsas ledus pils. Dīvaini, bet neviens īsti nesaskumst par mājiņas izkušanu, arī pati lapsa ne. Laikam saprot, ka pavasaris un ledus kušana iet roku rokā. 

Tālāk viss kā pasakā - lapsa dzīvo zaķa mājā, zaķis sēž uz celma un raud, viņam palīdzēt mēģina suņi, vilki un lāči, kuru tēlos no sirds iejutušies Ābolīšu bērni. Audzinātāja Jana, redzot, ka ar pašu spēkiem galā netiks, aicina skatītājus palīdzēt gan rūkt, gan dziedāt kā gaiļiem. Protams, lapsa no zaķa mājas tiek izdzīta, par ko visiem liels prieks. Jo visi jau saprot, ka šī ir tikai iztēlošanās un , ka zaķis un lapsa patiesībā ir audzinātājas Edīte un Dace. Beigās vēl aktieru un skatītāju kopīga dziesma, kas beidzas ar skanīgiem aplausiem , ko mazie aktieri godam nopelnījuši.

   

  

Otrdiena 

Pēc vakardienas izrādes Frīdis no Ķipariem teica: "Viņi bija ļoti labi. ..Bet mēs būsim labāki!"

Jau deviņos no rīta teātra festivāla kasē sēdēja Markuss no Ķiparu grupas ar grupas biedru sagatavotajām 100 biļetēm. Pirmā ieradās Samanta no Rūķiem un tad jau garā rindā stājās visi pārējie un katrs teica" Man , lūdzu, vienu biļetīti". Starp citu, kad visi skatītāji bija ieradušies, kasē palika tikai 1 neiztirgota biļete . Matemātika vienkārša -  Ķiparu priekšnesumu noskatjās 99 skatītāji. 

Visi 99 bija programmā izlasījuši, ka šodien būs koncerts un zināja, ka tie kas sasēduši ap skatuvi ir Ķipari.

Koncerta vadītāji Agate un Renārs ļoti nopietni un atbildīgi pieteica katru dziesmu, bet patiesībā jau ar pirmo dziesmu zāle saviļņojās it kā dejā. Solisti dziedāja, grupas biedri piebalsoja vai piedejoja, skatītāji arī reizēm dziedāja līdzi, reizēm klausījās uzmanīgi, bet daudzi kustējās dziesmu ritmā, ja ne ar kājām, tad rokām noteikti. 

Koncerta veiksmes atslēga laikam kā atzina, gan paši mākslinieki, gan skatītāji, bija izpatikšana visādām gaumēm. Tiešām - Edvarda. Emīlijas un Frīda dziedātā "Cip, cip, cālīši" izsauca skaļu sajūsmu vismazākajos klausītājos no Zvirbulīšiem. Lielāko grupu bērni prata dziedāt līdzi Sofijas un Māras "Freona meitenei" un Rinalda dziedātajai dziesmai "Piena ceļš". Bija dziesmas, kam dziedāja jaunās skolotājas un bija tādas, kas īpaši patika vecākām, bet Dominiks ar savu uzstāšanos pierādīja, ka šovs uz skatuves vienmēr tiks novērtēts!

Mākslinieki koncertu aizvadīja tik patstāvīgi un aizraujoši, ka daudzi pat nepamanīja kā kaut kur aizkulisēs par visu rūpi turēja un līdzi juta Ķiparu audzītes Sabīne un Andžela. Lai nu kā, šodienas izrāde piepildīja šo dienu ar pamatīgu enerģijas lādiņu un paliks atmiņā kā diena, kad visiem gribējās dejot.

   

Pirmdiena

Visi jau it kā zināja, kas šodien notiks. Visu marta mēnesi grupās ne tikai iestudēja izrādes, mācījās dziesmas un gatavoja maskas, bet arī runāja par to kā viss notiks... Taču pirmdienas rīts nāca ar nepārtrauktiem un daudziem pārsteigumiem. Vispirms jau pa ceļam uz zāli bija jāiegriežas kasē, kur šodienas izrādei biļetes tirgoja Matilde.

  

Pēc tam katra grupa ieņēma savu vietu un, kad Puķuzirņu, ar roku zīmētās biļetes, bija izpētītas, mazliet svinīgu uzrunu teica pats Zirnis no Zirņu ielas. Runa gan bija paredzēta īsa un kodolīga, bet tieši brīdī, kad Zirnis solīja Teātra svētkos pārsteigumus, brīnumus un piedzīvojumus, tas arī piepildījās. Zālē ieskrēja pārbijies Ruksītis un apgalvoja , ka viņam dzenoties pakaļ un gribot apēst nikns un dusmīgs TEĀTRIS. Tā kā Zirnis izrādījās vienīgais zinošais šajā jomā, viņam nācās paskaidrot gan to, ka teātris ir tāda padarīšana, kur visi iztēlojas par to, kas viņi nemaz nav, gan to ko dara aktieri un ko skatītāji. 

Pirmie aktieri šogad - Puķuzirņu grupa ar izrādi REIZ MEŽĀ... Mazliet iztrūkušies no negaidīti lielā skatītāju pulka, zaķi, lapsas, lāči un vilki tomēr saņemas un kopā ar audzītēm Ilzi un Sabīni, nodemonstrē stāstu par zinātkārajiem zvērēniem. Netrūkst ne izaicinošu raksturu, ne skanīgas dziedāšanas, ne skatītāju atsaucības - mazie Zvirbulīši un Ābolīši gatavi pievienoties aktieriem.

Nu vismaz skaidrs, kas notiek teātrī un rīt jau būs drošāka sajūta gan aktieriem, gan skatītājiem.

 

Olimpiāde ar Meteņa pieskārienu

Metenis ir klāt tad, kad pavasaris jau ir ceļā, bet ziema īsti negrib atkāpties. Šodien tieši tā arī bija - gan lietus un saule, gan vējš, sniegs un putnu čivināšana. Īstā diena Meteņiem! Šoreiz Metenis atnāca mazliet saguris, jo, redz, caur Pekinu esot nācis, olimpiādi apskatījis un nu izlēmis olimpisko lāpu nodot mūsu rokās.

  

Kopīgi noskaidrojam, ka Meteņos ir divas galvenās nodarbes, kas noteikti jāievēro - jānodarbojas ar sportiskām aktivitātēm un jācep pankūkas. Nolemjam sākt  ar pankūkām un visi vienojas latviskā "Pankūku dancī". 

  

Olimpiskā lāpa tiek nodota no rokas rokā, līdz sporta skolotāja Dace pasludina 4. bērnudārza olimpiskās spēles par atklātām.

   

 

Mazie sportisti dodas dažādās aktivitātēs - šķēršļu joslā ir jāpārkāpj, jāpārceļ, jāizlien, jāpieliecās un jāiztaisnojas... un jāpalīdz un jāpamāca Metenis, kuram dažas darbības izrādās par sarežģītu.  Biatlonā, protams jātrāpa mērķī, bet slēpošana pavisam neparasta - pie mums to sauc par dubultslēpošanu, jo uz slēpēm stāv divi sportisti. Vēl ir kamaniņu braukšana un Meteņa skrējiens, kas mazliet pat iztraucē blakus esošās putnu ēdnīcas darbu. 

   

   

  

    

 

Kad visas disciplīnas izmēģinātas, visi atgriežas pie Meteņa, lai padalītos iespaidos. Te nu Metenis atklāj, ka viena no Meteņa obligātajām tradīcijām esot bērnu mānīšana. Bērni ir gatavi šādam jokam, bet tad Metenis ....pazūd un visi dodas apkārt bērnudārzam viņu meklēt. Metenis atrodas kaut kur augstu, augstu un sākas jautra mānīšanās, kas noslēdzas ar tradicionālo konfekšu lietu. 

     

 

Olimpiskās spēles

Olimpiāde šomēnes ir galvenais notikums un tēma ne tikai pasaulē, bet arī mūsu bērnudārzā. Bērnu interese par to ir tik liela un neviltota, ka ,šķiet izpētīts un izzināts teju viss iespējamais par to. Nu jau zinām visus olimpiskos sporta veidus, zīmējam un krāsojam sportu, pazīstam olimpisko spēļu simbolus, skatāmies sacensības un protams - sportojam paši!

   

   

    

 

   

   

   

    

 

Mārtiņi

Mārtiņdiena atnāca gaidīta. 10.novembra rītā visi bija gatavi svinēt Mārtiņus, un jau brīdi pēc brokastīm devās ciemos pie saimnieces - mūzikas skolotājas Montas. Pa ceļam vēl bija jāiegriežas masku istabā, kur katrs varēja piemeklēt sev tīkamu masku, jo kas tad tie būtu par Mārtiņiem bez kārtīgiem ķekatniekiem! Saimniece tieši tādus viesus bija gaidījusi . Ķekatniekiem bija iespēja gan dejot un dziedāt, gan spēlēt spēles un pamieloties ar vārītām pupām.

   

  

Rudens svētki

Skanīga mūzika, dziesmas par rudeni, Miķeļiem, sēņošanu un āboliem , trešdienas rītā sasauca visus bērnudārza bērnus. Iekšpagalmā bija uzradies glīts dārziņš ar dobēm , kurās omulīgi gozējās Gurķis, Sīpols, Ķirbis, Burkāns un Zirnis. Visi bija liecinieki Rudens rūķa centieniem nogādāt ražu pagrabā. Bērni gan dejoja dārzeņu īpašo deju , gan juta līdzi un no sirds priecājās par Rūķa darbošanos. Ražas novākšana nav nemaz tik vienkārša! Lūk, gurķi nācās uzmanīgi iecelt ķerrā, lai nesavainotu mizu, ķirbis izaudzis tik smags, ka to vajadzēja velt pa zemi, sīpolu vedot, rūķis iztērēja visus savus salvešu krājumus, bet Zirni nogādāt pagrabā bija visgrūtāk - te viņš izripoja no ķerras, te vienkārši aizbēga, te apmuļķoja rūķi un pat sāka raudāt. 

   

Arī šogad visā bērnudārza teritorijā bija veicami dažādi rudenīgi uzdevumi. Pagalmā mūzikas skolotāja Monta vadīja rudens rotaļas un piedāvāja bērniem dažādus mūzikas instrumentus. Sporta laukumā skolotāja Dace kopā ar bērniem gāja sēnēs un bēga no lāča. Protams neizpalika svarīgākā aktivitāte - Miķeļa veco zābaku prommešana , jo -  šoruden taču tos vairs nevajadzēs!

 

Pie bērnudārza galvenās ieejas bija parādījusies un par vispopulārāko kļuvusi darbošanās ap melnajiem caurumiem. Uzdevums bija nopietns - iebāzt roku melnā caurumā, sataustīt dārzeņus, atpazīt tos un vēl pierakstīt vai uzzīmēt tieši savas grupas īpašajā kartē, tieši pretī īstajam ciparam. Sarežģīti? Jā, bet ar uzdevumi tika galā ne tikai topošie skolnieki, bet arī pavisam mazie Zvirbulīši un Ābolīši .

   

Savukārt pie pagājušogad uzceltās zaru būdas, nepacietīgi mīņājās pats Zirnis no Zirņu ielas, stāstīdams  par savām nedienām lietus laikā. Rēķinoties ar lietaino laiku, katra grupa jau nedēļas sākumā bija sagatavojusi dāvanu Zirnim - rudenīgu lietussargu. Šāda dāvana  Zirni darīja laimīgu , pašus dāvinātājus iepriecināja , bet bērnudārzs ieguva brīnišķīgu rotu! 

   

 

Noslēgumā cits noguris, cits vēl tīri sparīgs, bet visi emociju pārpilni varēja baudīt saimnieces - vadītājas Līgas uz ugunskura vārīto piparmētru tēju. 

   

Bibliotekā 

Nenoliedzami, viens iecienītākajiem dzejniekiem, vismaz mūsu bērnudārzā, ir Uldis Auseklis. Un tā nu ir sagadījies, ka tieši septembra Dzejas dienās šis dzejnieks svin 8o gadu jubileju, un Lācēnu, Bitīšu un Ķiparu grupu bērni, izmantoja izdevību atzīmēt to Cēsu centrālajā bibliotekā. 

Tā kā kopīgās pastaigās sen nebija būts, pa ceļam tika apmeklēta gan Cēsu vecpilsēta un Pils parks, kur bērni parunājās ar īstu arheoloģi.

Bibliotēkā bērnus sagaidīja bibliotekāre Lāsma. Skanēja bērniem zināmi un nezināmi dzejoļi, Lāsma dziedāja dziesmas ar U. Ausekļa vārdiem, bērni dejoja, bet Ķipari nosūtīja dzejniekam viņa paša dzejoļu ilustrācijas.

  

  

  

   

   

  

***************************************************************************************************** 

Pavasari, ātrāk nāc!

Aprīlis sākās ar Lieldienām, bet turpinājās ar tādu kā pavasara steidzināšanu. Mazdārziņi uz palodzēm tika tik rūpīgi apčubināti, ka prasīties prasījās pēc plašākas telpas. Kamēr citi vēl tikai prātoja, ko ar izaudzētajiem zaļumiem darīt, Bitīšu grupas bērni savā laukumā būvēja siltumnīcu. Darīja visu kā pienākas - izbēra veco zemi, "uzlaboja" to ar svaigu augsni, sabēra atpakaļ, kopā ar meistaru Agri izveidoja siltumnīcas karkasu, pārvilka plēvi un ķērās pie piķēšanas (starp citu bērni tagad zin gan to kas ir piķēšana, kā un kāpēc jāuzlabo augsne , gan to kādai jābūt labai siltumnīcai). Pēc visa spriežot Bitīšu siltumnīcā šovasar augs 2 tomāti, gurķis, diezgan daudz paprikas, tad vēl melone, zemenes un burkāni. Katrā ziņā pielietojums tiek atrasts visam uz palodzes izaudzētajam - puķes tiks stādītas dobēs bērnudārza teritorijā, bet salātus bērni gādīgi izbaroja Ķiparu grupas mājdzīvniekiem - gliemežiem, kas uz pāris nedēļām bija nodoti Bitīšu aprūpē.

   

 

 

Paši Ķipari aprīlī bija aizņemti ar pavisam nopietnām lietām. Šomēnes noslēdzās ZAAO rīkotais projektu konkurss "Dārgumu medības". Tā ietvaros Ķipari gan raka un vēroja sliekas, gan apraka un pēc vairākiem mēnešiem izraka dažādas lietas ko izmetam atkritumos. Tieši šomēnes bērni secināja, ka ābola serde pārvēršas par zemi, bet pudeles, maskas un čipšu pakas nemainās un traucē zemei un dzīvībai.

   

   

Kamēr vieni nodarbojas ar pētniecību, citi ļoti moderni strādāja attālināti un tiešsaistē tikās ar Skudru Urdu, lai viņas  vadībā mācītos šķirot atkritumus.

   

 

Pozitīvais Zirnis

Ja kādam šķiet, ka skatuves festivāls Pozitīvais Zirnis šogad paņēmis brīvdienas, tad viņš kļūdās. Arī šogad pie mums notiek teātra spēlēšana, uzstāšanās un skatuves prieks. Izpaliek lielā sanākšana ikdienas izrādēs, satraukums pirms uzstāšanās pilnas zāles priekšā, jo šogad daudz kas ir savādāk. Un tomēr - īsi pēc Lieldienām varam apkopot teātra mēneša veikumu.

Mazākajās grupās bērni teātri iepazinuši caur audzinātāju spēlētām pasakām, bet lielākajās grupās tapuši visai vērienīgi projekti. Lācēni un Rūķi pieturējušies pie klasikas - Lācēnu grupas telpa pārtapusi par mežu, krāšņi tērpi pārvērtuši bērnus par aktieriem un rezultātā tapusi izrāde  "Zaķis un lapsa" pēc tautas pasakas motīviem.

Rūķi iestudējuši pasaku "Pavasaris brīnumdaris". Paši sagatavojuši tērpus, paši izvēlējušies lomas, paši spēlē... Viņiem arī ir prakse, jo visu gadu patstāvīgi iestudējuši savas mīļākās pasakas gan ar roku lellēm, gan pašgatavotām figūrām. Izrāde norit tik patīkami klasiski, tāpēc jo lielāku pārsteigumu izsauc noslēgumā dejotā modernā un īsti stilīgā deja. 

 

Savukārt Bitīšu un Ķiparu grupas ķērušās pie neierastākiem formātiem. Bitītēm tuva princešu un prinču tēma un tā kā marts grupā izvērties par lielo zirņu audzēšanas mēnesi, likumsakarīga izvēle ir - iestudēt pasaku "Princese uz zirņa". Tikai šī ir izrāde bez teksta, kur mākslinieki skaisto pricešu un prinču satikšanos izstāsta dejā. Šajā izrādē aizrautīgas dejas mijas ar cēlu eleganci, kad bijīgi tiek nesti pašu gatavotie kroņi vai polonēzes laikā pasniegta roka princesei.

  

Īsti aktuāls uzvedums "Ķipariem". Viņi sagatavojuši muzikālu šovu "Balss maskā". Izvēlējušies savas iemīļotās dziesmas, cītīgi mācījušies vārdus, paši gatavojuši maskas. Katram šova dalībniekam izraudzīts personiskais asistents, kurš palīdz gan pie maskas gatavošanas un dziesmas apgūšanas, gan pie veiksmīgas nokļūšanas uz skatuves. Šova vajadzībām pilnīgi pārtapusi grupas telpa - tā rotāta ar pašu veidotām masku skicēm, vidū ir īsta skatuve, bet uz tās - pats šova vadītājs Renārs! Skatītāji dzied līdzi un aplaudē, dalībnieki pa īstam izjūt gan uzstāšanās prieku un atbildību, gan satraukumu un lampu drudzi. 

 

 

 

Tomēr pats lielākais šīgada pasākuma jauninājums ir tas, ka visas izrādes tiek filmētas un šobrīd mūsu arhīvā ir četras lieliskas izrādes, ko vēl un vēlreiz varēs vērot gan paši mākslinieki, gan visu pārējo grupu bērni.

Lieldiena

 

 

1. aprīlis. Joku diena, jauna mēneša sākums un Lieldienu prieki vienuviet.

 

Lieldienu izdarības, protams ņēma virsroku šajā tiešām pavasarīgajā dienā. Jau laikus tika sakrāsotas raibu raibās olas, un ceturtdienas rītā sagaidīts pārsteigums - divi ļoti dzīvespriecīgi Lieldienu garauši. Priecīgi, kustīgi, bet mazliet nerātni - kamēr bērni pagalmā ļāvās Lieldienu dancim, zaķi kārtējo reizi pamanījās noslēpt olas. Bet Lieldienas, kā reiz ir tie svētki, kad par šādu nerātnību tikai prieks, jo - var sākties līksmā olu meklēšana! Vispirms gan katrai grupai jāatrod 4 krāsainās olas, ko Zaķi paslēpuši visā plašajā bērnudārza teritorijā. Kaut jāmeklē nav uz ātrumu un olu pietiek visiem, bērni metas tik aizrautīgā skrējienā, ka atrodot kārtējo olu attopas - audzīte palikusi tālu iepakaļ.

   

   

   

Pēc tam prieki turpinās sportiskās un muzikālās rotaļās, notiek olu meklēšana, ripināšana un ēšana, šūpošanās tik augstu, ka Saule izlien no mākoņiem , apliecinādama, ka pavasaris pa īstam ir klāt!

 

___________________________________________________________________________

 

 

To laiku, kad ārā vēl ir sniegs, bet deguns, sirds un prāts jau jūt pavasari, sauc par

METEŅU LAIKU 

Mums tas viss ir - sniegs pārpārēm, saulīte sāk sildīt un kalendārs rāda pēdējo ziemas mēnesi, tāpēc šonedēļ pie mums notika

LIELO ZIEMAS PRIEKU DIENA,

kurā tīri pavasarīgu uzrunu teica pats Metenis

Kā tik visa šai dienā nebija - šķēršļu pārvarēšana , brišana pa sniega takām, nobrauciens no kalna, skrējiens ap ābeli, uzdevumi uzmanībai un attapībai.

   

  

 

Un atelpai - sanākšana pie ugunskura, kur katrs iemetot pa sāls šķipsnai un izdziedot senu Meteņu tautasdziesmu, vēlēja labu veselību un izdošanos sev, savām ģimenēm, bērnudārzam , Latvijai un visai pasaulei.

Savukārt lielākie bērni bija nolēmuši, ka pie vienas izdevības varētu tikt vaļā  no ne tik labām īpašībām, tāpēc slepus sarakstīja uz lapiņām tās lietas no kurām gribētos tikt vaļā. Citam tas bija slinkums, citam niķošanās vai pārmērīga našķošanās. Tas viss nonāca Meteņu ugunskurā un acīmredzot - veiksmīgi, jo tūlīt pēc tam atskanēja komentāri: "Man ir tāda savāda sajūta... Es sajūtos kaut kā dīvaini... laba sajūta".

  

Pēc kārtīgas izpriecāšanās , īsti vēl nebija vēlmes doties prom un  kā jau Meteņos pienākas, visi vēl palielījās, vēlreiz uzdziedāja, un tavu brīnumu - Metenis atgriezās! Šoreiz bez uzrunas, bet ar tradicionālo konfekšu lietu.

 

 

Lai ziemas prieki ar pavasara noskaņu vēl kādu brīdi turpinās, lai mums visiem laba veselība un izdevies gads!

 

Ziema

Beidzot dabā saradies baltums liecina, ka viss būs kārtībā! 

 

Bērni gan par to nekad nav šaubījušies un visi kā viens apliecina, ka bērnudārzā jūtas priecīgi un turpina apgūt dažādas prasmes, mācās darboties un sadarboties, plānot un īstenot savas ieceres, mācās jautāt, stāstīt un novērtēt, mācās pētīt un saprast gan to, kas apkārt, gan sevi pašu.

   

   

 

Ziemai vaļā vārtiņi

Mārtiņi ir klāt ar ziemas noskaņām. Ir tumšs, kluss, drūms... Un tāpēc šī laika lielākais prieks ir maskošanās. Šogad katrs bērns savu masku darināja pats, turklāt izvēlējās masku atbilstošu savam raksturam. tā pēdējās nedēļas laikā tapa visdažādākās Mārtiņu maskas, ar kurām Mārtiņdienā lepoties un priecāties. 

  

   

  

 

 

Kāpēc Miķeļi ir Miķeļi? 

It kā jau viss ir skaidrs - klāt ir rudens, raža tiek vākta, rudens vīriņš staigā apkārt, lapas krāsodams un novērtēdams izaugušo. Kāpēc tad rudens svētkus mēdz saukt par Miķeļiem? Tieši šādu jautājumu bērniem uzdod rudens vīriņš. Bērni min, bet atbilde izrādās pavisam vienkārša - tieši tajā laikā, kad lielā raža novākta, Miķeļiem ir vārda diena!!! Un tā nu sagadījies, ka rudens vīriņš arī ir vārdā Miķelis. Visus dārzus apstaigājis un nedaudz saguris, viņš kopā ar bērniem noskaidro, ka vārdu slinkošana var apzīmēt arī interesantāk - gurķošanās! Un tā nu Miķelis dodas gurķoties saimnieces sakņu dārzā, bet tikmēr tur ierodas vectētiņš un mēģina izraut paša izaudzēto milzu rāceni. Tālāk jau viss notiek kā pasakā - palīgos dodas vecmāmiņa, mazmeitiņa, sunītis, kaķītis un pelīte, līdz rācenis laukā gan. Skatītāji gan dziedot, gan uzmundrinot, dzīvo līdzi pasakas tēliem, kuros iejutušās pašu skolotājas un noslēgumā sirsnīgi smej par rāceni, kurš skaļi protestē pret nokļūšanu pagrabā.

  

Tad visi izklīst pa rudens tirgus plačiem. Sporta placī visi uzgavilē mīļākajai Miķeļu aktivitātei daudzu gadu garumā - lielo zābaku mešanai. Rotaļu placī izdancojas ne tikai bērni, bet arī pavārītes un produktu piegādātāji.

   

Vislielāko piekrišanu šogad izpelnās degustāciju placis, ko sagatavojušas Lācēnu, Rūķu, Ķiparu un Bitīšu grupas. Uz Lācēnu galda gan svaigs, gan cepts un vārīts - svaigi burkāni sacenšas krāsā ar vārītajiem, lielas pupas ar mazākām, cepti āboli un kabaču braunijs... Un protams īpašais lepnums - pašu ceptās kartupeļu pankūkas no pašu izaudzētajiem, pašu nomizotajiem un sarīvētajiem kartupeļiem! Ķipari kopš agra rīta mizojuši griezuši, kārtojuši dārzeņus un nu uz šķīvjiem gozējas divi ķipari ar gurķu vēderiem, kāpostu matiem un biešu acīm. Rūķu grupa piedāvā gan tradicionālas dārza veltes, gan kaut ko neparastāku - piemēram miniatūrus tomātiņus un ceptus saldos kartupeļus. Savukārt Bitīšu bērni parūpējušies, lai pie katra dārzeņa būtu nosaukums - lai skaidrs, kas tad tiek piedāvāts.

   

Bet Miķelis pats grozās piekalnītē pie vītola - tur būšot viņa māja, kurā gurķoties, kad visi dārzi būs novākti. Bērni labprāt palīdz pie mājas radīšanas, slienot zarus, vijot vīteņus un nostiprinot sienas. Kad visi savu roku pie būvniecības pielikuši nāk paši lielākie - Rūķu grupa - un kā īsti siešanas speciālisti piesien katru zariņu, lai māja būtu droša no visiem vējiem.

  

Kamēr visi rosās pa plačiem, pati saimniece- bērnudārza vadītāja, kalna pakājē, piesaulītē , kurina uguni un vāra smaržīgu piparmētru tēju. Cits, nedaudz saguris, apcerīgi sēž kalna galā un lēnām malko tēju, citi atkal un atkal atgriežas pie degustāciju galdiem, bet kustīgākie virpuļo jautrās dejās pagalmā, kur visu laiku skan mūzika.

   

Pa to laiku Miķelis jau iekārtojies savā jaunuzceltajā būdā - esot laiks atpūtai - un bērni viņam piekrīt - diendusa ir tieši laikā!

 

 

Pašiem sava vieta

Kaut visu vasaru tepat vien esam bijuši, rudenī grupās sākas it kā jauna dzīve. Ir jauni plāni, jaunas ieceres, jaunas mantas un grāmatas. Un jauna neziņa - kā būs? Vai tāpat kā iepriekš vai savādāk? Skaidrs ir tikai viens - arī šogad šī būs mūsu vieta, mūsu vide, kurā dzīvosim, draudzēsimies un darbosimies. Tāpēc šobrīd laiku veltām tam , lai šo savu vidi darītu tādu, kurā ir ērti, patīkami uzturēties un kur viss ir skaidri saprotams. Un kurš gan labāk par mums pašiem zina, kādu mēs gribam savu vidi? Tad nu  paši arī darām!

  

    

    

     

 

 

 

2019./2020.mācību gads

Saule ir atgriezusies

 Kaut arī ziema šogad tāda neparasta, kaut ko no tās  esam  izbaudījuši - mākoņainas debesis, tumšas dienas un kailus kokus. Nu esam tieši vidū starp Ziemassvētkiem un Lieldienām un ir laiks garākām dienām un spožākai saulei. 

Lai saule būtu mums vēl tuvāk, mēs 6.februāra rītā zīmējam paši savu sauli ar 150 stariņiem - tik cik bērnu mūsu bērnudārzā! Līdz ārā iešanas laikam  tapusi gan spoža saule, gan draiski saules zaķēni, un re - aiz loga  parādās gan īstā saule, gan sniegs...

   

tāpēc, protams visi  dodas ārā, bet tur - pārsteigums! Augstu, augstu, gandrīz pie paša bērnudārza jumta, stāv neparasts vīrs vārdā Metenis. Viņa plāni ir tādi paši kā mūsējie - ātrāk sagaidīt sauli, pavasari un gaismu. Mēs jau zinām, ka Meteņu svarīgākā darbība ir visa veida mērīšana un bērniem lielu prieku sagādā lielīšanās kopā ar Meteni. Kad Metenis palielās ar savu lielo ģimeni, mums ir ko likt pretī - šorīt katra grupa ir izmērījusi savu garumu, unto klausoties pat Metenim mute paliek vaļā. Rūķu grupa mērījuši sevi ar Frēbeļa kociņiem, Bitītes un Puķuzirņi ar klučiem, Ķipari nogūlušies rindā un mērījušies ar dziju (sanācis vesels kamols). Lācēnu garums ir no trepju augšas līdz apakšai, bet Zvirbulīši mērījušies ar Mīlestībām - esot sanācis DAUDZ.

Bet mērīties jau var ne tikai ar garumu - mērīties var veiklībā, spēkā, gudrībā... Ja reiz tāda mērīšanās diena ir, tad bērni ar sajūsmu arī metas dažādās aktivitātēs - pārvar šķēršļu jolu, iet rotaļās, ķer un bēg un , protams - MET. Ceriņkrūmos sakārtas šūpojas skārda bundžas, pa kurām bērni met ar krāsainām bumbiņām un sajūsmā spiedz, kad izdodas trāpīt. 

     

  

Kad visi atkal sanākuši kopā un dalās iespaidos, izrādās, ka  bērni bijuši ļoti aktīvi, bet audzītes....tā mazāk. Nu savs spēks un

veiklība jāparāda arī audzinātājām.

  

Viņas met smagās bumbas, bērni atbalsta savas audzinātājas ar tik skaļiem saucieniem, ka Metenis nozūd no jumta malas. Taču -  viņš nav nobijies no trokšņa. Pēc brīža viņš parādās atkal un seko labākais Meteņu rituāls - konfekšu lietus. 

Katram ir konfekte, saule spoži spīd, zemi klāj pavasarīgs sniedziņš un nu mēs tiešām esam pagriezušies uz pavasara pusi.

 

Latvijai - 101

Mūsu bērnudārzā ir vairāk par 100 bērniem, tāpēc sagādāt 101 dāvanu Latvijas dzimšanas dienā nav nekādu problēmu. Mēs dāvinām labus darbus, labus vārdus, labas domas, bet šonedēļ - arī saskatāmas un sajūtamas dāvanas.

Pirmie bija akmeņi - viena no Latvijas bagātībām. Uz plaukstas lieluma akmentiņa katrs bērns pats vai kopā ar audzinātājām, vecākiem uzzīmēja veltījumu Latvijai. Lielākie bērni centās lai tas būtu kaut kas īpaši latvisks, piemēram latvju rakstu zīmes. Kāds gribēja kaut ko uzrakstīt, cits - uzzīmēt. Pirmdien akmeņi sagūla zālītē pie karoga, veidojot lielu, krāsainu 101 . Nākamā diena nāca ar atklāsmi, ka akmens ir īpaši izturīgs, jo , neskatoties uz vēju, lietu un aukstumu, tas stāv kur nolikts!

 

    

   

 

Savukārt ceturtdiena pagāja zem smaržīgās dāvanas zīmes. Visās grupās tapa svētku kūkas, kam sastāvdaļas gādāja bērnu vecāki, audzinātājas, bet sagatavošanas grupas bērni paši rēķināja kādi un cik produkti būs nepieciešami un paši arī devās uz veikalu pēc visa nepieciešamā. Tika gatavotas gan biezpiena, gan ābolu, šokolādes un burkānu kūkas. Galarezultāts būs skatāms tikai rīt pirms svinīgā koncerta, bet šodien pat grūti pateikt, kas ir labāk - visu dienu gatavot vai veltīt īsu brīdi apēšanai. Katrā ziņā - šī ir bijusi garšīgākā diena Latvijas svētkus gaidot!

   

   

   

Piektdienas rītā bērnudārza svaigi izremontētajā gaitenī top iespaidīga kūku izstāde. Vakar gatavotās kūkas ar klāt pievienotām receptēm - gan bērnu diktētām gan pašu gatavotām - priecē acis un liek sarosīties garšas sajūtām ikvienam garāmgājējam.

   

  

  

 

Tad visi pulcējas zālē uz svētku koncertu, kurā skan dziesmas par zaķiem, pelēm, krāsām un māsām .... vārdu sakot par visu, kas ir Latvijā. Koncerta noslēgumā vadītāja sveic visus svētkos, īpaši suminot mūsu bērnudārza šīgada GADA DARBINIEKU - auklīti AIRU no Lācēnu grupas.

 

Promejot katrs paņem līdzi savu kūku, lai dzimšanas dienas svinēšana turpinātos garšīgi.

Bērnudārzā svētki ir galā, bet bērni sasmēlušies tik daudz prasmju, iemaņu un pieredzes, ka sagaidot 18. novembri, viņiem būs ar ko padalīties par svētku svinēšanas paradumiem.

LAI PRIECĪGI SVĒTKI!

Mārtiņi, Mārtiņi,

 

Ziemai vaļā vārtiņi!

 

Ziņa, ka  pie mums ciemošoties ķekatnieki, bija nonākusi pie visiem, tāpēc iepriekšējā dienā vairākās grupās tika gatavots cienasts ķekatniekiem. Citi paši gatavoja maskas, gāja rotaļās, bet klusībā cerēja... 

 

Un viņi atnāca!

 

Puķuzirņu grupas bērni, pārģērbušies par kazām, vilkiem, gaiļiem, pelēm un citām radībām, troksni taisīdami paciemojās visās grupās, visos kabinetos un visos gaiteņos. Kopā tika dancots un iets rotaļās, ķekatnieki visādi izrādījās un arī sagatavotais cienasts izrādījās īsti vietā.

 

Svinam rudeni

Rudens Latvijā ir tik skaists, ka vērts par to īpaši priecāties. Arī mēs, pārliecinājušies, ka gandrīz visa raža jau novākta, 26. septembra rītā sanācām kopā, lai svinētu rudeni. 

Vispirms visi kārtīgi izsmējās, vērojot audzinātāju iestudēto izrādi  "Zem sēnītes". Pazīstamo pasaku jautru darīja lietus mākonis, kurš , vajājot pasakas tēlus, parādīja, ka arī lietus laikā var priecāties. 

 

Ja izrādi skatoties varēja vien smieties, tad izejot ārā darbošanos netrūka. Atkal visu bērnudārza teritoriju bija pārņēmuši rudens plači. Rotaļu placī tika dziedāts un dejots, sporta placī valdīja sportiski lauksaimnieciskas aktivitātes (cik ātri varam novākt kartupeļus). Maizes placī bērnudārza vadītāja jeb mājasmāte cienāja visus ar dārgāko rudens velti - maizi. Vienlaikus tika noskaidrots gan tas, ka maizes pirmssākums ir zemē, ka milti var būt dažādi, gan tas, ka vārds maize sākas ar M un , ka par maizi ir sacerētas pasakas. Savukārt radošajā placī šogad bija iekārtota Rudentiņa darbnīca. Visi, kas šeit ieradās, vispirms uzmeta kalniņā vecos gumijas zābakus, tā parādot, ka ir labi pastrādāts un šogad vairs dārzā nebūs jāiet. Tad varēja ķerties pie radošiem un noderīgiem darbiņiem. Kāds vēra ogu un augļu krelles, lai atnākot ziemai putniņus jau gaidītu sagatavoti krājumi. Citi veidoja krāšņas tapetes bērnudārza sētai, materiālus salasot tepat laukumā. 

  

  

  

Viss rudens krāšņums vēl ir priekšā, tāpēc arī turpmāk būsim radoši, izmantosim rudens veltes, gan izziņai, gan radošām izpausmēm, gan praktiskām lietām.

LAI JAUKS RUDENS!

Tēvu diena

Vislabākajiem tētiem pasaulē arī apmākušās debesis un lietus draudi netraucē būt kopā ar saviem bērniem. 6. septembra rītā bērnudārza iekšpagalms atkal ir patīkami piepildīts ar mīlošiem un aktīviem tētiem un sajūsminātiem bērniem. Dažam ir laiks vien desmit minūtes pirms darba, cits pavada šeit visu stundu. Promejot katrs uzzīmē sejiņu Kā es jūtos? un  - visas ir priecīgas!

   

 

   

   

  

 

23. maijā  mūsu bērnudārzā notika Cēsu novada pirmsskolēnu sporta svētki. Tajos piedalījās vairāk kā pusotrs simts pirmskolēnu no 11 Cēsu novada bērnudārziem. Pasākumu organizēja Cēsu novada sporta skolotāju metodiskās apvienības vadītāja - mūsu sporta skolotāja Dace Grīnfelde.

 

Iesākušies ar krāšņu dalībnieku gājienu, svētki turpinājās divas stundas un visu šo laiku bērni pavadīja aizraujošās, sportiskās un jautrās aktivitātēs, ko piedāvāja visu bērnudārzu sporta skolotājas.

 

Mūs šajos svētkos pārstāvēja "Puķuzirņu" grupa un izbaudīja gan sportiskos priekus, gan draudzīgas satikšanās ar citu bērnudārzu audzēkņiem un protams - arī patīkamo apziņu, ka esam šo svētku saimnieki un varam uzņemt tik daudz jauku ciemiņu!

 

   

 

   

2018./2019. mācību gads 

Kas nokrāso olas?

Ceturtdiena pirms Lieldienām mums vienmēr ir bijusi Lieldienu priekiem pilna. Arī šogad  ir tāpat. Bērnudārzā visi ierodas ar pašu krāsotām olām un prot pastāstīt kā tādas dabūjuši. Kāds kopā ar mammu lasījis dārzā puķītes, citam ome tirgū miziņas nopirkusi, vēl kādam tētis oliņas no meža atnesis. 

Kad olas apbrīnotas un droši grupās noliktas, laiks doties uz zāli, kur neiztrūkstošais Lieldienu teātris. Šodien galvenais jautājums - kurš krāso olas? Ne baltajai, ne raibajai vistai tādas izdēt neizdodas. Padomu dod gudrā Pūce, kas iztraucēta no dienas miega ir visai pikta, bet galu galā atklāj lielo noslēpumu - olas nokrāso Lieldienu zaķis! Viņš to arī izdara, bet , kas gan būtu teātris bez kāda starpgadījuma? Vārna, kas apsēdusi mūsu bērnudārzu jau kopš teātra festivāla, uzrodas arī šodien un nočiepj skaisti krāsotās olas. Ar bērnu palīdzību olas tiek atgūtas, bet pats Zaķis iedvesmojies no Vārnas jaunai rotaļai. Viņš slēpšot olas, bet bērni - lai meklē. 

   

 

Zaķis patiešām ir veikls, jo kamēr bērni dodas uz grupām, viņš jau visas olas savācis un sazin kur saslēpis. Drīz vien visos bērnudārza laukumos čum no olu meklētājiem un sašutumu par olu pazušanu no aizslēgtajām grupām, nomaina sajūsma par neparastās vietās noslēptajām olām. 

   

   

   

Pirms ēšanas olas ir jāizripina un tad - tik aizrautīgas olu kaujas, ka šķiet - tik daudz sakauto olu nemaz nav iespējams apēst! Bet pašu krāsotās olas svaigā gaisā garšo krietni labāk par parastajām brokastu olām. Tad var arī šūpoties Lieldienu šūpolēs, iet Lieldienu rotaļās un gaidīt garās Lieldienu brīvdienas.

Teātra festivāls

POZITĪVAIS ZIRNIS - 2019 

2019.gada marts pie mums ir MĀKSLAS MĒNESIS. Katrs pēc savas patikšanas varēja iztēloties, kas  ir māksla. Vismazākie darbojoties ar dažādiem materiāliem, radīja neapzinātus mākslas darbus. Bitīšu grupā - kaut arī vēl mazi - ne tikai radīja savus darbus, bet paši nolēma sarīkot izstādi. Tā nu foajē pie vadītājas kabineta ir tapusi pirmā šīpavasara mākslas izstāde "Pavasari gaidot". 

    

 Lācēnu un Ķiparu grupas apguvušas jaunas tehnikas vizuālajā mākslā un pašlaik mēģina saprast - kādam jābūt darbam, lai to varētu parādīt izstādē....

Taču par galveno mākslas veidu šomēnes kļuvis teātris. Bērn zina, ka teātrī spēlē aktieri, kas iejūtas dažādās lomās. Lielākie zin arīto, ko teātrī dara režisors un scenogrāfs, bet Ķipari noskaidrojuši, ka teātris nevar iztikt arī bez horeogrāfa, mūziķa, šuvēja, grimētāja un citām profesijām. Šo to no teātra saprot arī Ābolīši. Viņi gan iemēģina roku lelles, gan gatavo dekorācijas savas grupas izrādei.

   

1.diena

26.marts. Tā kā teātris ir tikai viena no mākslām, Ķiparu grupa, kurai šodien galvenā uzstāšanās, ierīko ceļojošo izstādi. Mēneša laikā tapušie mākslas darbi tiek izlikti zālē un kalpo par interesantu noformējumu izrādei. Tur ir gan pudeļu lelles, gan interesantas maskas, korķu puķes un pavisam interesants papīra teātris!

Bet pati izrāde stāsta par rūķīti, kurš nodzīvojis tikai vienu ziemu un nu iepazīst pasauli un gadalaikus ar meža laumiņu, putnu un dzīvnieku palīdzību. Kā jau sagatavošanas grupai klājas, Ķipari jūtas  droši un atraisīti, jo viņi te visu pārzin - paši taču veidojuši dekorācijas un izdomājuši ko kurš darīs! Taču šī izrāde ir īpaša ar to, ka skatītāji uzzina par daudzajām lomām un darbībām, kas veicamas teātrī. Izrādei ir īsts priekškars un katru skatu piesaka konferansjē. Kamēr priekškars ir pacelts, skatītāji tiek informēti, kas aiz tā notiek - reizēm skatuves strādnieki iekārto telpu jaunam skatam, reizēm aktieri pārģērbjas vai vienkārši atvelk elpu. 

  

Tātad - izrāde gan ar izglītojošu, gan izklaidējošu mērķi. Turklāt šī grupa ir uzticīga savam stilam un izceļas ar daudzveidīgām un reālistiskām dekorācijām. Noslēgumā skatītāji ar izbrīnu secina, ka šodienas priekšnesumā apvienojušies vairāki mākslas veidi - teātris, vizuālā māksla un pat balets, ko meistarīgi nodejo mazās meža laumiņas. 

  

No malas izskatās ka bērni visu paveikuši vieni, tomēr viņi paši atzīst, ka bez audzinātāju Līgas un Andželas padomiem un palīdzīgajām rokām būtu grūti klājies. Bet tas taču ir labi, ka ir kāds uz ko paļauties, jo tikai citam citu atbalstot rodas māksla un līdz ar to - prieks!

 

2.diena

27.martā mūs gaida 2 izrādes: No kā visi izbijās? un Brēmenes muzikanti. Skatuve šodien vispār nav redzama - tas tāpēc, ka Bitīšu gupa rādīs ēnu teātri. Dzidras Rinkules-Zemzares pasaciņā darbojas vardes, truši, tītari, vistas un gailis un katrs aktieris savu masku ir gatavojis pats! Visi sasēduši aiz skatuves un gaida. Gaida arī skatītāji, jo īsti nevar saprast - kāpēc skatuve ir aizsegta ar milzu palagu? Un tad Inetas audzīte sāk stāstīt pasaku par Pēterīti, kuram bija balons... Uz lielā palaga cita pēc citas parādās ēnas. Te vājš pluina balonu, te lēkā vardītes, pastaigājas vistas un tītari. Skatītājiem tas šķiet visai aizraujoši un kad izrādei beidzoties visi aktieri iznāk skatuves priekšā, dažs ir tīri pārsteigts - vai tas var būt, ka mūsu pašu mazās Bitītes radīja šīs milzīgās un neparastās ēnas!?     Var. Un par to paldies audzinātājām Lailai un Inetai, kuras uzdrošinājās iestudēt tik savdabīgu teātra veidu.

 

Šodien teātrī ir starpbrīdis. Mūsu festivāla starpbrīžos neviens neiet uz kafejnīcu un neiet arī pastaigāties. Pie mums skatītāju priekšā nāk brīvprātīgās bērnu izkustinātājas no Ķiparu grupas - Maija, Daniela un Linda, kuras pieceļ kājās visu zāli un kopā kārtīgi izdancojas.

Un no sirds kustoties, neviens pat nepamana, ka skatuve ir pārvērtusies. Redzama lauku sēta, mežs un maza mājiņa mežā. Lācēnu grupai iepatikusies pasaka par Brēmenes muzikantiem . Ideja no audzinātājām Elīnas un Ilutas, bet viss pārējais gatavošanās darbs - bērnu. Lomas sadalījuši kā dzīvē - tas kurš mīlīgāks tēlo kaķēnu, kurš sparīgāks - gaili,  kurš strādīgāks - nes maisus. Draiskākie puiši iejūtas laupītāju lomās. Bērni paši izdomājuši daļu dialogus un replikas, tāpēc skatītāju klātbūtne viņus ne drusku nemulsina.Un tāpēc šajā teātrī muzikantu ir vesels orķestris - jo lomas taču vajagot visiem! Audzinātājām atliek tikai atbalstīt savus audzēkņus un brīnīties - pa kuru laiku mazie lācēni kļuvuši tik patstāvīgi, varoši un pārliecināti?! 

  

3. diena

Visu mēnesi teātri spēlējušiem , mums katram ir savs viedoklis par to, kas teātrī svarīgākais. Citi domā, ka aktieri, tērpi un dekorācijas, citi saka - režisors un skatītāji. Rūķu grupā nonākuši pie atziņas, ka teātris sākas ar kasi. Rūķiem arī ir pašiem sava kase, ko viņi agri no rīta lepni noliek pie zāles durvīm. Skatītāji ir sajūsmā, jo pa kases lodziņu var iedot ne tikai konfekšnaudiņu, bet pretī saņemt biļeti, ko gatavojuši Rūķu un Lācēnu grupu bērni.

 

Kad biļetes iegādātas un visi rātni sēž, parādās zaķu tēvs un atzīstas, ka sen neesot mazgājies. Bērni jau gatavi piedāvāt savu palīdzību, bet par laimi ierodas zaķu māte ar lielu pulku zaķēniem no Ābolīšu grupas. Viņi zina, ka lai nomazgātos nemaz nevajag daudz - ziepes, ūdeni, bļodu... ja vēl ir pirtsslota un pati pirtiņa, tad ir pavisam lieliski. Kad atskan "pičiņu, pačiņu", visi saprot, ka esam nokļuvuši slavenajā "Zaķīšu pirtiņā" . Dzied audzītes Jana un Vineta, dzied mazie Ābolīši, dzied skatītāji. Tik ļoti dzied, ka noslēgumā visi ceļas kājās un vēlreiz ir "pičiņu, pačiņu".

 

Rūķu grupa ierodas ar īstu teātru miksli "Draudzīgie vilki". Viņi izmēģinājuši vairākus teātru veidus un nu rāda savus iecienītākos. Teātra veidi-dažādi, bet visiem kopīgs tas, ka pilnīgi visus pasaku tēlus bērni gatavojuši paši savām rokām. Vispirms leļļu teātris par Sarkangalvīti. Sarkangalvīte visiem labi pazīstama, bet vilks - itin neparasts, jo pat netaisās apēst Sarkangalvīti! Nākamā Rūķu grupiņa izrāda ēnu teātri "Kā Ruksītis ciemos gāja". Arī šeit nelaimē nokļuvušo ruksīti izglābj tieši vilks. Kā deserts šodienas teātru maisījumā - "Trīs sivēntiņi". Visi pazīst nikno vilku, kurš pūta, pūta, līdz gandrīz aprija nabaga sivēntiņus. Bet arī šajā pasakā Rūķi sagādājuši pārsteigumu - vilks pavisam mīlīgi spēlējas kopā ar sivēntiņiem! Un arī mājas celšanā vilka stiprās ķepas ir noderīgas. 

   

Šodienas teātru vēstījumu nav iespējams nesaprast - ja būsim tīri un draudzīgi, mums visiem labi klāsies! Lai tā arī būtu!

 

 4.diena

Ar labām lietām tā ir - kad esi pa īstam ieskrējies un ir patiešām labi, tās jau beidzas. Skatītāji līksmi dodas uz pēdējām teātru izrādēm un mazākie pat nenojauš, ka tās ir pēdējās šajā teātra nedēļā. 

Pirmā izrāde "Ābolu maiss" no Cālīšu un Zvirbuļu grupām. Galvenajās lomās audzinātājas, bet skatītāju acis tā vien griežas uz garā galda pusi, pie kura sēž dēliņi četri un meitiņas peciņas - Zvirbuļu grupas jaunie aktieri. Pavisam omulīgi un bez mazākā satraukuma viņi bauda atrašanos uz skatuves un sev pievērsto uzmanību. Pa to laiku zaķu tētis ir salasījis ābolus, un paspējis tos izdāļāt ceļā satiktajiem meža iemītniekiem, noklausījies gan pateicības par savu labo sirdi, gan vārnas skaudīgos apvainojumus. Kad, bēgdams no pelēkā vilka, zaķu tēvs ieskrien mājā, saukdams "Glābjas, kas var!" , mazie zaķēni tik dabiski pazūd zem galda, ka šķiet - diendienā mēģinājuši. 

   

  

Klāt pēdējā - Puķuzirņu izrāde. Audzītes jau iepriekš palielījušās ar Puķuzirņu vecākiem, kas sagādājuši brīnišķīgus kostīmus saviem aktieriem. Tērpi ir  krāšņi un arī pati izrāde patiesi saistoša. Piedzīvojumiem bagāts  sižets , ko veidojušas audzinātājas Ilze un Sabīne pēc Margaritas Stārastes darbu motīviem, stāsta par rūķīšu un laumiņu dzīvi mežā, par raganas un neganto sesku nedarbiem. Aizraujoša darbošanās, skaidra runa, mūzika - tas viss raisa patīkamas emocijas skatītājos un lepnumu par mūsu bērniem!

    

   

Prom doties vēl nevienam negribas, tāpēc katra grupa saņem pateicību ar novērtējumu īpašā nominācijā un kādu veselīgu kārumu. 

Protams, teātri mēs spēlēsim un skatīsimies arī turpmāk, bet nu Zirnim ir padomā jauni darbi un jauni prieki, tāpēc - ķersimies pie kaut kā jauna!

 

CĀLIS ZIRŅOS

19.marta rītā pēkšņi ir sācis līt un Zirnis meklē patvērumu savā iemīļotajā zirņu dārziņā. Viņa mīļie zirņabērni sasēduši rindās, bet Zirnis pastāsta,no kurienes nāk neparastās skaņas, kas dzirdamas visapkārt. Zirņa dārziņā iemitinājušies mazi cālēni, kuri ir gatavi pačiepstēt arī pārējo priekšā. 

 

EMĪLIJA GAILE nodzied īsti pavasarīgu dziesmiņu un Zirnis aiz priekiem ļauj visiem bērniem ielūkoties savas valstības notikumos. Notikumu tur patiešām daudz - ALEKSIS KUZŅECOVS māca putniem dziedāt, MAGDALĒNA KURCALTE sapņo, savukārt JUSTĪNE ZARIŅA trenkā mākoņus tikmēr, kamēr šiem puncis tukšs. LINDA ANDIŅA dzied par Zirņa mīļākajām puķēm - neaizmirstulēm. Bet, kad Zirnis ierunājas par pienenēm, puķu dobē atskan ņaudiens - runcis iedomājies, ka no pienenēm slauc pienu un ir gatavs ķerties pie darba. Šajā jautājumā skaidrību cenšas ieviest ANNA GRUNDIŅA, bet Zirnis pa to laiku kopā ar EMĪLIJU KRŪKLĪTI noskaidrojis, ka no pienenēm "slauc" medu. 

   

  

Tikmēr skatītāji sauc , ka ārā jau spīdot saulīte. Zirnis arī sajūtas tik līksmi un pavasarīgi, ka tūlīt pārvērtīšoties par zaļu taurenīti. Arī bērni iejūtas baltu, sarkanu un melnu taurenīšu lomās, bet ADELĪNA ALEKSEJEVA koncertu noslēdz ar dziesmu par rozā taurenīšiem.

 

Par tik jauku sadziedāšanos, Zirnis ir ar mieru noplūkt kādu puķi no savas krāšņās dobes un dāvāt mazajiem cālēniem - lai prieks un skanīgas balsis arī turpmāk. 

 

STARP ZIEMU UN PAVASARI

Ir klāt februāra nogale un ārā sāk notikt dīvainas lietas. Lielie sniegi vienā jaukā dienā pazūd kā nebijuši un saule silda kā pavasarī. Vakarpusē līst, no rīta atkal sals. Tas liecina, ka ir klāt Meteņu laiks - brīdis, kad gads pagriežas uz pavasara pusi un varam teikt - viss sākas no jauna. 

Arī bērnudārzā šorīt jaunums - ieradies Metenis, kurš atklāj, ka ir galvenais tiesnesis ziemas un pavasara sacensībā. Lai saprastu kā tad tas ir - sacensties - Metenis piedāvā bērniem dažādus pārbaudījumus, kuros pārliecināties par savu veiklību, gudrību, vērīgumu. Sākumā ir Meteņa skrējiens, kurā kopā ar sporta skolotāju Daci, notiek azartiska pakaļdzīšanās un citas jautras izdarības. Pa to laiku mazajā zālē mūzikas skolotāja Arnita piedāvā uzdejot gan ar draugu, gan ar slotu, iztēloties kā tas ir kad tu esi sniegavīrs un nāk pavasaris ar siltu sauli.... 

  

  

Kad visi izskrējušies un izrotaļājušies, Metenis sūta katru grupu nākanajos uzdevumos. Te ir gan jāsaskaita zirņu pākstis dekoros, gan jāsaskata pavasara vēstneši un jātrāpa bumbiņa vadītājas kabinetā, gan jāveic citi radoši un attapīgi uzdevumi.

  

Metenis visur ir klāt , visu redz un visur piedalās. Vēl vairāk - viņš paspēj apciemot arī pašus mazākos viņu grupās.

Pēc latviešu tradīcijas, Meteņos sākas jauns gads un tiek mesti jauni plāni. Lai plāni būtu tālejoši un izdotos, Meteņos jābrauc tālu un - ar ragavām. Bērni sauc, ka sniega taču neesot, lai ar ragavām brauktu, bet Dacei ir īpašās Meteņu ragavas, ar kurām uz nebēdu izbraukājas visi.

 

Vai esat dzirdējuši, ka ap Meteņa laiku un vēlāk, aiz loga kaut kas tek. Citi saka - pavasaris nāk, senie latvieši teica -Metenis čurā. Lai to izbaudītu, Metenis arī šodien apšļaksta bērnus, izraisot sajūsmas spiedzienus un saucienus : "Vēl, vēl!" . Nāk arī konfekšu lietus un tad, Meteņa pavadībā var doties ārā, lai pārliecinātos, kurš šodien uzvar - ziema vai pavasaris. 

 

 

DZĪVE BEZ ATKRITUMIEM 

Vai tas ir iespējams?

Janvāra sākumā pie mums jau otro reizi ieradās viešņa no ZAAO. Skudra Urda dzīvo Daibes mežā, pavisam blakus Daibes atkritumu apsaimniekošanas poligonam, tāpēc labi zina visu, kas tajā notiek. Šoreiz Skudra izvilka no somas planšetes un parādīja Lācēnu ,Ķiparu, Puķuzirņu un Rūķu grupām, kas poligonā mainījies. Izrādās - mainījies daudz. Atkritumu kļūst aizvien vairāk un lielais atkritumu kalns poligonā izaudzis neiedomājami liels. Vai tiešām atkritumi AUG?? Bērniem ir iespēja multfilmās redzēt, kā iepērkoties veikalā, mēs katrreiz līdzi derīgām lietām, aiznesam mājās veselu kalnu atkritumu. Cita multfilma rāda, ka to var arī nedarīt - veikalos taču var nopirkt arī preces bez gataviem iesaiņojumiem un savā somiņā var līdzi nēsāt gan vairākkārt izmantojamus maisiņus augļiem un cepumiem, gan interesantu auduma maisiņu, kurā salikt visu nopirkto. Citādi var sanākt kā vīram, kurš nolēma visu lieko nemest prom, bet nēsāt sev līdzi. Ekrānos bērni redz, ka pēc 3 dienām vīrs kļuvis manāmi resnāks, pēc 10 dienām viņš aizņem visu ietvi un vēl nelāgi ož... Diemžēl stāsts beidzas pie 30 dienas, jo tad jau atkritumi ir nospieduši vīru pie zemes. Izskatās jau jocīgi, bet mēs gan tā negribētu - spriež bērni. 

  

Bet ilgi vērties ekrānā arī nav veselīgi, tāpēc Skudra Urda piedāvā sarīkot pikniku. Bērni zina kas vajadzīgs - ātri vien tiek saklāts galdiņš - plastmasas trauki, cepumu paciņa, maisiņš ar augļiem, dāvanu maisiņš jubilāram. Bērni zina arī to, ka aiz sevis jānovāc, tāpēc piknikam beidzoties viss jāsavāc.....izrādās, ka līdzi jāņem vesels kalns atkritumu!!!! Skudra saka - viņai gan tā neesot, jo viņa prot sarīkot pikniku bez atkritumiem. Jā, kad Skudriņa to parāda, bērni atzīst - tas ir iespējams. Traukus var pavisam vienkārši nomazgāt, cepumus un augļus ielikt vairākkārt lietojamos maisiņos un esot izgudroti pat daudzreiz lietojami metāla salmiņi! No Skudras piknika atkritumi - gandrīz nekādi. Un to, kas patiešām paliek pāri var lieliski izmantot, lai pagatavotu dāvanu jubilāram. Lācēni iemācās taisīt atslēgu piekariņus no vecām krellēm un pudeļu korķiem, Puķuzirņi no burku vāciņiem pagatavo oriģinālu magnētu, bet Ķipari no izdzertām plastmasas pudelēm pagatavo savu modernās kendamas versiju.

  

 

Skudra Urda atgriežas savā jaunajā mājā Daibes meža malā, atstājot aicinājumu ciemos visiem bērniem un vecākiem. 

 

LATVIJAI - 100

Latvijai - 100 gadi. Tas nozīmē, ka 100 ir arī mums, jo dzīvojam taču Latvijā?!!! Par to vēl jādomā, bet viens gan mums ir skaidrs - 100 - tas ir daudz. Cik daudz? To mēs mēģinam noskaidrot, gaidot lielo jubileju. Mēs vācam 100 labus vārdus, ko dāvināt Latvijai. Vārdus atrodam visādās vietās - pasakās un dzejoļos, draugu sarunās, audzinātāju uzslavās, dabā, sirsniņā un sajūtās. Un kad šie vārdi izteikti un uzrakstīti, izrādās - tos var dāvināt ne tikai Latvijai, bet arī cits citam.

 

Daudz labu vārdu atrodam dzejoļos, tāpēc lielākajās grupās katrs iemācījies pa dzejolim un nu drosmīgi stājas citu priekšā. Rūķi kopā ar vecākiem atveidojuši savu izpratni par Latviju un - tavu brīnumu - tik gleznaini, ka kopā iznācis dzejolis. Ķiparu dzejoļus runāt mudina Burtu meitiņa, savukārt Lācēni paši iekārto uzstāšanās vietu, un  audzītēm atliek tikai klausīties. 

   

 

Dzimšanas dienā neiztikt arī bez kūkas, tāpēc šonedēļ kūkas taisa visi. Cālēni un Zvirbulīši gatavo mazas kūciņas, lielākajiem jau sanāk īstas tortes. Svētkiem tiek piedāvātas dažādas cepumu kūkas, medus torte un pat tiramisū kūka.

   

   

   

   

   

  

Piektdienas rītā svētku koncerts. Vispirms priecājas Zvirbuļi un Ābolīši. Viņi zina, kas dzīvo Latvijā un zina arī, ka Latvijai ir 100 gadi.

 

Tad jau zāle ir pilna ar bērniem, darbiniekiem un sākas svētku koncerts. Skan Latvijas himna, dzejoļi un dziesmas ,  par Latvijas skaistumu . Noslēgumā visi nolemj, ka dzimšanas diena ir īstā diena, kad nākt kopā un būt jautriem, tāpēc visi ceļās kājās, nāk plāna vidū un 100 reizes dzied 

DAUDZ LAIMES, LATVIJA!

   

   

Mārtiņi, Mārtiņi, ziemai vaļā vārtiņi

- Ķekatnieki ir pārģērbušies cilvēki.

- Ķekatnieki ir pats labākais , kas ir Mārtiņos.

- Mārtiņi ir tādi svētki, kad ir riktīgi jautri.

- Mārtiņos var pārģērbties un iet dejot pe ciemiņiem.

- Ko vēl mums izdarīt, lai ātrāk ķekatnieki atnāk???

Tā saka mūsu bērnudārza bērni. Ja reiz tas ir tik labi, arī mēs Mārtiņdienas priekšvakarā sakām, ka nu ziemai vārti vaļā un priecājamies par to ka rudens bija tik skaists un ziema būs jauka.

Lācēnu grupa kā vecākie, jūtas īsti bērnudārza saimnieki, tāpēc pulcējušies zālē, lai apspriestos par jautājumu - vai tiešām Mārtiņi ir robeža starp rudeni un ziemu. Jautājums nopietns, prātojumi arī nopietni, bet to visu pēkšņi iztraucē troksnis aiz durvīm. Ķekatnieki ir klāt. Vispirms nāk tik neredzēti gara sieva, ka saimnieki aiz brīnumiem apklust. Garajai sievai seko lāči, vilki, gaiļi, peles.... Zem maskām tiek atpazīti Ķiparu grupas bērni un tad jau jautrība iet vaļā!

   

 Izdejojušies, izrotaļājušies, ķekatnieki dodas prom. Bet ne jau uz mājām , jo viņus gaida visur! Bitīšu grupā bērni paši pagatavojuši maskas un šorīt izcepuši cepumiņus. Kad ķekatnieki ierodas, dažs mazais sajūsmā spiedz un palecas, cits piesardzīgi pieraujas maliņā. Taču viesi ir tik draudzīgi un pēc kopīgām rotaļām Bitītes sacienā tos ar cepumiem. 

  

Pie Rūķiem ķekatnieki ierodas pa vienam. Vispirms nāk lācis. Lācītis ir tik mīksts un mīlīgs, ka visiem gribas to paglāstīt un viņš arī ļaujas. Bet lācis prot arī rūkt un kā jau Mārtiņos klājas izrūc visus kaktus, lai mājā kārtība un saimniekiem veselība. Par to viņam medus pods no Rūķiem. Nākamais ķekatnieks ir Gailis. Viņš ar bērniem kopā gan dzied, gan rotaļājas un atvadoties saņem kaņepju vācelīti. Tad ierodas kumeliņš. viņš cilā kājas, dejo un pat pavizina bērnus. Rūķi ir sajūsmā. Bet ķekatnieki drīz vien ir prom, paliek vien jautājums - ja ķekatnieki ir pārģērbušies cilvēki, kā viņi var būt kumeliņš, jo cilvēkam taču ir tikai divas kājas???!!!!...... Par to vēl ilgi tiek spriests grupā cienājoties ar Mārtiņdienas cienastu.

   

  

Bet kad ārā satumsis, ķekatniekus meklēt iet Puķuzirņi. Tautiski ģērbušies viņi dodas uz zāli un dzied no sirds, lai ķekatnieki zina, kur viņus gaida. Un viņi tiešām atnāk. Daudz. Iespaidīgi. Un kaut kur redzēti. Nu, protams - tie ir Puķuzirņu vecāki, kas ģērbušies gan kā lāči, vilki un vāveres, gan kā čigānietes, peles un zirgi. Pats Mārtiņtēvs arī ir ķekatniekiem līdz un visiem kopā iznāk vieni ģimeniski jautri svētki.

Ej, Mārtiņ nu uz Rīgu,

Nu mēs tevi palaižam.

Nāc atkal citu gadu,

Tad mēs tevi gaidīsim.

 

Rudens nāca sētiņā

Nu jau ražas lauki gandrīz tukši, vējš ar lietu kā dusmodamies skrien apkārt un liek ilgoties pēc vasaras. Bet dabā tā nolikts, ka septembra beigās ir klāt rudens un  - MĒS PAR TO PRIECĀJAMIES!

27. septembra rītā visi sanākuši zālē, lai justu līdzi pēdējiem ražas novācējiem - ezītim un vāverītei. Viņi sastādījuši burkānus, kartupeļus, kabačus un citus dārzeņus, taču viss neiet tik gludi kā plānots. Bērni ir liecinieki laiskās vārnas nekrietnajiem darbiem un ir gatavi gan pažēlot Vāveri un Ezīti , gan pamācīt Vārnu, ka jāstrādā tomēr pašai, nevis jāpārtiek no citu izaudzētā.

   

Lai Rudens svētkos visi justos kā īstos svētkos, spīd saule, lietus ir paņēmis brīvdienu un visos bērnudārza laukumiņos notiek rudenīgas aktivitātes. Piekalnītē skan dziesmas un mūzikas skolotāja Arnita aicina bērnus rotaļās. Sporta laukumā mazākie lasa ogas , sēnes un tad bēg no lāča, lielākie cenšās pēc iespējas ātrāk atrast dažādus dārzeņus. Iekšpagalmā mūsu tradicionālā un iecienītā zābaka mešana un skārda bundžu apgāšana.

   

 

 

Savukārt ar bērnudārza sētu notiek pārvērtības. Visas dienas garumā bērni kopā ar pieaugušajiem grezno sētu ar ziedu, lapu un kastaņu virtenēm, salmiem un puķēm. Tagad katram garāmgājējam redzams, ka rudens mūsu sētā ir ciemojies un vismaz uz kādu laiku arī apmeties, tāpēc nebēdāsim par vasaras aiziešanu , bet PRIECĀSIMIES KOPĀ AR RUDENI!

   

  

Olimpiskā diena

21.septembris. Pulkstenis rāda 9⁵⁵ un gandrīz visi mūsējie jau ir klāt. Vēl 5 minūtes un visā Latvijā sāksies olimpiskā rīta vingrošana. 

                         

Ir tieši desmit un atskan mūzika. Dacīte rāda kustības, mēs visi daram līdzi. Ja iztēlojas, ka to dara vēl simtiem vietās visā Latvijā, tad tiešām rodas sajūta kā olimpiādē! Kārtīgi izkustas gan paši mazākie, gan audzītes, bet mēs visi gaidām jaukāko mūsu olimpiskās dienas tradīciju - aiz Dacītes stājas Lācēni un Ķipari, tad seko Puķuzirņi, Rūķi, aiz viņiem arī mazās Bitītes un Ābolīši. Sākas skrējiens apkārt bērnudārzam - gar Rīgas ielu, pa piekalnīti, cauri visiem laukumiem un tad uz Zirņu ielas pusi un atkal atpakaļ. Skrienot var īsti izjust cik mūsu bērnudārzs liels!

  

  

 Atpakaļ laukumā, kur jau sagatavotas stafetes 4 komandām no Rūķu, Puķuzirņu, Ķiparu un Lācēnu grupām. Ābolīši un Zvirbuļi uzmanīgi seko notiekošajam no saviem laukumiem, bet Bitītēm šodien galveno līdzjutēju loma. Viņi pat sagatavojuši uzmundrinājuma saucienus. Līdzi savējiem jūt arī lielākie bērni, bet vislielākais prieks šodien ir ne jau par uzvaru, bet par mūsu pašu prieku! 

  

 

Basketbols

Mūsu zēni un meitenes veselīgi ēd, daudz uzturas svaigā gaisā un daudz kustās. Varētu pat teik, ka mūsu bērni ir visai sportiski. mēs sportojam gan rotaļājoties un vingrojot ikdienā, gan apgūstam dažādas sporta spēles. Droši vien tāpēc 19.septembrī pie mums ieradās treneri Reinis un Mārtiņš no Cēsu sporta skolas un Ķiparu un Lācēnu grupu bērni piedalījās īstā basketbola treniņā - ar iesildīšanos, lēno skrējienu, ielocīšanās vingrinājumiem. Mēs uzzinājām, ka bez tā nekādi nevar, lai gūtu prieku un gandarījumu no basketbola spēlēšanas. Treneriem izrādījās taisnība, jo stafetēs ar basketbola elementiem, kas sekoja pēc iesildīšanās, netrūka ne prieka, ne azarta. Treniņa beigās nomierinoši vingrojumi un tad.... tad seko pārsteigums. Ķiparu Rūdolfa tētis uzdāvinājis bērnudārzam basketbola grozu un nu mums ir jauna mīļākā aktivitāte, lai mēs kļūtu vēl sportiskāki, kustīgāki un veselāki!

  

  

 

Es ar tēti... 

Jaunais mācību gads iesācies pārliecinoši - bērnudārzs pilns bērnu, visi priecīgi, apmierināti, jo -  labi atpūtušies, atkal satikti vecie draugi un izskatās, ka būs arī jauni, vasara vēl joprojām nebeidzas, pie tam jau pirmās nedēļas beigās bērniem sarūpētas kopīgas aktivitātes ar vecākiem, jo ir taču TĒVU DIENA. 

Tēti sāk ierasties jau krietni pirms astoņiem un labprāt iesaistās gan rotaļlietu vizināšanā, gan bumbiņu mešanā dažādos traukos, tomēr ātri vien kļūst skaidrs, ka lielāko piekrišanu šogad gūst bundžu piramīdas sagāšana . Kas to zin - varbūt tēti vēl šodien gāztu bundžas, ja ne bērni, kas vēlas kopā ar tēti gan salikt puzli, gan uzspēlēt dambreti - arī šādas aktivitātes šogad pieejamas. Vēl jau arī jāpiereģistrējas - pagalma vidū izaudzis zirņu koks un katrs tajā ieraksta savu vārdu. 

   

 

 

Bet ja nu kādam tas viss liekas pārāk ikdienišķs, ir vēl kāda iespēja. Kurš ir labākais kokos kāpējs?! - iesauktos Karlsons, ja būtu te. Mūsu bērni ir pārliecināti - tas protams ir tētis! Un viņš arī labākais, mīļākais, gudrākais ar kuru kopā var gan kokā rāpties, gan pasaku lasīt, gan kalnus gāzt.

Tāpēc gribam vēlēt visiem tētiem - lai jums pietiek laika un vēlmes būt kopā ar saviem bērniem, jo viņiem jūs esat visa pasaule!

 

2017./2018. mācību gads

Lielā talka bērnudārzā

Pie mūzikas un rīta vingrošanas darbdienās Zirņu ielas iedzīvotāji jau pieraduši. Bet šoreiz arī sestdienā, 26. maijā, bija gan mūzika, gan liela rosība. Vispirms gan varēja novērot visai savdabīgu skatu - gan pa Zirņu, gan Rīgas ielām uz bērnudārza pusi devās ar lāpstām, otām un darbarīku kastēm bruņojušies lieli un mazi talcinieki. Vēl citi atbrauca mašīnās, bet daži pavisam neparasti - tika atvizināti ķerrā.

Iestādes padomē pārstāvētie vecāki no dažādām grupām jau rudenī nāca ar ierosinājumu - stāties plecu pie pleca, likt darbu pie darba, lai mūsu bērnu rotaļu vietas taptu sakoptākas, daudzveidīgākas, interesantākas.

Kas tā par talku bez kārtīgām pusdienām?! Tāpēc pati pirmā darba vietā ieradās ieradās pavārīte Vija, lai talcinieki būtu droši - pusdienas būs! 

Nez vai palīdzēja lieliskā darbu organizācija, ko nodrošināja grupu audzinātājas un iestādes padomes pārstāvji, vai milzīga vēlme darboties, bet - darbi tika sākti nekavējoties. Viriem, protams, vīru darbi - atbrīvot smilšukastes no vecajām smiltīm un piepildīt ar jaunām, apbērt krūmiņus un puķu dobes ar svaigu melnzemi, salabot rotaļu atribūtus un pārnēsāt smagumus. Mammas steidz veidot dobes un stādīt puķes, krāsot un tīrīt, ravēt un krūmus frizēt. Pa vidu vēl atspirdzinošs citronu dzēriens , Vijas ceptie brīnumgardie pīrādziņi un tuvojoties pusdienas laikam , laukumi ir manāmi pārvērtušies. Smilšu kastes pilnas svaigām smiltīm, nojumītes nokrāsotas, bērnu iemīļotās mašīnas salabotas, bet dažu krūmu vietā parādījušās dobes dārzeņiem. Bitīšu, Rūķu un Ķiparu dobēs jau aug tomāti, salāti un garšaugi. Ķipari kā eksperimentēāju grupa izmēģinās jaunu kartupeļu audzēšanas tehnoloģiju spaiņos, bet Puķuzirņi pirmdienas rītā stāda kartupeļus un sīpolus pēc tradicionālās metodes. 

   

   

   

 

Šādi ēst varētu katru dienu - saka talcinieki, noskatoties omulīgajā pasēdēšanā zem lielā vītola - milzu zupas katls, patīkams nogurums, laba kompānija un visapkārt - padarītie darbi. 

 

Talcinieki pamazām pošas mājup. Citi priecīgi noskata padarīto, Puķuzirņu vecāki žēli atskatās, jo radušās jaunas idejas vēl darāmiem darbiem, bet Rūķu laukumā rosība turpinās vēl krietni pēc pārējo aiziešanas. 

Padarīts ir tiešām daudz un tā vien šķiet - pavasara talka varētu kļūt par vēl vienu mūsu bērnudārza tradīciju!

Burvīmeki un citi veselīgie paņēmieni

26. aprīlis. Kā atzīmēja klātesošie, tik priecīgs un līksms Zirnis vēl nebija redzēts. Viņš pats skaidroja, ka tas no tā, ka viņš sapratis - neparasti brīnumainais auglis esam mēs - Zirņu ielas bērnudārza bērni! Mēs vienmēr cenšamies dzīvot veselīgi, bet pēdējo 10 dienu laikā, esam centušies apkopot visus veselīgos paņēmienus, kādus lietojam. 

 

Šodien visi nākuši, lai pastāstītu kādus veselīgus paņēmienus izmantojuši savās grupās, lai radītu neparasti brīnumainu augli.

Pirmie grib runāt Zvirbulīši. Viņi arī nevar gaidīt, jo bijuši ārā un saplūkuši pirmos pavasara zaļumus, kas esot ļoti veselīgi un ar ko visi sanākušie jāpacienā. Ābolīšu auglis ir varenākais no visiem un atgādina multfilmas varoni, kuram acīs redzami visi Ābolīšu veselīgie paņēmieni - sportošana, mazgāšanās, smiešanās... Rūķu paņēmieni ir arī muzikāli. Do, re, mi, fa... katrai notij pretī veselīgs paņēmiens. Tur ir gan kustības, gan piena dzeršana, salāti, sulas un svaigs gaiss. To visi bērni saliek lielā burkā, ko Janas audzīte meistarīgi sakrata, un re - Skanošais Veselīgais Mikslis ir gatavs!

   

Puķuzirņiem līdzi ir Priežābols un Žaklīna pastāsta, ka tajā iekšā ir 2 pārgājieni, zaļie salāti ar mērcīti, rīta vingrošana un tīras rokas. Tad jautājumu uzdod Līva un Marta no Lācēniem - vai mēs zinot kā pagatavot veselīgu kokteili no pavisam parastiem augļiem. Lācēni paši zina un viņiem nav žēl dalīties - katra grupa saņem pašu mazo Lācēnu gatavotu recepti veselīgam augļu kokteilim.

  

Toties Ķipari rādot savu augli, liek atminēt tā vārdu. Tas nemaz nav grūti, jo saliekot kopā visu augļa sastāvdaļu pirmās zilbes , sanāk burvīgs vārds - Burvīmeki. Tikpat burvīga arī Ķiparu darbošanās - viņi demonstrē savu iemīļotāko veselīgo paņēmienu - ikdienas kustības, izmantojot sadzīves priekšmetus. Bitīšu bērni šeit auguši visilgāk, tāpēc viņi ir vienisprātis ar Zirni - neparastais auglis esam mēs paši un mūsu varā ir izmantot veselīgus paņēmienus, lai vienmēr būtu veseli, gudri un laimīgi. 

Sports svaigā gaisā

19. aprīlis. Vēl viens veselīgs paņēmiens, ko pielietojam mūsu veselības maratonā ir sportiskas aktivitātes svaigā gaisā. Šodien to darījām visi kopā - pārvarējām dažādus šķēršļus, gan uzmanīgi šķērsojot kāpnes un izlienot caur riņķiem, pierādījām savu veiklību iztīrot laukumu no bumbām vai izbaudījām nedaudz asas izjūtas, tiekot uz priekšu milzu maisā un izvairoties no šūpojošo ūdens pudeļu pieskārieniem. Sacensībā starp grupām vajadzēja gan koncentrēties, nesot "karstu kartupeli", gan būt ļoti draudzīgiem, lai divatā pēc iespējas ātrāk nogādātu galamērķī bumbu . 

Šis veselīgais paņēmiens ir ne tikai veselīgs, bet arī aizraujošs un ļoti jautrs , tāpēc to mēs noteikti pievienosim savam neparastajam auglim, ko meklējam šī maratona laikā.

   

   

   

 

Veselības maratons

 

 

16. aprīlis. Pēc pirmajām īsti pavasarīgajām brīvdienām , šorīt Zirnis bija uzaicinājis visu savu saimi uz kopīgu aprunāšanos par pavasara darbiem. Sarunu pārtrauca kāds visnotaļ košs, priecīgs un kustīgs tēls, kurš uzdevās par Neparasto Zirni un pastāstīja, ka tik neparasts kļuvis pēc kāda brīnumaina augļa apēšanas. Neparastais Zirnis deva padomu - pie šāda augļa var tikt katrs, ja lieto veselīgus paņēmienus. Tā nu tika nolemts, turpmākās 10 dienas bērnudārzā rīkot VESELĪBAS MARATONU, kad īpaši piedomāsim pie veselīgu paņēmienu izmantošanas, lai atrastu savu neparasto augli un būtu vēl priecīgāki, košāki un veselīgāki.

 

 

Kas ir vokālists?

Latvijas dārgumu lāde, kas atrodas mūsu bērnudārza pašā vidū, pamazām pildās. Pildās ar sajūtām, pildās ar darbiem un vārdiem. Šodien Zirnis nāk ar jaunu, nezināmu vārdu - VOKĀLISTS. Kas tas ir? Lielākā daļa neziņā klusē, bet kāds no skatītājiem pārliecinoši atbild - tas ir dārzenis. Daži klusu iebilst, ka tam esot kāds sakars ar dziedāšanu, bet mūzikas skolotāja Līga kliedē neziņu, paskaidrojot, ka vokālists ir dziedātājs. Zirnis veic nelielu burvestību un no pozitīva kļūst par muzikālu Zirni. Skatītāji to novērtē, sakot - jā, tu izskaties tāds dziedīgs!

Bet īstie dziedātāji satupuši vienā rindā un cits pēc cita izdzied skaistākās, skanīgākās, sirsnīgākās, jautrākās un pavasarīgākās dziesmas. Starp viņiem vismazākie - ĀRONS LANDRATOVS,  ALEKSIS KUZŅECOVS un EMĪLIJA GAILE, dažas no Puķuzirņu dziedošajām meitenēm - ANNA GRUNDIŅA, EMĪLIJA KRŪKLĪTE, ŽAKLĪNA BĒRZIŅA, JUSTĪNE ZARIŅA un ADELĪNA ALEKSEJEVA. Pēc muzikāli kustīga starpbrīža pavasarīgi romantiskās noskaņās dzied vecāko grupu meitenes - LINDA ANDIŅA, MARTA BREIKŠA, LĪVA FREIVALDE un DANIELA DRĒVIŅA.

   

      

    

   

  

Sagatavošanas grupas bērni savas izjūtas atzīmē, pierakstot. Tas nav grūti, jo patīk jau visi. Tiesa, dažs vairāk vērtē dziesmu, cits, dziedātāju, bet cits - krāšņās kleitas un brašo uzvedību. 

 

Koncerta noslēgumā, visi paceļ vienu roku, par skolotāju Līgu, kura iemācījusi tik daudz jauku dziesmu. Un tad paceļ abas rokas par mazajiem vokālistiem, kuri sagādājuši tik daudz prieka. Par to viņiem aplausi, ziedi, baloni un apsveikumi no draugiem un vecākiem.

Pēc tik skanīga aprīļa sākuma mēs esam pāliecināti - pavasaris beidzot sasparosies un būs klāt jau pavisam drīz!

Lieldienas

Pēdējā darba dienā pirms svētkiem , Zirņu ielā visi spriež par Lieldienām. Vēl kailajos ceriņos gar bērnudārza sētu izaugušas raibas olas, bet iekšpusē visi jau pulcējas kopīgiem svētkiem. 

Līgas audzinātāja šogad iemācījusies spēlēt jaunu mūzikas instrumentu - kokli un ievada pasākumu ar vēl nedzirdētu dziesmu pavadījumu. Dzied visi un dziedātu vēl, bet pēkšņi plāna vidū uzrodas koša un ļoti skaļa varde kā arī kārtīgs un priecīgs cīrulis. Bērnu acu priekšā abi sastrīdas, saplēš skaisto Lieldienu olu un prom ir. Bet mēs turpinām dziedāt, cerībā sagaidīt galveno šīsdienas simbolu - Lieldienu zaķi. Un viņš ilgi gaidīt neliek - ir klāt ar mīklu olām. Tās ir tādas olas, kurās ierakstītas mīklas un bērni visas atmin. Protams, gribas arī īstās olas, bet izrādās, ka zaķis lielajā steigā visas olas izkaisījis pa krūmiņiem un koridoriem. Tad nu visi dodas tās meklēt un atrod ar. 

  

 

 

Seko olu ripināšana, rotaļas Lieldienu saulītē, šūpošanās īpašajās svētku šūpolēs un olu ēšana. Protams ar sāli, lai visu gadu nemelotu. 

  

 

Bet īstās Lieldienas šogad 1. aprīlī, kad varēs gan sirsnīgi samānīties, gan nodrošināties pret nemānīšanos visam nākamajam gadam.

Priecīgas Lieldienas!

POZITĪVAIS ZIRNIS

5. diena. Noslēgums

Noslēgums tāpat kā atklāšana ir īpašs notikums. Šodien ir pēdējā diena mūsu teātra svētkiem un Zirnis ir klāt, lai no lieciniekiem uzzinātu visu par festivāla norisi. Bērni ir gatavi dalīties un pastāsta gan to, ka Zirnis ir pozitīvs, gan atceras visas šīsnedēļas izrādes. Taču Zirnim padomā kas īpašs. Šodien tiek prezentēta Cēsu 4. bērnudārza LATVIJAS DĀRGUMU lāde. Kopā ar Kārli no Bitīšu grupas, Zirnis atver lādi un atklāj līdz šim sakrātos dārgumus - katras grupas mīļākās dzejoļu grāmatas, bērnu gatavotās grāmatiņas par Latviju, audzinātāju gatavotie pastaigu maršruti pa Cēsīm... Visi kopā izlemj, ka vislabākā vieta lādei būs zem mūsu kopbildes pie vadītājas kabineta, kur tā pildīsies un gaidīs Latvijas 100. dzimšanas dienu. 

  

Tad tiek dots vārds festivāla pēdējai izrādei "Zaķu gans" pēc latviešu tautas pasakas. Tajā darbojas skolotājas Evita, Evija, Līga un Dace, bet galvenie šeit ir veseli simts zaķi - mazie Zvirbuļu grupas bērni. Zaķu gans ar savu burvju stabuli novalda visus zaķus un nosargā tos arī no kunga viltībām. Gluži kā improvizācijas teātrī, izrādē negaidīti tiek iesaistīti daži skatītāji un pasakas noslēgums izskan kā vēlējums - dzīvosim ilgi un laimīgi!

   

   

Kā jau ierasts, vārds tiek dots vadītājai Līgai, kura saka paldies un kopā ar savu asistentu Artūru, pasniedz ziedus un pateicības audzinātājām, auklītēm un visiem citiem, kas palīdzēja šo svētku organizēšanā un norisē. Bez balvām nepaliek arī visu 6 trupu dalībnieki un priecīgā noskaņā izklīst, lai pēc gada satiktos teātra festivālā POZITĪVAIS ZIRNIS. 

4. diena

Šis festivāls laikam ieies vēsurē ar īpaši kuplu apmeklējumu. Šogad skatītāju rindās gan vismazākie teātra mīļotāji no Cālīšu grupas, gan lielākā daļa bērnudārza darbinieku. 

Rūķu grupa izrāda latviešu tautas pasaku "Lauku pele un mājas pele". Mazie pārtapuši par peļu bērniem un kaķēniem, bet Rūķu audzinātājas šoreiz visu vēro no malas. Tas tāpēc, ka kopā ar mazajiem Rūķēniem izrādē darbojas arī viesmākslinieki no Bitīšu grupas. Viņi savu izrādi jau nospēlējuši un nu visu ko iemācījušies liek lietā, darbojoties kopā ar mazākajiem. Sižets ir gan aizraujošs, gan pamācošs. Pelēni savu lielo aizbildņu paspārnē jūtas pavisam droši un skaļā balsī pieprasa te sieru un gaļu, te krējumu un maizi. Tas protams labi nebeidzas - svešu labumu kārotājus sāk vajāt kaķi un pelēm jāatzīst - labāk pārtikt no pašu izaudzētā un nopelnītā, nekā visu laiku baidīties, pārtiekot no citu sarūpētā. Bet konfekšu grozs par šodienas izrādi godam pašu nopelnīts.

 

   

Laikam neviens gads mūsu teātra svētku vēsturē nav izticis bez latviešu tautas pasakas "Zvēri un abru taisītājs". Šogad to izrāda Lācēnu grupa. Lācēni jau ir lieli un daudzus dialogus un replikas lugai radījuši paši. Izrāde patiešām ir kodolīgu izteicienu un zvēriem raksturīgu darbību pilna, turklāt  varoņu ir vēl vairāk nekā pasakas oriģinālā. Tā ir arī izglītojoša, jo teicēja Līva paskaidro skatītājiem ko nozīmē tādi seni vārdi kā abra un abru taisītājs. Aktieri tā iejutušies lomās, ka pikniks meža vidū pie vecīša abras ievelkas. Tomēr galu galā abra sakustas un zvēri pamūk kur nu kurais - beigas tieši tādas kā īstajā pasakā. Gandrīz - šim vecītim paliek vēl arī piens un rieksti, gan konfektes no skatītājiem.

   

 

3. diena

Trešdiena veltīta tam , lai pārdomātu līdz šim redzēto un gatavotos nākamajām izrādēm. Atziņa ko pauž vairākums mazo aktieru - bijām ļoti uztraukušies, bet atteikties no tā tomēr negribētu. Bitītes grupā veido paši savus teātrus, Ķipari garāmejot joprojām apjūsmo savas izrādes dekorācijas, bet Puķuzirņi gatavojas savu veikumu atrādīt vecākiem. Pārējie vēl gatavojas savam priekšnesumam un priecīgs satraukums nerimst. 

 

2. diena

Šis rīts sākas ar ziņu, ka Zirņu ielā 23 vairs nav bērnudārzs, bet Cēsu Pozitīvais teātris ar vairākām aktieru trupām. Tas gan tikai šonedēļ. 

Jau no paša rīta zāle atkal ir pilna. Kā jau daudzpusīgā teātrī, Ķiparu skolotāja Līga piedāvā viena aktiera izrādi. Pati piedāvā, pati rāda. Izskatās vairāk pēc eksperimenta ar sniegu, sāli un termosu. Pēc brīža pati atzīst, ka uz vienu aktieri droši vien neesot saistoši skatīties (kaut gan mazie skatītāji ir tiešām ieinteresēti) un aicina aktierus no Ķiparu trupas. Ķiparu izrāde kā pēc pasūtījuma - tieši pavasara Saulgriežos viņi spēlē latviešu tautas pasaku "Kā aprīlis brauca pie marta ciemos". Izrādes vēstījums visai iespaidīgs - Aprīlis vairākus gadus pūlas nokļūt pie Marta ciemos, bet tas sūta te sniegu, te plūdus... Viss tā kā dzīvē - nekad nevari zināt kāds laiks būs rīt. Šie  aktieri darbojas brīvi, ienesot savas korekcijas arī izrādes gaitā, bet skatītāju uzmanība tādēļ neatslābst. Turklāt izrādes dekorācijas pārspēj visu līdz šim redzēto - uz skatuves vienlaicīgi ir gan rati, gan ragavas, gan laiva. Ja arī burzmā kāds skatītājs nepaspēj uztvert kurš mēnesis ar kuru cīnās, beigās skaidrība tiek ieviesta - vispirms ir marts, tad aprīlis , maijs un tā tam būs būt vienmēr!

  

  

Pēc īsas pauzes atskan pazīstamā Imanta Kalniņa mūzika un skatītājiem tiek piedāvāta latviešu klasika - V. Plūdoņa "Zaķīšu pirtiņa". To izrāda Puķuzirņu trupa un atstāj īsti pozitīvu un patīkami emocionālu iespaidu. Izrāde ir spoža no visām pusēm - krāšņi un atbilstoši tērpi, lieliska valoda un laba dzirdamība, mūzika un korekti perfekta režija. Ovācijas izrādei beidzoties izsaka visu. Kad izrāde jau galā, mazā zaķu mamma, abildot uz jautājumu, ko viņa saviem bērniem dod ēst, skumji atbild - kāpostus, burkānus, gurķus... un tā diendienā. Tad nu sajūsminātie skatītāji ar prieku novēl zaķu ģimenei un viņu draugiem šodienas milzīgo konfekšu grozu - tā teikt - lai vismaz retumis arī kāds saldumiņš tiek.

   

  

 

1. diena

Tieši pirms gada, noslēdzot teātra spēlēšanas nedēļu, radās ideja par pasākuma nosaukumu. Un nu tas brīdis ir klāt! Jau kādu laiku bērnudārzā valda mākslinieciski radoša noskaņa - dekorācijas, lomas, iestudējumi, mēģinājumi..... 

19. marta rītā zāle skatītāju pilna - katrs ar savu konfekti nācis un katrs priecīgu gaidu pilns.

Festivāls nav nekāda ikdienišķā lieta, tāpēc atklāšana arī pavisam oficiāla. Ieradies festivāla patrons - Zirnis no Zirņu ielas. Viņš atgādina visiem , ka ir Latvijas lielās jubilejas gads, kad arī mēs bērnudārzā vācam Latvijas dārgumus. Ar dārgumu lādes saturu tiek solīts iepazīstināt festivāla noslēgumā, bet šodien visi kopā atceramies vārdus, ko esam ielikuši lādē līdz šim - Grāmata, Jābūt man Latvijā, Cēsis.... Šodien Zirnis piedāvā iemācīties jaunu vārdu - POZITĪVS. Tūlīt izskan gan jautājums - ko tas nozīmē?, gan iespējamie varianti - tā ir poza, tas ir tad, kad nevar nostāvēt, tas ir kaut kas labs. Kopā ar Zirni tiekam skaidrībā - pozitīvs ir tad, kad smaida, priecājas un mīl! Tā kā skatītāji atzīst Zirni par pozitīvu esam, tad festivāls POZITĪVAIS ZIRNIS ir atklāts!

  

Atklāšanas izrādi spēlē Bitīšu grupa. Viņi izvēlējušies Māras Cielēnas pasaku Apaļš, dzeltens, liels, par skudru meitenīti Agati,  kura meklējot pilnmēnesi, sastopas ar visdažādākajiem kukaiņiem Uzreiz jāsaka, ka šajā izrādē lielāko daļu darba veikuši paši bērni - viņi ir ne tikai aktieri, bet arī dekorāciju meistari, režisori un horeogrāfi un paši ir varen apmierināti ar savu veikumu. Neapšaubāmi viena izrādes panākumu atslēgām ir pārliecība par sevi un skatītājiem izrāde patīk. Arī Zirnis ir apmierināts ar festivāla atklāšanas izrādi un nodod aktieriem savāktās biļetes - veselu grozu ar konfektēm. 

  

 

Iesildīšanās ir godam aizvadīta, nu gaidām rītdienu ar veselām divām izrādēm.

Arī atkritumiem sava vieta

Daibes mežā dzīvojošā Skudra Urda beidzot tikusi pati pie sava mājokļa, ko sarūpējuši atkritumu apsaimniekotāji no ZAAO. Varētu domāt, ka nu skudriņa dzīvos savās jaunajās mājās, bet nē - viņa braukā apkārt un cītīgi stāsta bērniem, ko uzzinājusi, dzīvojot tik tuvu atkritumu poligonam.

16. martā Skudra Urda ciemojās mūsu bērnudārzā un bērniem parādīja gan Daibes poligona fotogrāfijas, gan kopīgi ar bērniem sašķiroja pa ceļam savāktos atkritumus. Šķiet vienkārši? Mēs zinājām, ka atkritumus pārstrādājot var iegūt jaunas lietas, bet Skudra Urda atklāja, ka ne vienmēr viss ir tā kā izskatās. Izrādās - ne visu plastmasu var pārstrādāt un ne visus stikla traukus var mest konteinerā ar uzrakstu STIKLS! 

 

 

Tagad zinām cik svarīgi ir šķirot atkritumus, bet galvenais, mūsuprāt - izmest atkritumus tiem paredzētajās vietās, jo Skudras stāsts par dzīvnieciņiem, kas mežā saindējas ar cilvēku izmestajiem atkritumiem, bija patiešām bēdīgs. Katrai lietai sava vieta - arī atkritumiem. Bet dažus no tiem pat var neizmest - mēs no tiem varam pagatavot brīnumainas lietas! Var pat teikt, ka mēs paši arī esam pārstrādātāji un no nederīgām lietām radām jaunas. Vareni vai ne? 

 

 

Ziemas olimpiskās spēles Zirņu ielā

Divas nedēļas esam cītīgi sekojuši līdzi sportistu gaitām Phjoņčhanā un esam labi iepazinušies ar ziemas sporta veidiem. Tāpēc 22. februārī arī mūsu bērnudārzā tiek rīkotas Ziemas Olimpiskās spēles. Galu galā ir atnākusi īsta ziema ar sniegu un salu un ir īstais laiks ziemas sportošanai. Olimpiādes atklāšanai visi pulcējas bērnudārza iekšpagalmā, ko saulīte sasildījusi līdz -2^o. Vispirms no rokas rokā ceļo olimpiskā lāpa un drīz jau iedegas arī olimpiskā uguns.

  

 

Esam gatavi spēlēm. Iesildīšanās vietā tiek kustībās attēloti visi ziemas sporta veidi, katra grupa saņem savu sacensību grafiku un visi izklīst pa plašo sporta spēļu teritoriju. Šajās spēlēs sporta veidiem mazliet netradicionāla pieeja: kamaniņās sēž nevis paši sportisti, bet lācis, suns un zaķis, kurus mazie sportotāji cenšas ātrāk nogādāt līdz finišam. Biatlons gan gandrīz kā ierasts - apli noskrienam, trāpam mērķī, apli noskrienam , trāpam mērķī....

  

Slalomā viss pēc noteikumiem - līču loču uz priekšu vien - tik vien jāuzmanās, lai neaizķertos aiz norobežojumiem. Šorttrekam kvalificējušies tikai vecāko grupu bērni, jo tur tiešām valda īsts sacensību gars - panākt priekšā skrienošo jau ir goda lieta. Neiztrūkstošs ir arī nobrauciens no kalna ko ar sajūsmu veic pat vismazākie, savukārt lielie uz kalna demonstrē bobsleja elementus.

  

Hokejs pie mums mierīgajā variantā - nav jācenšas trāpīt vārtos, bet jārāda prasme darboties ar nūju. Tas nav tik vienkārši kā izklausās - izmanevrēt ripu starp konusiem, bet visi lieliski tiek galā - meitenes eleganti, puiši azartiski. Vispopulārākais  šajās spēlēs izrādās sporta veids ar savādo nosaukumu - kērlings. Šeit milzīgās ledus ripas jāprot aizslidināt līdz mērķim un izrādās, ka ir gan jāaprēķina spēks ar kādu ripu grūst, gan jāizprot kādā pozā to visērtāk izdarīt.

  

Kā jau īstā olimpiādē, līdz spēļu noslēgumam visi nepaliek - mazākie jau devušies uz grupām, jo sals kādam iekniebis degungalā. Bet lielāko grupu bērni un pa pārstāvim no pārējām ir klāt arī apbalvošanas ceremonijā, kur tiek pasniegtas gan medaļas, gan saldās balvas. 

   

Mūsu olimpiāde beigusies. Vēl pāris dienas un vērosim noslēguma ceremoniju no Dienvidkorejas, kad lepni varēsim teikt - arī es esmu piedalījies Olimpiskajās spēlēs! 

Meteņdiena

Vidū starp ziemu un pavasari ir Meteņdiena - svētki, kuros valda jautrība, masku gājieni, dziesmu, deju un  dažādu sacensību prieks. 

Arī mūsu bērnudārzā tas viss bija 6. februārī - tieši otrdien, jo kā vēsta latviešu tautas ticējums - Meteņus svin otrdienā, ja tos svin citā dienā, tie nav nekādi Meteņi. 

Meteņi ir pēdējā maskošanās diena un šodien bērnudārzā manāmi gan zvēri un pasaku tēli, gan puiši kā princeses un meitenes kā kovboji. 

 

Kā jau solīts, no paša rīta ir klāt cūciņa, bet tavu nelaimi - pazaudējusi visu savu sivēntiņu rindu! Taču sivēntiņi ātri vien atrodas bērnu zīmējumos un nu cūciņa sāk lielīties! Viņa liela gan savu sivēntiņu daiļās skropstas un astes, gan bērnu zīmējumus. Meteņdienā gan pieņemts lielīties visiem, tāpēc arī bērni sāk tādu īstenu lielīšanās maratonu - kura kaķim garākās ūsas un kuram lielākā māja. 

Cūciņai, šķiet vienalga kāda rindiņa viņai pakaļ tek - sivēntiņi vai ķekatnieki - ka tik var padancot! Tā nu visi stājas garā rindā un dejo uz nebēdu. Dejas solī tiek apciemots Putras kalns un Pankūkciems, Picas krasts un Kīseļa upe. 

 

Un tad cūciņa izvelk no groza savu lielo segu, kas paredzēta kam īpašam - Meteņa dzīšanai. Visi cieši tur segu un gaida Meteņa dāvanas, un Metenis arī neskopojas. Konfekšu lietus šogad ir visai ražens, krīt arī zelta pogas un ūdens šļakatas. 

 

Un tad atkal dejas, dejas, dejas. Latvju dančos virpuļo visa zāle un tad jau aizspurdz pa gaiteņiem, jo ārā ir brīnišķīga ziemas diena, kad jāsteidzas ugunskurā sadedzināt visas iepriekšējā gada likstas, jāvēlas veselība sev un izdošanās visai pasaulei. Novēlēt grib visi - lai mežiņiem labi, lai ģimenei labi, lai bērnudārzam un Latvijai labi! Vēl sadedzinam ugunskurā pērnos Jāņu vainagus, un  visu acu priekšā lielajā katlā tiek vārīta smaržīga aveņu - piparmētru tēja. Turpat blakus ir lielais kalns un vizināšanās starplaikos tēja ir īsti laikā - gan atspirdzina,gan sasilda. 

  

  

Meteņos esot jāēd daudz un pamatīgi, tāpēc ar zirņiem un tēju vien nepietiek - jādodas uz grupām ieturēt kārtīgas pusdienas. Līdz ar to Meteņi aizvadīti un varam skandēt: Ej, Meteni, pa durvīm,

                                                          Gaidīsim Lieldieniņas!

 

Dalīties priekā

Kopš brīža, kad 2. Adventes rītā Rūķis pastāstīja, ka dalot prieku citiem, tas kļūst aizvien lielāks, arī mēs esam nolēmuši - dalīsim prieku!

Šonedēļ pie visa, kas tiek darīts, tiek īpaši piedomāts - lai sagādātu kādam prieku. Pārsteidzošākais ir tas, ka rūķim bijusi taisnība - jo vairāk kādu iepriecinam , jo pašu prieks kļūst lielāks. 

Visās grupās tiek gatavotas dāvaniņas un apsveikumi ar ko iepriecināt vecākus, draugus un radus, tiek ceptas piparkūkas un citi našķi. Lielākās grupas gatavojas  doties pie cilvēkiem, kuri paši nevar pēc prieka aiziet. 

  

  

Bet visvieglāk un vērtīgāk ir prieku dāvāt tuvākajiem. Kāpēc šajā nedēļā bērnudārzā visi staigā krustām šķērsām? - Jo visi iet cits pie cita ciemos! Vispirms mazie Zvirbulīši uzkāpa pa trepēm pie Ķipariem. Lielajiem Ķipariem par to bija tāāāds prieks! Un mazajiem protams arī. Tad Ķipari gribēja zināt no kurienes tad tas prieks nāk un gāja ciemos pie Zvirbuļiem. Un nu jau ciemojas visi - Bitītes pie Cālīšiem, Puķuzirņi pie Lācēniem, Rūķīši pie Ābolīšiem.... Mazie Cālēni uzaicina Puķuzirņus uz dejām, bet Rūķi pavisam klusi pielavās pie Bitīšu durvīm un pārsteidz ar negaidītu un sirsnīgu prieku.

  

Nu jau prieks ir kļuvis tik liels, ka mēs ik pa brīdim atveram kādu logu, un izlaižam prieku ārā - lai tiek visiem un kļūst vēl vairāk. Mums jau pašiem būs vēl - izskatās, ka iemācījušies dalīties priekā pirms Ziemasvētkiem , mēs to turpināsim darīt vienmēr!

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

 

 

Šodien mūsu bērnudārzā priecīgs notikums - Latvijas 99. dzimšanas diena! Zāle īpašā svētku rotā un pirmie to pamana mazākie - Zvirbulīši un Ābolīši. Tik tuvu Latvijas karogu dažs redz pirmoreiz, un nu jau kļūst skaidrāks - skaistajam sarkani balti sarkanajam karogam ir saistība ar vārdu - LATVIJA un arī ar mums pašiem! Par to , ka svētki gan Latvijai gan pašiem, liecina svinīgi posušies bērni, karogs un svecītes, un protams lielākais pārsteigums, kad atveroties žalūzijām kļūst redzams svētku kliņģeris!

 

Lielākās grupas pulcējas svinīgā koncertā, kurš iesākas ar 3 vārdu iemācīšanos-JĀBŪT MUMS LATVIJĀ!. Jo bez mums Latvija nevar, tāpat kā mēs nevaram bez savas mammas un ģimenes. Tālāk viss kā pienākas - valsts himna, tik skanīga dzimšanas dienas dziesma, ka sienas nodreb, dzejoļi un dziesmas par Latviju.

  

  

 

Arī pārējās grupas gaida smaržīgais svētku pārsteigums, ko saņem un visiem sadala cilvēki, bez kuriem mēs bērnudārzā nu nekādi nevaram - mūsu mīļās auklītes. Īpaši uzgavilējam auklītei Ilzei, kura šogad no Cēsu pašvaldības saņēmusi apliecinājumu, ka ir mūsu bērnudārza Gada darbinieks.

Kliņģeris apēsts, bet vēl tik daudz ko gribas Latvijai dāvināt. Kaut arī nedaudz līst, šodien visi rautin raujas ārā. Kāpēc? Jo šodien katram līdzi ir svecīte un pie bērnudārza galvenās ieejas izveidota Latvijas kontūra. Pirmie ar ssvām svecītēm nāk Ābolīši un sāk piepildīt Latviju ar gaismiņām. Tad ir klāt lielie - Bitītes un Ķipari. Viņi jau izvēlas savai svecītei vietu - cits tuvāk Cēsīm, cits pie jūras.... šie bērni jau orientējas kartē. Un katrs grib veltīt Latvijai dzejoli!

 

 

Vakaram nākot, uzspīd pat saulīte un pēcpusdienā nāk pārējie. Tumsiņai iestājoties vecāki ar bērniem mājup ejot, var apstāties pie sveču gaismiņās mirdzošās Latvijas....

 

 

Mārtiņdiena 

To, ka klāt ir Mārtiņdiena, mēs vispirms sadzirdējām. Ķiparu grupas bērni, saposušies latviešu tautas tērpos, skanīgi izdzied vēlā rudens skaistumu un dziesmās apliecina, ka viņi zin - ziema ir jau ceļā! 

 

Pa to laiku Bitīšu grupā rosās neparasti tēli - vilki, kazas, lāči, gaiļi, putni, velni, čigānietes un pat Nāve! Visi nepacietīgi - iepriekšējā gadā izpriecājušies kopā ar vecākiem ķekatnieku tērpos, viņi tagad zina kā līksmojas un uzvedas īsti Mārtiņbērni. Tāpēc steigšus jādodas meklēt to vietu, kur Mārtiņus jau ieskandē. 

Aiz durvīm noklausījušies, ka Ķiparu izdziedātais rudens tāds mazliet skumīgs, ķekatnieki nolemj mainīt vispārējo noskaņu un izraisot pamatīgu troksni ar pašu(!!!) gatavotajiem mūzikas instrumentiem, iedanco zālē. Mājas ļaudis nu var brīnīties - kas tik te sanākuši. Lāči, vilki un lapsas tā izrūcina visus kaktus, ka sienas nodreb, čigānietes danco, putni izknābā galvas, lai pareizās gudrības tiek iekšā. Velniņi badās, lai mājas ļaudis pārāk ar nedarbiem neaizraujas. Un tad jau saimnieki vairs nevar izturēt! Ķekatnieki ir tik jauki un priecīgi, ka arī paši saimnieki gatavi mesties dejās. Kur tad tu nu biji, Cūkas driķos, Pērkonītis ducināja - grīda rīb un acis mirdz, kad saimnieki ar ķekatniekiem kopīgu danci griež.

 

 

Kad nu beigās maķenīt nokusuši, saimniece cienā visus ar pupām un ķekatnieki atvadās. Ak, vai, kā negribas doties prom no tik viesmīlīgām mājām un kājas arī aizvien vēl cilājas. Tāpēc ķekatnieki nedodas vis uz savām mājām, bet iegriežas pie saviem mazajiem draugiem Rūķu grupā. Katrs mazais tiek paņemts pie rokas un iesaistīts rotaļā, un kad zem maskām atpazīti lielie draugi, tad jau vairs nedrošības nav nekādas. Rūķēni sit plaukstas un palecas reizē ar ķekatniekiem, priecādamies par negaidīto pārsteigumu un jautro svētku brīdi.

Dienas vidus veltīts mierīgai atpūtai, bet vakarpusē zum Lācēnu grupā. Viņi jūtas gana lieli, lai būtu gatavi pārstāvēt savu bērnudārzu noslēpumaino ķekatnieku sagaidīšanā. Visiem tautiski tērpi, visi nopietni, jo rudens jau ir tāds laiks - tumšs, kluss un nopietns. Tāpēc ar jo lielāku nepacieību tiek gaidīti ķekanieki, jo visi zina - ar viņiem ir klāt prieks un jautrība. 

Kad beidzot ķekatnieki ierodas, bērni ir sajūsmā, jo redzētais pārspēj cerēto. Izrādās - ķekatnieku lomās pašu vecāki! Sākumā mazliet samulsuši, bet bērnu prieks un pārsteigums ātri vien visus atraisa un liek iesaistīties rotaļās. Vēl otrā rītā bērnu acis mirdz, atceroties jaukos svētkus un savus drosmīgos, atraktīvos vecākus!

Vecākās grupas aizvadījušas tik līksmus svētkus, ka arī mazākie to noskatījušies un nu pošas paši mēģināt - kā ir Mārtiņus svinēt? Puķuzirņu grupā bērni zina gan Mārtiņdienas ticējumus un tautasdziesmas, gan ir gatavi sagaidīt  ķekatniekus, lai kas viņi arī būtu. Un sagaida arī! Vispirms lielo gaili ar mazo gailīti, kas vēl jāved uz Rīgu dziedāt mācīties. Gailim bērni var gan parādīt kā uz Rīgu jābrauc, gan dziesmas veltīt un izdancināt. Tikko gailis prom, pa durvīm iekūņojas lācis. Kad lācis visai bargi ierūc visos zāles kaktos , mazie Puķuzirņi domā, ka te notiek medus meklēšana, taču audzīte Arnita izstāsta, ka Mārtiņu lācis rūc, lai padzītu no mājām visas likstas. Lācis par labo darbu saņem medus podiņu un dodas prom, savā vietā laizdams nākamo ķekatnieku - kuneliņu. Arī kumeliņš noklausās dziesmu, kā nu prot tā padejo, bet Puķuzirņi ir gandarīti - tagad viņi zin kā tos Mārtiņus svinēt!

 

 

 

Meklējam dārgumus Latvijā

26. oktobra rītā mūsu bērnudārzā parādījās veselu gadu neredzēts ciemiņš - Grāmatu pele. Bērni, protams gribēja uzzināt ko pele pieredzējusi ilgajā prombūtnē, un uzzināja jaunumus. Pele, izrādās , bijusi pasaulē, bet nu atgriezusies, lai nopietni gatavotos Latvijas 100 gadu jubilejai un savāktu vienkopus Latvijas dārgumus. Pele jau atradusi tādas bagātības kā Latvijas 4 gadalaiki, putni un dzīvnieki, kas mīt Latvijā. Bet kā jau Grāmatu Pele, visvairāk dārgumus viņa atrod grāmatās. Šoreiz Pele iepazīstināja ar latviešu grāmatu autoriem Vitautu Ļūdēnu, Imantu Ziedoni, Margaritu Stārasti un Dzidru Rinkuli-Zemzari un lūdza bērnus pievienot Latvijas dārgumiem kādu no šo autoru grāmatām.

Te nu mūsu bērniem bija ko teikt! Ne velti visu rudeni grupās tika lasītas, pētītas, pārrunātas un ilustrētas latviešu autoru grāmatas. Šodien katra grupa centās pierādīt, ka viņu izvēlētā un iemīļotā grāmata ir vislabākā.

Piemēram vismazākie - Zvirbulīši, veselu mēnesi lasījuši un priecājušies par Evijas Gulbes grāmatu Dzejolēni. Skatītāji uzzina gan to, kas ir Evija Gulbe, gan to, ka mazie visvairāk iemīļojuši dzejoli" Kastanis kabatā" no šīs grāmatas. Skolotājas Evita un Evija kopā ar mazajiem izdzied dzejoli un arī skatītājiem atļauj pārbaudīt kabatas...un jā! - tur ir kastaņi - gludi un ar adatām! Prieks ir visiem.

Savukārt Ābolīšu audzīte Jana laikam personīgi tikusies ar dzejnieku Vitautu Ļūdēnu, jo zina stāstīt par to kā viņš reiz gājis uz Rīgas tirgu pēc kartupeļiem. Ābolīši prezentē grāmatu Miega dzirnas un kopā ar skolotājām Lāsmu un Janu  izteiksmīgi atveido dzejoli "Kartupeļi" kustībās.

 

Uz Grāmatu Peles jautājumu"Kurš lasījis kādu Imanta Ziedoņa grāmatu?" , skanīgi atsaucas Puķuzirņi un nāk priekšā, paši izskatīdamies gluži kā krāsaini puķuzirņi. Skolotāja Ilze pastāsta, ka viņu iemīļotākā grāmata šoruden ir Visādas pasakas, bet bērni paši pārvērtušies par kādu no pasakām. Skatītāju priekšā stāv un kā dzīvas runā Sarkanā pasaka, Dzeltenā pasaka, Zaļā pasaka un Lāču pasaka.

Grāmatu Zīļuks pamatīgi izlasījuši Lācēni. Viņi ilustrējuši lielu daļu no grāmatas notikumiem, veidojuši un aplicējuši varoņus un notikumus, bet šodien iepazīstina visus gan ar pavisam nopietniem faktiem, piemēram par grāmatas iznākšanu, gan dažādajiem notikumiem grāmatā.

 

Rūķu grupa ierodas kopā ar lelli Jānīti, kurš grib, grib, grib.... Bērni ir dāsni un dod Jānītim visu ko viņš vēlas, kamēr viņš sāk raudāt. Kāpēc tā? Rūķi un viņu skolotāja Dace iesaka visiem izlasīt grāmatu Gribulītis, lai zinātu kā tad iet un kā jūtas tāds kas tikai grib, grib, grib...

Ķipari pie mums ir tie, kas vienmēr meklē kaut ko jaunu. Arī šoreiz atklājuši pavisam jaunu latviešu autori - Lolitu Stupāni un viņas grāmatu Debesmanna. Dzejoļiem atrasts visdažādākais pielietojums - Ķipari tos runā kopā un pa vienam, vienu dzejoli viņi ir uzzīmējuši, bet par dzejoli "Suns un kaķis" ieinteresē skolotājas Līga un Andžela, gan attēlojot suņa un kaķa cīņu, gan liekot skatītājiem riet un ņaudēt.

 

Bitītēm, kā jau topošajiem skolēniem interesē ābece. Šoreiz - M. Stārastes Pasaku ābece. Skolotājai Lailai talkā nāk "mazā skolotāja", jeb Burtu meitiņa Elza, kura pamāca kā tad īsti no burtiem vārdi saliekami. Kādi vēl notikumi aprakstīti un sazīmēti grāmatā - par to Bitītes iesaka noteikti izlasīt pašiem. 

 

Šodien Latvijas dārgumi ir papildināti ar 7 latviešu autoru grāmatām, kas patīk bērniem. Par to, ka patīk, Pele izsniedz dokumentu, kas apliecina "Šīs grāmatas ir patiešām labas!" un kur aicināti parakstīties visi klātesošie.

Bet dārgumu meklēšana Latvijā vēl tikai sākusies....!

 

 

Par tīru vidi

Šodien - 20. oktobrī, mūsu  mierīgo ikdienu uz brīdi pārtrauca Latvijas galvenais CŪKMENS, kurš savu cūkmobīli apturēja tieši pie  mūsu bērnudārza Zirņu ielā. Sasveicinādamies ar sajūsminātajiem bērniem gaiteņos un pie grupu logiem, Cūkmens devās uz Ķiparu grupu.

 

   

 Viņus kā pētnieciski noskaņotus un dabu mīlošus bērnus, Cūkmens izraudzījies par šīgada Cūkmena detektīviem. Ķipari noklausījās paveicamo darbu uzskaitījumu, skolotāja Līga saņēma īpašo Cūkmena detektīvu somu ar dažādiem materiāliem, kas noderēs apkārtējās vides pētīšanā. Tad, apmetnim plandot, Cūkmens devās tālākā ceļā, bet mūsu bērnudārzā veselu gadu būs

 CŪKMENA DETEKTĪVI

 

 

 

Gribam būt veseli un droši

Slimību kontroles un profilakses centrs 11. oktobrī viesojās mūsu bērnudārzā, lai kopā ar Ķiparu un Lācēnu grupu bērniem runātu par higiēnu. Bērni atsvaidzināja zināšanas un uzzināja arī šo to jaunu par mikrobiem, mazgāšanos un veselīgu dzīvesveidu. Multfilma par Jančapunci gan lika dažam piesarkt un atpazīt sevi, bet kopumā nodarbība raisīja pozitīvas sajūtas un izziņas interesi. Visi vēlējās noskaidrot pa kādiem ceļiem mikrobi nonāk mūsos un kā no tā izvairīties. Bet lielāko pārsteigumu izsauca noslēpumainais pulveris un brīnumainais lukturītis, kuru uzspīdinot uz rokām, kļūst redzams, ka mikrobi turpat vien ir .... ja vien rokas netiek ļoti, ļoti kārtīgi nomazgātas!

 

Savukārt Bitīšu grupas bērni dalījās savā pieredzē un uzklausīja jaunas ziņas par to kā katrs pats var ievērot drošību. Noskatoties un pārrunājot multfilmas par detektīvu Šerloku, bērni pārsteidza pasākuma vadītājas ar savām zināšanām par drošu rīcību . Mums pašiem gan tas nebija nekāds pārsteigums, jo ikdienā ievērojot drošību , mēs zinām - uz krēsla šūpoties nav droši, iela jāšķērso tikai norādītajā vietā un peldēties ejam tikai kopā ar pieaugušo. Mēs zinām kā pareizi jānes šķēres, jākāpj pa trepēm un varam pat pamācīt vecākus, ka karstus traukus drīkst aiztikt tikai ar virtuves cimdiem. 

Mācāmies draudzējoties

Ir jauki un interesanti mācīties no skolotājiem, vecākiem un grāmatām, bet vēl saistošāk ir - mācīties mācot! 

Oktobra sākumā Bitīšu grupas bērni kopā ar vecākiem devās uz Maizes māju, kur mācījās paši cept maizīti. Maizīte izdevās garšīga, iespaidu bija daudz un atgriežoties bērnudārzā tā vien gribējās padalīties. Tā nu 11. oktobra rītā Bitītes devās pie trīsgadniekiem uz Rūķu grupu. Katrs bija sagatavojis apsveikumu  un iepazīstoties izstaigāja grupu un aprunājās ar mazajiem. Rūķu skolotāja Dace stāstīja pasaku par kukulīti un tieši tobrīd topošie skolēni attapa - mēs arī zinām kā iejaukt mīklu, veidot kukulīšus un izcept maizīti. Tika atsaukts atmiņā, kas vajadzīgs mīklai, kā mīkla jāmīca un cik daudz no katras sastāvdaļas jāpievieno. 

Ar lielu atbildības sajūtu lielie rādīja un stāstīja mazajiem Rūķēniem kā izveidot glītu un apaļu kukulīti, apsmērēt to ar olu un uzbērt sēkliņas. 

  

 

Pēc pusdienām, nogaršojot pašcepto maizīti, mazie atcerējās savus jaunos, lielos draugus, bet lielie Bitīšu audzēkņi jutās kā trīskārši ieguvēji - jauni draugi, nostiprinātas prasmes un lepnums par labo darbu - iemācīt citiem kaut ko noderīgu!

 

 

Rudens svētki

Septembris vēl nav beidzies, bet mūsu bērnudārzā jau trešā kopāsanākšana šomēnes. Visu nedēļu esam priecājušies par rudens izstādi, runājuši un pētījuši dārzeņus, augļus , tāpēc 28. septembri pie mums varētu arī saukt par Lielo ražas dienu, jo arī šodien viss grozās par un ap rudens ražu.

Arī Zirnis tepat vien ir un atvelkot elpu no straujā rudens tempa, stāsta bērniem pasaku...līdz brīdim, kad ierodas Ilzīte un iesaista gan Zirni, gan visus bērnus kopīgā jautrībā. Zirnis ir paglābts no viltīgā tārpiņa un noklausās arī bērnu priekšnesumos - izrādās par rudeni tik daudz ko var uzzināt no dziesmām un dzejoļiem!

Lai bērnudārza ikdiena būtu tikpat krāsaina, bagātīga un interesanta kā rudens raža, mums ir tradīcija - rudens svētku aktivitātēm jānotiek visapkārt bērnudārzam - lai no visām vietām redzams. Tāpēc arī šogad darbošanās norit četros plačos. Mūzikas placī skolotāja Līga visus kārtīgi izdancina, sporta placī Dacīte ar vecajiem rudens vīriņa zābakiem izkustina kājas, rokas un visus muskulīšus. Ir arī maizes placis, kur vadītāja Līga stāsta stāstu par grauda ceļu līdz maizītei, dod nogaršot graudus un miltus.

  

Bet lielajā radošās izpausmes placī grupas ierodas ar "bagāžu"- Ķipari brauc ar ķerru, Bitītes stiepj spaiņus, vēl citi nāk ar kastēm un maisiem. Šogad atkal veidojam rudens ražas mandalu - no Tīnas un Denisa lielā ķirbja viducī arvien plašāk un krāsaināk uz visām pusēm. Bērni strādā gandrīz patstāvīgi un skolotājas palīdz tikai ar padomu un atbildi uz jautājumu - Audzīt, kas tas par dārzeni?

  

Sajūtu un emociju ir tik daudz, ka grūti aizmigt, bet vakarpusē priecājoties par krāsaino bērnudārza apkārtni , skaidrs, ka būs - būs mūsu gads krāsains, radošs, veselīgs un priecīgs!

                                     

Olimpiskā diena 2017

22. septembris

Sportojam svaigā gaisā - tāda šogad ir Olimpiskās dienas devīze. 

Mēs tā arī darām-vairāk kā 2 stundas pavadām svaigā gaisā, aizvadot astronomiskās vasaras pēdējo dienu. Un sportojam šodien pamatīgi - priecīgi, azartiski, veikli un draudzīgi. 

Pasākums tiek atklāts ar kopīgo Olimpiskās dienas vingrošanu. Sportošanai iesildās gan bērni, gan skolotājas, gan lielie, gan pavisam mazie. 

  

Mūsu Olimpiskās dienas tradīcija - skrējiens apkārt bērnudārzam. Avangardā - sporta skolotāja Dace, viņai cieši pa pēdām seko Bitītes, Lācēni, Ķipari, Puķuzirņi, Rūķi. Un kā jūs domājat - mazie tikai noskatās? Ne jau mūsu bērnudārzā! Ābolīšu grupa pievienojas kopīgajam skrējienam un paskrien kādu gabaliņu, bet divgadīgie Zvirbuļi pieveic visu distanci -  tiek apkārt bērnudārzam un kamēr lielie skrien apkārt kalnam, pat uzkāpj kalna galā!

 

Tad seko pasākuma aizrautīgākā daļa - rotaļas, stafetes, sacenšanās. Ir gan dalībnieki, gan līdzjutēji, laukumā valda sajūsma, uzmundrinājumi, apkampšanās pēc savējo veiksmes. 

  

 

Tētim svētki

10. septembris - Tēva diena. Un tēti to ir pelnījuši! Šorīt pat mākoņi pašķīrās, lai visi redzētu, ka mūsu bērnudārza pagalmā nāk un nāk vislabākie un mīļākie tēti pasaulē, kuri, lai būtu kopā ar savu bērnu, bija gan agrāk modušies, gan izbrīvējuši laiku. Šoreiz tētis kopā ar savu bērnu būvēja māju, sadarbojās, ripinot bumbiņu un radīja 4. bērnudārza tētu-meitu-dēlu kopīgo gleznu. Lielāko sajūsmu izraisīja vizināšanās "karietē apkārt pilij" - brauciens lielajā dārznieka ķerrā, ko stumj tētis, raisīja gan sajūsmas spiedzienus gan īstu atmošanos. Cits izbaudīja elegantu pastaigu, cits - ātrumu un straujus pagriezienus. 

 

 

 

 

 

Saņemot karodziņu "Es esmu labākais tētis", dažs bija samulsis, cits lepns un priecīgs, taču īstais novērtējums bija lasāms bērnu acīs - MAN TIEŠĀM IR PATS MĪĻĀKAIS TĒTIS PASAULĒ!

2016./2017.m.g.

Svētki bērniem

Kaut arī dzīve bērnudārzā arī vasaras mēnešos rit ierasto gaitu, var teikt, ka 1. jūnijs ir tāda kā robežšķirtne - ir noslēdzies mācību gads, laiks šķiet siltāks un patīkamāks pat , ja tā nemaz nav . Bērni šajā dienā jūtas īpaši lepni, jo visā pasaulē atzīmē bērnu aizsardzības dienu. Mēs to pavadījām sportiskās un jautrās aktivitātēs. Sporta skolotāja Dace sagatavoja dažādas aktivitātes, vadītāja parūpējās par pārsteigumiem un tas, kurš rūpējas par laika apstākļiem sagādāja brīnišķigi saulainu laiku.

Mūsu tradicionālajā kopāsanākšanas vietā sapulcējās visi - visnepacietīgāk un aktīvāk pasākuma atklāšanu gaidīja mazie Zvirbulīši. Lielākie bērni  ieklausījās skolotājas Daces vēlējumā - lai valda sportiskais gars un jautrība!

Pārkāpšana, izlīšana, mešana, skriešana - visa bērnudārza teritorija pārvērtusies vienā krāsainā, kustīgā virpulī. vecāko grupu bērniem acis azartiski iezibas, kad jānoiet pa līniju, izvairoties no šūpojošām ūdens pudelēm vai jāpārvietojas starp diviem kokiem , nepieskaroties zemei. Smiekli un jautrība valda laukumā, kad audzītes kopā ar bērniem sēžas uz iedomātiem zirgiem un sacenšas ātrumā. 

   

  

 

Visai negribīgi bērni pamet aktivitāšu vietas, jo izskan aicinājums pulcēties iekšpagalmā. Vadītāja nāk ar pēdējo pārsteigumu - vēstuli katrai grupai. Tajās izrādās uzdevumi - skaitīt soļus, orientēties pēc vēja rādītāja, zināt vietu, kur plīvo Latvijas karogs, atpazīt kokus un izpildīt vēl citus uzdevumus. Uzdevumi katram citi, bet noslēgumā visiem - pārsteigums - Rūķi to atrod ozola zaros, Ābolīši puķēs, citi - uz trešās palodzes.... Un pārsteigums ir garšīgs! 

 

 

Deju karuselis

Pirmdienas Zirņu ielas bērnudārzā ir graciozo kustību dienas, jo deju skolotāja Solvita katru nedēļu māca bērniem ritmiski kustēties, skaisti un pareizi noturēt savu augumu. Gada laikā bērni apguvuši deju soļus, iestudējuši dejas un 22. maija pēcpusdienā pulcējušies kopā, lai paši un skatītāji priecātos par deju koncertu kopā ar zaļo papagaili. 

Vispirms Lācēni un Ķipari ar vienkāršākiem soļiem un bērnišķīgākām dejām iepriecina vecākus, bet vecāko grupu bērniem ļauj atcerēties sevi pirms vairākiem gadiem. Lācēni vēl mazliet nedroši, taču priecīgi bez gala. Ķiparu dejās jau manāms apzinīgums un cenšanās pēc iespējas rūpīgāk izdejot dažādās dejas. Bitīšu dejotāji jau izceļas ar staltu stāju un pārliecību par savu varējumu. Pēdējie koncertā uzstājas Rūķi. Viņi dejo jau četrus gadus un prot gan sarežģītākus deju soļus, gan izteiksmīgas dejas. Deju svītu no 1.- 4. klašu deju kolektīvu repertuāra Rūķi nodejo kā īsti skolnieki. Arī pārējais priekšnesums liecina gan par bērnu izaugsmi, gan skolotājas ieguldīto darbu. 

Mūsu dejotājiem ir savas tradīcijas noslēguma koncerta veidošanā. Viena no tām - izlaiduma grupas bērni dejo "Laika dziesmiņu", simboliski vēstot par laiku, kas neapturami rit uz priekšu un neizbēgami liek bērniem izaugt un sākt atkal un atkal jaunus ceļus. Vēl viena tradīcija ir kopīga "disenīte" visiem dejotājiem. "Disenītē" skan moderni ritmi un melodijas, bet mūsu koncerts bez kovboju dejas noslēgumā nav iedomājams - gadu no gada bērni paši izvēlas šo deju par ballītes kulmināciju un pieaugušajiem tur nav nekādas teikšanas. 

Skatītāju ir daudz, aplausi skaļi un no sirds, ziedi skolotājai un jaukas vasaras vēlējumi - tā noslēdzas šīgada deju karuselis.

 

 

Lieldienas 

Gatavošanās Lieldienu svinēšanai ir jaukāka un lielāka par pašu svinēšanu! Īpaši šogad, kad pavasaris nemaz nesteidzas atnākt, gribas pašiem pielikt roku, lai visapkārt tāds saulaināks. 

Galvenajā lomā - olas. Klausoties un pašiem skandējot Lieldienu tautasdziesmas un ticējumus, grupās tiek zīmētas, veidotas, rotātas olas. Daļa bērnu kopā ar vecākiem olas jau laikus nokrāsojuši mājās. Turklāt bērni var vecākiem izstāstīt par vislabākajiem paņēmieniem kā krāsot olas. Rūķu grupā atvērtas olu mākslinieciskās apdares darbnīcas - laukumā olas tiek izrotātas ar guaša krāsām, grupā - ietītas lupatiņās kopā ar zālītēm,graudiņiem un puķītēm un vārītas sīpolu mizās. Lācēni sagatavojuši mīklu un paši cītīgi rullē, sien mīklu mezglā un veido Lieldienu putniņus. Kad tie izcepušies smaržo viss bērnudārzs!

  

 Zaļās ceturtdienas rīts sākas ar Lieldienu teātri. Vistiņa Ciba izdējusi savu pirmo oliņu un ir gatava savu mākslu iemācīt arī Lieldienu Garausim, jo viņam ,lūk, olas ir ļoti vajadzīgas. Garausim ar dēšanu diez kā nevedas, bet bērni tāpat ir sajūsmā - bieži negadās sastapt tādu zaķi, kas lapsu nosauc par rudu, atpalikušu čupu, bet pašu vilku mierīgi aizsūta pie citiem vilkiem! Galu galā Garausis dabū olas no vistām, bet vistiņa Ciba kopā ar bērniem dzied par olu krāsošanu, ticējumiem, saulītes saukšanu un pavasari. Katra grupa rāda savu mīļāko Lieldienu rotaļu, bet zaķis pa to laiku cilpo pa bērnudārzu un atkal jau slēpj olas...

  

 

Lai nu kas, bet olu slēpšana zaķim padodas! Kamēr bērni dzied un dejo, olas ir pazudušas gandrīz visiem. Ķiparu auklīte Vineta vienīgā manījusi zaķi ar nočieptajām olām jožot uz pagalma pusi. Ķipariem neatliek nekas cits kā aši ģērbties un doties zaķim pa pēdām. Pārējie izrevidē grupas - gultas, skapīšus, grāmatplauktus un puķupodus - olas šodien ir visur! 

Pēc tam jau neiztrūkstošā olu ripināšana, kas tiek pavadīta ar dažādām emociju izpausmēm - mazie Cālīši sarīko ovācijas, kādā no lielajām grupām sacensību azartu iztraucē asaras par saplīsušo olu, citur tiek pētīts kas tā par īpašu olu, kas izripo pa durvīm un dodas pati savās gaitās. Tad tiek sameklēta sāls un olas pazūd kā nebijušas - kura apēsta, kura atdāvināta, kura noglabāta mammai un tētim. Varbūt tas arī prātīgi, jo olu ēšanai taču priekšā vēl vismz četras brīvdienas. Šodien vēl tikai jāizšūpojas Lieldienu šūpolēs un jācer, ka pavasaris drīz būs klāt pa īstam!

  

Muzikāls rīts

Marta beigas pie mums ir tas laiks, kad Zirnis no Zirņu ielas atnāk pastāstīt par saviem panākumiem dārzkopībā. Arī šogad Zirnis ir ieradies, bet no ierastās lielīšanās ar saviem slavenajiem dārzniekiem ne vēsts. Izrādās - Zirņa dārzā notikušas aplamības - no parastajām zirņu pākstīm izšķīlušies cāļi un pamukuši pasaulē. Zirnis, prātīgs būdams izdomājis - kur citur pazudušos zirņus meklēt, ja ne Zirņu ielas bērnudārzā. 

Tā nu Zirnis sasaucis kopā visu bērnudārza saimi un izsludinājis meklēšanu - tiek nosaukts vārdā un raksturots katrs mazais cālis - MAIJA DUMPE, kurai patīk gatavot ēst un mācīties angļu valodu, ANNA GRUNDIŅA, kurai tik ļoti patīk frizieru būšanas, ka reiz pat kaķim ūsas nofrizējusi. Starp izklīdušajiem cāļiem ir arī GRIETA ROZENBERGA - vislabākais rotaļu biedrs savam mazajam brālītim, REINIS KLIEDERS, kurš vienmēr grib būt uzvarētājs un ir ļoti strādīgs, ŽAKLĪNA BĒRZIŅA, kuru mājinieki sauc par dziedošo direktoru. Savukārt LĪVA FREIVALDE ir meitene ar kuru nekad nav garlaicīgi un kura nepieļauj brīvdienas no bērnudārza, jo tā taču var nokavēt svarīgus darbiņus! Cāļu vidū ir mazā diplomāte DANIELA DRĒVIŅA, kura ogot jāj ar zirgu un dziedāšanas starplaikos ēd suši. EVELĪNA LĀCE vislabprātāk laiku pavada blēņojoties...kopā ar tēti un mammu! MARTA BREIKŠA sapņo reiz dziedāt uz lielās skauves, bet ELZA GAILE vairāk par visu pasaulē mīl savu ģimeni - ar to kopā viņa gan dzied un dejo, gan lasa grāmatas, zīmē un iet pastaigāties. Visnaskāk aizmukušais cālis ir GUSTAVS LEIMANIS. Tas arī saprotams, jo Gustavs ir tāds, kas visu MĀK - tāpēc viņš dienās būšot MĀKslinieks. Šobrīd viņš īpaši uzmana tos kuri dara neko un ātri vien atrod tādiem kopīgu nodarbi.

Mazie cāļi viens pēc otra dzied par ģimeni un svētkiem, mantām, zvēriem un darbiem, bet skatītāji cenšas uzmanīgi sekot līdzi. Mazākajiem klausītājiem tas nemaz nav tik viegli, jo uzvesties kultūras pasākumā mēs vēl tikai mācāmies. Bērnu žūrijai no Rūķu grupas šajā ziņā vieglāk - viņiem klausoties ir uzdevums - vērtēt katru uzsāšanos ar sirsniņām. Tik vien tās nelaimes, ka koncerta beigās uz tāfeles pietrūkst vietas, jo patikšana tik liela..

Visi pazudušie zirņu cāļi ir atrasti un Zirnis no Zirņu ielas pateicas mūzikas skolotājai Līgai par labu pieskatīšanu, bet mazie dziedātāji, kopā ar košu balonu un apsveikumiem no grupas biedriem, saņem vēlējumu turpināt dziedāt tikpat skanīgi!

 

  

Teātris 2017

Reizē ar pavasari teātra nedēļa ir klāt! Ik rītu katram ir līdzi divas konfektes ieejas maksai, arī dienas ritms ir izmainījies - pēc brokastīm no visām pusēm uz zāli dodas bērni, lai atkal skatītos un paši spēlētu teātri. 

Šogad pirmie mākslinieki būs "Lācēni". Ilutas audzīte iestudējusi muzikālu izrādi pēc krievu tautas pasakas "Namiņš" . Pasaka sena un visiem zināma, bet pievienojot aktieru sniegumam moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, izrāde iegūst itin svaigu elpu. Aktieri kā jau ierasts - daži drosmīgāki, citi kautrīgāki. Samantas drošā balss sapurina sapņainākos skatītājus, kuri saprot - šajā mežā vēl sagaidāmi pārsteigumi! Skolotāja mazliet izmainījusi pasakas notikumus, tāpēc tie skatītāji, kas jau paredz turpmākos notikumus, vēro izrādi ar vēl lielāku interesi. 

Mazie skatītāji skaļi aplaudē, bet lielie Puķuzirņu grupas bērni vērojuši izrādi īpaši rūpīgi. Viņu uzdevums - pēc atgriešanās grupā redzēto recenzēt - tas ir - novērtēt. Recenzenti ir dažādi tāpēc arī vieniem labāk patikušas vāveres un zaķi, citam - eži un lāči, bet treknu punktu kopīgajam vērojumam pieliek Mikus - man patika kā tā mazā meitene runāja! Un viss.

Nu Lācēni var skaitīt konfektes nākamajām izrādēm, bet pārējiem vēl viss priekšā...

  

 Trešdiena, 22. marts

Līdz lielajai Vislatvijas teātra dienai 27. martā vēl dažas dienas un mūsu teātra nedēļa šodien tā īsti ieskrējusies. Ķiparu grupa izcēlusies ar īpašu aizrautību izrādes gatavošanas procesā un šodien ir viņu uzstāšanās. Audzinātājas Līga un Iluta vēl un vēl pārbauda dekorācijas, bet bērni ir pārliecināti - viss būs kārtībā! "Tēta dzimšanas diena" ir par ģimeni un tajā darbojas mazais Alfons, kurš grib iepriecināt tēti dzimšanas dienā. Alfona lomā - Klāvs, kuram nemaz nav jātēlo - viņš ir tieši tāds kā pats un ar savu sniegumu sajūsmina skatītājus. Arī citu aktieru iejušanās tēta, tantes un kaimiņienes lomās ir izteiksmīga un patīk gan pašiem gan skatītājiem. Izrādē ir rotaļas, dāvanu gatavošana un intriga. Kā nu ne - skatītājos pat noskan vilšanās pilns čuksts par tukšo kasti ko tētis atver dzimšanas dienā. Un uzreiz pēc tam - sajūsmināta izelpa, kad no milzu dāvanas parādās MĪĻŠ BĒRNS -labākā dāvana katram tētim!

 

 

Dekorācijas tiek operatīvi nomainītas un visi gatavi otrajai izrādei - Bitīšu "Trīs sivēntiņiem". Šie bērni, šķiet, var iejusties jebkurā lomā - visi ir droši, runā skaidri, saprotami un izteiksmīgi. Daniels, Gustavs un Rūdolfs sivēnu lomās ir īsti draiskuļi un skaidri redzams , ka Gustavs, spēlēdams nopietnā un čaklā sivēna lomu, patiesībā grib blēņoties kopā ar pārējiem. Bet - tāda ir loma un aktieris to godam izpilda. Arī šī izrāde atšķiras no pasakas un pēkšņi sarodas vesels pulks draudzīgu mājdzīvnieku, kas izsalkušajam vilkam laipni, bet stingri palūdz pazust no meža... Vilks ir prom un visi vienojas stilīgā dejā "Rukši, rukši, mājās rukši". Izrādās, ka uz skatuves bijušas arī Bitīšu audzītes Monta un Laila, kuras tik organiski darbojušās līdzi bērniem, ka nemaz nav lāgā pamanītas. Skatītāji dzied līdzi, aplaudē un dodoties uz grupām jau steidz dalīties iespaidos.

 

  

Mazie recenzenti no Puķuzirņiem par abu izrāžu galveno vērtību atzīst jautrību. Lielāko atzinību izpelnījies ūsainais tētis - laikam tāpēc, ka recenzentiem pašiem līdz ūsām vēl augt un augt. Savukārt Bitīšu izrādes režisorēm ieteikums no mazajiem kritiķiem - varēja izdarīt tā, lai sivēni nav tik dumji.

Ceturtdiena, 23. marts 

Teātris ir ļoti veselīgs, tāpēc šonedēļ bērnudārzā ir gandrīz visi bērni. Lai visiem pietiktu vietas, tiek sanesti papildkrēsli un tāpat ir jāsaspiežas ciešāk.

Zāles vidū novietota dīvaina konstrukcija. Dažs saka - glezna, cits - aizslietnis, vēl kādam tas izskatās pēc veļas auklas. Sākoties izrādei "Zaķīša mājiņa", aiz baltā palaga izgaismojas tēli. Šodien Ābolīšu audzīte Jana mums rāda ēnu teātri. Tas ir interesanti un daudziem pirmoreiz - redzēt kā ēnu lapsa izdzen no ēnu mājiņas ēnu zaķi. Un tad nāk ēnu suns, lācis un vilks un beigās arī gailītis ar kuru kopā skanīgi dzied visa zāle. Aiz aizslietņa ir viena pati Jana, bet bērni tā arī paliek pārliecināti, ka tur slēpušies vairāki aktieri. Jo katra tēla balss skan atšķirīgi, katram ir sava "odziņa". 

 

Visus ļoti interesē šīsdienas otrā izrāde, jo Puķuzirņi, nēsājot pa bērnudārzu savas izrādes iespaidīgās dekorācijas jau paspējuši radīt intrigu. Puķuzirņu grupā ir gan 7-gadīgi, gan 3-gadīgi bērni, bet zālē ienākot visi izskatās vienlīdz lepni. Lepni par padarīto darbu, kura rezultāu šodien redzēs visi, lepni par savu varēšanu, par savām audzinātājām Lāsmu un Ilzi, kuras padarījušas latviešu tautas pasaku par īstu baudījumu pašiem un skatītājiem. Patīk arī skatītājiem - tur ir īsta ķēniņa pils, pats ķēniņš un princeses, ir gudrie brāļi un labsirdīgais muļķītis, kurš beigās tiek pie skaistās princeses. Visam pa vidu - mazie Puķuzirņi kā skudriņas, pīlītes un bitītes - visi darbojas, skanīgi dzied un skaidri runā. Šīs grupas aktieri gluži kā profesionāļi iesaista arī skatītājus un pēc izrādes tiek noklausīti atzinumi, ka šo izrādi droši varētu rādīt plašākai publikai un nevis par vienu, bet veselu tūtu konfekšu!

 

 

 

Piektdiena, 24. marts

Šorīt ir dzimusi jauna ideja - saukt mūsu teātra dienas par teātra festivālu POZITĪVAIS ZIRNIS. Būtu interesanti vai, ne? Jo gaisotne pie mums tiešām kā īstā festivālā.

Zālē šodien arī izskatās kā tādā festivāla noslēgumā - pāri visai zālei aukla ar plakātiem, stūrī lielais bungu komplekts, fonā ekrāns. Rūķu skolotāja Dace brīdina, ka izrādē varētu būt skaļas skaņas, bet tas nevienu nenobiedē, jo luga būs par bērnu iemīļotajiem varoņiem - smurfiem. Stāstu par smurfu-bundzinieku, kurš nepazina burtus, uzrakstījusi pati skolotāja Dace. Un tad ierodas smurfiņi. Gluži kā multenē - visi vienādi, jo skolotāja Jana pati uzšuvusi tērpus visiem aktieriem. Mazā Agate visai pārliecinoši notēlo smurfu skolotāju, smurfiņi ir paklausīgi skolnieki un atklājas - pēc smurfu lasīšanas stundas arī visi skatītāji prot alfabētu un skaļi sauc līdzi bundziniekam Mikum - A,Ā, B, C, Č....

 

  

Pēc iespaidīga bungu pavadījuma Rūķu dziedātajai dziesmai uz skatuves uznāk Ansītis - šajā tēlā iejutusies mūzikas kolotāja Līga, kura kopā ar Cālīšu un Zvirbuļu audzītēm, Sanitu, Andželu, Evitu un Ligitu rāda mīļu un izglītojošu izrādi "Dzintara meklētāji". Bērniem patīk audzinātāju kostīmi, jautrību sagādā vistiņas, sivēna un žagatas neveiklie mēģinājumi palīdzēt Ansītim, toties stāsts par sveķa ceļu līdz dzintaram ir jaunums gandrīz visiem. 

  

Pacilātā noskaņojumā, aplausu un ovāciju pavadībā, vadītāja apdāvina gan mazos un lielos aktierus, gan režisores, scenogrāfes, skatuves strādnieces, tērpu mākslinieces, komponistes, horeogrāfes un atbalstītājas - visas mūsu mīļās audzītes, kas palīdzēja mūsu teātra prieku aiznest līdz skatītājiem!

                               

 

 Paši sev

Mēs zinām, ka veselīga dzīvesveida svarīga sastāvdaļa ir veselīgs uzturs. Tie ir veselīgi produkti - dabiski, vitamīniem un dažādām vērtīgām uzturvielām bagāti. Bet zināms, ka veselīgs uzturs nes labumu tad, ja ēšanas process ir patīkams - kad pats varu izvēlēties, pats sevi apkalpot, daļēji piedalīties maltītes sagatavošanā. 

Tāpēc arvien vairāk mēs grupās pievēršamies tam, lai paši kaut ko pagatavou - cepumus, kūciņas, maizītes, kokteiļus, salātus... starp citu - paša gatavotam izrādās daudz labāka garša!!

Savukārt ēdienreizēs mēs šajā mācību gadā esam sākuši mācīties paši sevi apkalpot - uzlikt salātus, uzliet mērcīti, uzsmērēt sviestu uz maizītes. Mums izdodas! 

  

   

Meteņdiena

Katru gadu pienāk tāds brīdis, kad ziemai jāsāk atkāpties un jādod  vieta pavasarim. 9. februārī pie mums viss kā pienākas Meteņos - puiši pārģērbušies par meitenēm, meitenes par puišiem, neiztiek bez dziedāšanas un īsti latviskiem dančiem - Pankūkas, Nebeidzamais dancis, Oira, - kuros kopā sadanco Rūķu, Bitīšu un Puķuzirņu lielie bērni. 

 

 

Trokšņa un jautrības pievilināti, svētkos ierodas čigāniete ar runci no zvejniekciema. Izrādās zvejnieku ciemā arī ir savi ticējumi, lai labāki lomi un mūsu bērni var palīdzēt, izdomājot zvejniekciema zvēriem īpašus vārdus. Par to čigānietes runcis katram pieskaras ar asti - tas nesot laimi un bagātību. 

  

Protams, kur čigāniete, tur neiztiek bez zīlēšanas. Tā nu visi uzzina, kas notiks, ja Meteņdienā sukās matus, mazgās drēbes vai ēdīs cūkas šņukuru. Bērniem vislabāk patīk ticējums, ka Meteņos jālielās. To visi labi māk - kura tētim lielākas kurpes, kura pagalmā garāki koki , kam gardākas pankūkas - visi lielās līdz sausa mute. Bet lielīties var ne tikai vārdos - čigāniete palielās ar deju un visi bērni arī metās dejā uz sola - katrs danco savādāk un izrādās kā nu māk. Tik kustīgiem svinētājiem jāsacenšas arī Atpakaļrāpē, Mugurlecē, un Potīšskrejā. 

Laiks Meteņa saukšanai - kā allaž bērni gaida gan konfektes, gan zelta pogas un apšļakstīšanu.

 

Šodien ziema tiešām atļāvusi pavasarim ieskatīties svētku norisē - ārā tik spoži spīd saule, ka svētku turpinājums notiek svaigā gaisā. Ugunskurā sadeg pērnie Jāņu vainagi, sāls šķipsniņa no katra svinētāja,( lai laba veselība), izskan laba vēlējumi pašiem un draugiem, ģimenei, bērnudārzam un Latvijai.

 

Lai nākamvasar laba raža, Meteņos daudz jākustās. Vecākajām grupām pievienojas Ķipari un Lācēni un visi metas sportiskās aktivitātēs - notiek Meteņa skrējiens, Meteņa hokejs, kāpiens kalnā (lai nonākot lejā varētu iekosties cūkas ausī).

  

  

 

 

Lai arī saulīte spoža, sals neatkāpjas, tāpēc īsti vietā ir silta tēja pie ugunskura, kur vēl brīdi pakavēties un dalīties Meteņdienas iespaidos, pat nenojaušot, ka pusdienās gaida īsts senlatviešu ēdiens - putraimu biezputra

 

Baltais prieks

Ja pacietīgi gaida -sagaida! Vispirms sagaidījām Ziemassvētkus, tad Jauno gadu un nu beidzot - arī sniegu. Lai būtu veseli un stipri, mēs daudz laika pavadām svaigā gaisā, daudz kustamies un priecājamies. Pateicoties sniegam to visu var apvienot. Jau atkal sniega prieki tiek izbaudīti pilnībā - mazākie rok ar vislielākajām lāpstām - top sniega kalniņi un sniega mājiņas.

 

Lielākie liek lietā izdomu un veļ, rok, veido. Šogad pie mums sniegavīru ziema, tāpēc īsts sniegavīrs katrā laukumā - tā jau ir goda lieta. Lācēniem sniegavīrs ar zibensnovadītāju (ar mūsu laika apstākļiem jau nekad nevar zināt), Ķipari savējo izgreznojuši ar čiekuru rotām, bet Puķuzirņu meitenes izveidojušas  sniegavīra Olafa sievu. Tā sanākusi īsti branga - gan gara , gan smuka. Puišiem uzticēts pats Olafs, bet tā kā domas par sniegavīra atrašanās vietu dalās, tas tik ātri neiet. 

  

 

 

Citi  būvē cietokšņus, Bitīšu zēni gatavo piku krājumus, bet meitenes izpauž savus arhitektu talantus, veidojot smalkas sniega būves. Prieks no tā visa neaprakstāms. Un nav jau tā,ka tiek domāts vienīgi par savu prieku - katrs Rūķu grupas bērns pagatavojis putnu barotavu un tagad visi apkārtnes putniņi var priecāties par veselīgajiem un kustīgajiem bērniem, paši būdami labi paēduši un nodrošinājušies pret ziemas aukstumu.

  

   

Priecīgus Ziemassvētkus , ZIRNI!

19.12.Adventes vainagā deg četras sveces, četras nedēļas esam gaidījuši svētkus. Čakli gaidījuši - bērnudārzs ir piepildīts ar sniegavīriem, ir gatavotas lielākas un mazākas dāvanas un apsveikumi - daļa no tiem jau uzdāvināti. Bērni ciemojušies kaimiņu grupās un iepriecinājuši garāmgājējus, mācījušies dzejoļus un dziesmas un šodien atkal ir kopā. 

Nu jau ierodas arī pats Zirnis, visi vēl priecīgus Ziemassvētkus un dāvā lielo apsveikumu no visiem bērnudārza bērniem. Zirnis ir sajūsmā, kopār Rūķi izlasa novēlējumus, uzgavilē katrai grupai, dažu vēl mīļi apkampj un liek visiem pie sirds, ka apsveikumi un vēlējumi Zirnim jau patiesībā ir vēlējumi mums pašiem un mūsu bērnudārzam. Vēl pēdējo reizi šogad vienojamies kopīgā dziesmā, jo nu ir klāt Ziemassvētku nedēļa ar katras grupas īpašajiem Ziemassvētkiem!

 

Rūķi pilsētā

15.decembris. Puķuzirņu grupas lielie bērni pirms Ziemassvētkiem kļuvuši par rūķiem - iepriecinātājiem un šodien dodas uz pilsētas centru. Līdzi rūķiem groziņš - pilns ar pašdarinātām apsveikuma kartiņām. Bērni ir tik iedvesmoti iepriecināt cēsiniekus, ka bez kautrēšanās dodas klāt pretimnācējiem, sniedz dāvanu, novēlot priecīgus Ziemassvētkus. Cilvēku reakcija - pārsteigums, neticība, visbeidzot prieks un pilnīgi visiem - smaids acīs un smaids sirdīs. Pašos ar katru soli vairojas Ziemasvētku sajūta, un šķiet, ka arī mūsu pilsētas ielās mēs esam ieskandinājuši kādu svētku noti. 

   

Bet bērnudārzā pa to laiku turpinās ciemošanās citam pie cita. Šodien Ābolīšu grupas bērni dodas apciemot Ķiparus. Ķipari pievienojas Ābolīšu dziesmai, saņem mazo bērnu sagatavoto dāvanu un tagad zina - arī Ābolīšu grupā ir draugi!

   

Pēcpusdienā Lācēni ierodas pie tuvākjiem kaimiņiem - Zvirbuļiem. Lācēni paši izcepuši piparkūkas, bet divgadīgie Zvirbulīši visu grib noskaidrot un droši jautā:"Kas jūs esat?" uz ko Lācēni atbild:"Mēs atnācām ciemos pie jums". Drīz visi iepazinušies, dāvana saņemta un Zvirbulīši laipni izrāda savu skaisti izdekorēto grupu.

   

Piektdien ciemos iet Bitītes. viņiem atbildīgs uzdevums - jāiepriecina vismazākie - Cālīšu grupas bērni. Bitītes izcepušas piparkūkas un katram mazajam cālēnam nu uz rokas uzvērts smaržīgs piparkūku dekors. Arī Cālēni sarūpējuši dāvaniņu un ir gatavi draudzēties ar lielajiem.

Lācēnus apciemo Puķuzirņi , nodzied Ziemassvētku dziesmu un dāvina oriģinālu dāvanu īpaši Lācēniem. 

Līdz ar to Ziemassvētku vecīša slepeno uzdevumu izpildījušas visas grupas.

Pirmdien - 4. Adventē - noslēgsies Ziemassvētku gaidīšanas laiks un tad jau pa īstam sāksies svētku prieki!

Ziemassvētku darbotiesprieks

Trešajā Adventa nedēļā bērnudārzs pārvērties īstā rūķu darbnīcā. Visās grupās joprojām top sniegavīri, dāvanas un apsveikumi. Audzinātājām ideju pilnas galvas un bērni tās dedzīgi pieņem. Rodas arvien jaunas vēlmes kam gribētos pasniegt dāvaniņu, apsveikt un iepriecināt šajā svētku laikā. 

   

Šonedēļ visiem ticis ne vien kopīgais,bet arī slepenais uzdevums - doties ciemos pie kādas citas grupas bērniem un darbiniekiem. Pirmie gatavi Ķipari - katrs pagatavojis apsveikuma kartiņu, audzinātāja ierakstījusi tajā tautasdziesmu un var doties ceļā - jo Puķuzirņu grupa atrodas bērnudārza otrā galā. Visi ceļā sastaptie tiek pasveicināti un informēti, ka Ķipari dodas pie Puķuzirņiem. Ciemiņi tiek mīļi sagaidīti, dāvanas saņemtas, bet projām doties vēl negribas, tāpēc Ilutas audzīte no Ķipariem aicina visus piesēst un noskatīties papīra lapas brīnumainajās pārvērtībās par saistošu pasaku. Abu grupu bērni draudzīgi sasēduši uz paklāja, uzmanīgi vēro un ieklausās. Priekšnesums ir tik iespaidīgs, ka sešgadīgais Rihards pieprasa; "Es gribu vēl šo koncertu!"

 

Arī pārējās grupas domā un gatavojas paciemoties kādā grupā, kur vēl nekad nav bijuši....

Lielais apsveikums

12.12.Vairs tikai nedēļa, un sāksies Ziemassvētku svinēšana - bērnudārzā, mežā, pilsētā, mājās. 12. decembra rītā Rūķis atkal ieradies pie bērniem, kuri - kā ierasts Adventes laikā - gaida jaunus uzdevumus. Ar iepriekšējiem bērni tik labi tikuši galā, ka Rūķis piedāvā citugad doties palīgā Ziemassvētku vecītim. 

Bet šodien ieradies nav Zirnis - to pamana gan bērni, gan Rūķis. Skolotāja Dace, kura dzīvo Zirņu ielā, atklāj, ka Zirnis ir tik aizņemts ar dāvanu gatavošanu, ka strādā galvu nepacēlis un  no mājas neizejot. Tad nu Rūķis ierosina izmantot Zirņa prombūtni un visiem kopā pagatavot lielu apsveikumu. Katrs pieliek savu roku un pamazām top pamatīgs - paša Zirņa cienīgs - apsveikums. Šīs nedēļas laikā katra grupa vēl piestrādās pie tā un nākampirmdien Zirnis taps ļoti iepriecināts. Vismaz tā visi cer, jo apsveikums taču tiek gatavots no visas sirds!!!!!

 

Ziemassvētku vecīša vēstule ar uzdevumiem šoreiz katrai grupai savādāka. Kas tajās rakstīts - par to droši vien uzzināsim nedēļas gaitā.

Dāvanu laiks

Otrajā Adventes pirmdienā  atkal kopāsanākšana bērnudārza zālē. Bērni priecīgu gaidu pilni, Zirnis tāds ļoti domīgs. Drīz jau rūķis ir klāt un bērni cits caur citu stāsta, kā gatavojuši sniegavīrus - no plastilīna un sniega, no papīra, čiekuriem un pat no zeķēm. 

Bet Zirnis, izrādās, pārdomā kā Ziemassvētkos iepriecināt savus vismīļākos - mammu un tēti, draugus... Gribās, lai būtu mīļi un no sirds, tikai kā to izdarīt? Te nu Rūķa padoms īsti vietā - dāvanu gatavošana taču pavisam vienkārša, jo vislabākā dāvana esot tā, kas no sirds. Zirnis, Rūķa vadībā izmēģina kā tas ir - paņemt visvienkāršāko lietu, pielikt klāt mīļas domas, skaisti iesaiņot, un - dāvana gatava. 

Arī bērniem šonedēļ uzdevums - gatavot mazas dāvaniņas un gaidīt, kad bērnudārza pagalmā iedegsies svētku egle!

 

Ziemassvētkus gaidot

Pirmā Adventes svece iedegta un sācies Ziemasvētku gaidīšanas laiks. Tas ir laiks, kad kļūstam mierīgāki, cenšamies vairāk ieklausīties un ieskatīties apkārtējos, gribam iepriecināt cits citu un gaidām brīnumu. Un zinām - brīnumu varam radīt arī paši!

Mūsu bērnudārzā jau ierasts,ka  Adventes laikā pirmdienās sanākam kopā, lai apspriestos par paveikto un turpmāk darāmo. Arī šīgada pirmajā adventes pirmdienā visi esam šeit . Klāt ir arī mūsu draugs Zirnis no Zirņu ielas, klāt ir mazie Zvirbulīši, lielie Rūķi un visas pārējās grupas,  bērnudārza darbinieki un Adventes vainags ar iedegtu svecīti zāles vidū.

Šajā brīdī ierodas Rūķis ar lūgumu Zirnim - viņam redz, jāsaved bērnudārzā viss apkārtnes sniegs, jo Ziemassvētku vecīša uzdevums šonedēļ - piepildīt bērnudārzu ar sniegavīriem. Ne Zirnim, ne bērniem nebūtu nekas pretī aizdot Rūķim lāpstu un ķerru, bet viņi zina - sniegs siltumā izkusīs. Tāpēc Rūķis saņem ieteikumus gatavot sniegavīrus no papīra, auduma, čiekuriem... Zirnis uzreiz ķeras pie darba un top sniegavīrs no audumā ietītām bumbām. Atrodās pat cepure, acis un pogas, un Rūķis - pārliecināts ka Ziemasvētku vecīša uzdevums nonācis īstajās rokās, izdala bērniem vēstules. Zirņa vadībā visi vēl mazliet izkustas un tad jau - laiks doties uz grupām un laukumiem, lai ķertos pie sniegavīru gatavošanas!

 

 

 Mikrobu medības

 

Šodien Rūķu un Puķuzirņu grupu sešgadīgie bērni, noklausījās slimību profilakses un kontroles centra sagatavoto prezentāciju:

 Personīgās higiēnas nozīme un pamatprincipi 

Bērni, lektores Annijas vadībā, dalījās pieredzē par jēdzienu higiēna un to kā nu kuram veicas ar higiēnas ievērošanu. Tika runāts par zobu, roku un matu mazgāšanu, apģērba un mājokļa tīrību. Bērni noskatījās multfilmu "Par Jančapunci un tīrām rokām", bet pasākuma interesantākais moments bija eksperiments - izmantojot īpašu luminiscējošo pulveri , bērni uzskatāmi pārliecinājās kā saskaroties rokām, mikrobi pārnēsājas no viena pie otra. Pēc ikdienišķas roku mazgāšanas, bērnu rokas tika apskatītas ar ultravioletās gaismas lukturīti un izrādījās - daļa mikrobu joprojām sēž uz plaukstām, pirkstu starpās un uz pirkstu galiem. Pēc šāda rezultāta, visi daudz nopietnāk uztvēra pantiņu par roku mazgāšanu un cītīgi atkārtoja kustības ar kuru palīdzību vieglāk atbrīvoties no mikrobiem . Katrs bērns saņēma mājas uzdevumu - saskaitīt kad un cik bieži katrs mazgā rokas, un cik bieži to dara viņu vecāki. Katrs bērns saņēma arī mikroba uzlīmi, ko uzlīmēt tajā grupas vietā, kur varētu būt visvairāk mikrobu. Tagad sešgadīgo bērnu grupās brīdinājumi par mikrobiem ir gan uz rokturiem un palodzēm, pie papīrgroza un bumbu groza... Mikrobi ir visur, bet ar pareizu roku mazgāšanu un higiēnas ievērošanu no tiem var izvairīties, tāpēc mēs esam diezgan droši - mikrobi mūs nebiedē!

Latvija - tie esam mēs!

Šoruden, gatavojoties Latvijas dzimšanas dienai, esam sapratuši - mēs paši esam Latvija, un tāpēc jau tā ir visskaistākā zeme pasaulē, ka mēs to mīlam, sargājam, sapošam un citiem par to pastāstam. 

Visas bērnudārza grupas ir ietērpušās latviskās rotās - sarkanbaltsarkanās krāsas, latvju rakstu zīmes, Latvijas dabas skati. Esam atklājuši tik daudz dzejoļu par Latvijas skaistumu un bagātībām, esam izlikuši savu dzimtenes mīlestību zīmējumos. Rūķu grupā katrs kurš vēlas var nofotografēties kā tautu dēls vai tautu meita, Ķipari piepilda Latvijas kontūru ar konfektēm, lai pirmssvētku dienā paši cienātos. Lielākie apskata mūsu pilsētu svētku gaidās, citi paši grupās gatavo karodziņus un latviskus aksesuārus.

   

 

17. novembris - diena, kad svētku gaidīšana vainagojas ar visa bērnudārza kopā sanākšanu svinīgi rotātajā zālē. Arī ģērbušies visi nevis vienkārši svētku tērpā, bet svinīgi - jo pasākums tik svinīgs, ka jādzied Latvijas himna. Skolotājas un lielākie bērni himnu zin ļoti labi, mazākie cītīgi klausās. Katra grupa ir gatava pastāstīt citiem, ka tieši viņi ir lielākie dzimtenes mīļotāji. Lācēni un Ķipari saskatījuši Latvijas dabas bagātības un uzdod jautājumu - cik labu cilvēku tu zini Latvijā? Bitīšu bērni sapratuši, ka mūsu lielākās bagātības ir debesis virs galvas, mīļa clvēka tuvums... Arī Puķuzirņi lepojas ar kokiem, puķēm, ogām, kaķiem.... ar to, ka Latvijā ir vislabāk! 

Rūķi mīl Latviju un zina, kāpēc. Viņi var pārliecinoši runāt dzejnieka U. Ausekļa vārdus " vecāmamma man atstāja Latviju pašu. Viņa neteica, lai to mīlu - viņai nebij par to bažu."

 

Ķekatnieki sanākuši...

Šogad Mārtiņi tiešām atnesuši ziemu, gluži kā ticējums stāsta. Ne katru gadu ir tā, bet viss pārējais Mārtiņos gan kā parasti - bērni gaida ciemos ķekatniekus, paši pārģērbjas un dodas ķekatās cits pie cita - jo nu ir rudens darbi beigušies un var dziedāt un līksmoties.

Rūķu grupas bērni Mārtiņbērnu maskās, jau dienu pirms Mārtiņiem devās ķekatās. Viņi zināja, ka bērnudārza zālē sapulcējušies vecāki (laikam uz sapulci) un bija gatavi vecākus pārsteigt. Ķekatnieki dažādi izrādījās, izgrozījās un dalījās ar īpašajām Mārtiņdienas prasmēm - lāči ar spēju izrūkt no kaktiem nesaskaņas, putni - ar vienu knābja pieskārienu ieknābāt galvā gudrību, čigāni - ar māku visus ielīksmot... to, ka katram ķekatu tēlam ir sava nozīme, zina ikkatrs. Visi kopā dancoja, dziedāja, mielojās un ja vien ķekatnieki neapgalvotu, ka ir gaidīti citās mājās, Rūķu vecāki viņus prom nelaistu!

 

Mārtiņdienas rītā pirmie ķekatniekus sagaidīja mazie bērni Zvirbuļu, Ābolīšu un Puķuzirņu grupās. Saimniece, lācis un gailis izdancināja bērnus, izdzina no visiem kaktiem niķus un likstas, novēlēja veselību un prieku gan maziem, gan lieliem un devās tālāk. 

  

Ķiparu un Lācēnu bērni draudzīgi pulcējušies zālē pārrunāja kādi rudens darbi ir padarīti, ko rudentiņš atnesis un sprieda par to, kas tad gaidāms ziemā. Arī šos svinētājus apciemoja ķekatnieki - gailis, lācis un kumeliņš. Katram bērni veltaīja dziesmiņu,  iesaistīja rotaļā un beigās protam pacienāja - kumeliņam tika auzas, lācim-medus, bet gailītim - kaņepītes.

  

  

Pa to laiku vestibilā pie vadītājas kabineta sapulcējušies bērnudārza darbinieki, kuri nestrādā grupās, jo arī viņi taču nevar iztikt bez ķekatnieku svētības! Pavisam drīz ar lielu troksni un skaļu dziesmu viņi bija klāt - Puķuzirņu grupas lielie bērni ņēma aiz rokas vadītāju, medmāsu, lietvedi un visus pārējos, lai kārtīgi izdancinātu! "Kurzemes mugurdancis", "Krakovjaks" , "Dirižablis", "Cūka driķos"  - danči sekoja cits citam un lika ne pa jokam izkustēties. 

   

Bet ar to jau Mārtiņdiena vēl nebeidzās. Zinot, ka Bitīšu grupas bērni rūpīgi saposuši māju, samācījušies tautasdziesmas un saposušies tautastērpos, vecāki bija nolēmuši viņus pārsteigt. Maskējušies līdz nepazīšanai, vecāki ieradās pie saviem bērniem, lai kopā pavadītu vienu īsti lustīgu vakara stundu! 

  

  

 

Pēc latviešu ticējumiem, šogad būšot gara un barga ziema.

Lai Mārtiņdienas līksme un siltums ir kopā ar mums līdz pat pavasarim!

 

Mūsu mīļākā dzejoļu grāmata

 

Šodien ciemos atnākuši

Ķipari pavisam klusi.

Klāt ir arī Ābolīši,

Bitītes un Zvirbulīši.

Varen braši Rūķi atnāk,

Puķuzirņiem smalki sanāk,

Pašās beigās itin glīti,

Lācēni nes dzejolīti!

Dzejas lasīšana, klausīšanās, runāšana ir ieguldījums jebkura cilvēka attīstībā, tāpēc mūsu bērnudārzā dzejoļus izmantojam daudz. Bet oktobra mēnesi katra grupa veltīja vienai dzejoļu grāmatai - izvēlējās grāmatu, kas liekas visjaukākā un tad nu pētīja, klausījās un ieklausījās, lasīja, mācījās, zīmēja un izdziedāja. 

20. oktobrī visi ieradās zālē, lai arī citiem pastāstītu par savu mīļāko dzejoļu grāmatu. Un ieradās īstajā brīdī - tieši tad, kad Grāmatu Pele pagaldē bija beigusi lasīt pēdējo dzejoļu grāmatu! 

Jaunu grāmatu Pelei pirmie piedāvāja  Zvirbulīši - Anitas Emses "Šņukurcūku" mazie bija izlasījuši krustām šķērsām, no sirds runāja līdzi audzinātājām un parādīja, ka šī grāmata viņiem patiešām ir mīļa.

Ābolīšu grupas bērni jau zināja, ka dzejoli kāds izdomā. Pagaidām viņiem pietiek tikai ar to, ka šis kāds ir Jānis. Bet , ja šis Jānis pa logu skatoties ieraudzījis kā uz ceļa satiekas mazs zaķītis un kaķītis un šo notikumu ietērpis dzejolī, tad bērni pēc gadiem noteikti atklās, ka šim Jānim ir uzvārds - Poruks.

  

Puķuzirņi atklājuši Uldi Ausekli. Grāmatā "Apaļš mēness, apaļš runcis" ir dzejolīši gan mazajiem , gan lielajiem. Mazie dzejolī uzdod klausītājiem mīklu, ko nemaz nav tik viegli atminēt. Lielie Puķuzirņi stāsta par sarkanām kājām un izteiksmīgo runāšanu papildina tikpat izteiksmīgais Magdalēnas atveidotais stārķis.

 

Lācēni uznāk ar milzu ķemmi un milzu zivi, kas izrādās karūsa, jo Lācēnu mīļākā grāmata - Maijas Laukmanes"Karūsa ķemmē ūsas". Izrādās - lai iznāktu dzeja, reizēm sanāk pavisam dīvainas lietas. Daži mazie klausītāji ir patiesi izbrīnīti un Lācēni saņem komentārus - ar ķemmi taču ķemmē matus, ne ūsas, un karūsai vispār neesot ūsu...

Ķipari iemīļojuši pavisam jaunu grāmatu - Māras Cielēnas "Bērzu ballīte". Skolotāja Līga šaudās kā atspole - vienam dzejolim piemeklēts uzmanības vingrinājums, citam eksperiments un citam - pārsteigums. Platām acīm līdzi seko ne tikai skatītāji, bet arī paši dzejoļu runātāji - un kā nu ne - te jāskaita uz priekšu un atpakaļ, te uz līdzenas vietas tiek uzburts lietus un atklātas jaunas ogas - miedzenītes.

  

Vēl viena U. Ausekļa grāmata patīk Bitītēm. "Man ir runcis Francis" - tajā ir dzejoļi par runci, kuram piemīt gan Latvijas vienkāršība, gan Parīzes elegance. To Bitītes parāda savā priekšnesumā, kur neizpaliek ne franču šansons, ne Latvijas dabas dārgumi. Turklāt katru dzejoli Bitīšu bērni arī uzzīmējuši un grupā jau veidojas vesela Runča Franča galerija.

Pēdējie nāk Rūķi ar Margaritas Stārastes sastādīto un ilustrēto "Nāc mežā ciemoties". Rūķi visu oktobri vākuši meža veltes, gleznojuši, iepazinuši meža iemītniekus un meža dzīvi un nu ģērbušies tautastērpos runā tautasdziesmas.

  

Bet grāmatu Pele pa šo laiku visas jaunatklātās grāmatas iekļāvusi pati savā dzejolī. Bērni iztur pārbaudi atskaņu domāšanā un dzejolis tiek naski vien pabeigts. Peles mīļāko grāmatu diemžēl paņēmis bibliotēkas apmeklētājs, tāpēc Pele piedāvā dzejoli noskatīties - multfilma "Zaķīšu pirtiņa" ir lielisks un mīļš noslēgums jaukajam dzejas rītam!

                                                   

Rudens svētki

22. septembrī iestājās rudens un visu septembra pēdējo nedēļu pie mums valdīja rudens svinēšanas noskaņa. Bērni katru dienu vēroja pārmaiņas dabā, vāca un iepazina rudens veltes. Kopā ar vecākiem tapa brīnišķīgas kompozīcijas no dārzeņiem un augļiem, zālītē uzradās no rudens veltēm izliktas latvju rakstu zīmes. Visa bērnudārza audzēkņu un darbinieku saime vairāku dienu garumā veidoja iespaidīgu Jumīša zīmi no ziediem un āboliem. 

  

29. septembra rīts atnāca apmācies un lietains, bet tas nepatraucēja svētku noskaņai un pārliecībai, ka galvenais ir kopā būšana un kopā priecāšanās par rudens krāšņumu. Septiņu grupu bērni pulcējās zālē, lai sadziedātos un kopā rotaļātos. Kā katru gadu - audzinātāju teātris - šoreiz par zaķa, suņa un kaķa piedzīvojumiem, mēģinot dobē izaudzēt kādu no saviem gardumiem. Intrigai neiztiek arī bez viltīgās lapsas, kas grasās apēst zaķi. Bērniem lielie prieki, kad Duksis pārspēj lapsu viltībā un viņa apsolās būt draudzīga un nākamgad iemēģināt dārza darbus.

  

Pirmais darbs pagalmā - nodziedāt "spīguļo saulīt.." deviņas reizes. Tavu brīnumu - pēc trešās reizes mākoņi paveras un saule spoži apspīd dziedātājus.

Katra grupa saņem plānu par došanos uz rudens svētku plačiem. Tā mums ir tradīcija, bet katru gadu šajos plačos notiek kaut kas jauns. Maizes placī kā parasti saimnieko vadītāja Līga. Šoreiz viņa stāsta tik interesantu pasaku par pelīti, ka pēcpusdienā visi steidz to uzzīmēt. Maizes placī var nogaršot gan maizi, gan graudus un dažādus miltus. Lielākie zina, kas ir milti un darbojas uzmanīgi, bet mazākie no maizes plača aiziet balti kā melderi.

  

Mūsu draugs Zirnis rosās  Gudrības placī . Zirnis pats ir gudrs, un ir apmierināts ar bērnu stāstītajām gudrībām. Pat paši mazākie prot izstāstīt, kas  notiek rudenī, bet tie, kas mazliet vecāki sacenšas ar Zirni mīklu minēšanā un tautasdziesmu skandēšanā. Katrs saņem gudrības pupu, ko pavasarī iesēt, Bitīšu bērni tiek atzīti par labākajiem mīklu minētājiem, savukārt lielo Rūķu  tautasdziesmu krājums ir iespaidīgs - katrs zin citu četrrindi par rudeni.

Sporta placī Rudens Rūķis atstājis savus vecos zābakus un bērni izmēģina savus spēkus zābaka mešanā. Kad visi pārliecinājušies, ka ir gana stipri, var iet rotaļā un bēgt no lāča. Sporta skolotāja Dace palīdz pārvarēt šķēršļus mazākajiem un skrien kopā ar lielākajiem.

Rudens svētki ir laiks , kad mūzikas skolotāja Līga noteikti ņem rokās akordeonu un aicina visus uz Rotaļu placi. Tur ir gan rudenīgas rotaļas, gan dejas un dažādi instrumenti. mūzikas skaņas piesaista garāmgājēju interesi - aiz sētas tiek spriests, ka bērnudārzā laikam notiekot kaut kas īsteni lustīgs.

   

No Rudens velšu plača bērni pārrodas īpaši apmierināti. Tajā dotais uzdevums - atrast pēc iespējas vairāk dārzeņu un augļu izraisījis gan azartu, gan sajūsmu. Azartu - jo katram gribas atrast vairāk, sajūsmu - jo izrādās, ka šajā placī āboli karājas ozolā, bet vīnogas - bērzā, burkāni aug krūmos un arī citi dārzeņi paslēpušies pavisam neparastās vietās.

 

Tikmēr klāt ir pusdienu laiks un arī pusdienās pārsteigums - visas šonedēļ apskatītās un pētītās rudens veltes nokļuvušas vienā sātīgā un garšīgā rudens zupā. Apetīte visiem ir laba, miegs arī un rudeni mēs esam savā sētā ielaiduši.

Tagad tikai atliek gaidīt ko mums nesīs oktobris - tas noteikti atkal būs interesanti un  noderīgi! 

 

 

Olimpiskā diena

23. septembrī ar devīzi "Padod bumbu!" visā Latvijā notika Olimpiskā diena. Šodien visi mūsu bērni ir tik gatavi sportošanai, ka laika ziņotāju solītais lietus ir atcelts un rudenīga saule apspīd bērnudārza pagalmu, kur  skan mūzika un pulcējas bērni ar Olimpiskās dienas hantelēm rokās. Tieši desmitos vienlaicīgi visā Latvijā sākas rīta vingrošana. Nez kā citur, bet pie mums vingro pat divgadīgie "Zvirbulīši". Vecāko grupu bērni - sportiska azarta pilni, bet "Ķipari" viens otram atzīst - "Nu gan mēs būsim satrenējušies!"

Mūsu bērnudārzā ir Olimpiskās dienas tradīcija - skrējiens pa bērnudārza teritoriju, pie viena apskatot, ko rudens jau paveicis. Skrējienam līdzi tiek visi - gan mazākie, gan bērnudārza darbinieki, kuri domājuši būt vien skatītājos. Tas tāpēc, ka mūsu skrējienam ir izcils priekšējais flangs - bērnudārza vadītāja Līga, sporta skolotāja Dace un skriešanas entuaziste - skolotāja Jana. 

 

Skrējiens veiksmīgi noslēdzas un atbalstot šīsdienas devīzi, notiek rotaļa Padod bumbu. 

Katra grupa dodas savās ikdienas gaitās, bet visi ir īpaši enerģiski, smaidīgi un darbīgi. Acīm redzams, kā sportiskas aktivitātes uzmundrina, tāpēc arī turpmāk mēs katru dienu sāksim ar rīta vingrošanu!

Tēvu diena

Ir pagājusi pirmā nedēļa jaunajā mācību gadā un pirmais pasākums šogad veltīts Tēvu dienai. Tā noteikti ir laba zīme, jo bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā, tētis ir gudrākais, labākais, stiprākais.

Mūsu bērnudārza tēti tādi ir - un šorīt , šķiet, šeit bija viņi visi - katrs ar savu bērniņu pie rokas. Kopā viņi izgāja šķēršļu joslu, kurā bija gan viegla izkustēšanās, gan puiciska parotaļāšanās. (Citiem līdzi atnākusi arī mamma - varbūt tāpēc ka visai ģimenei kopā darboties jaukāk, bet varbūt tāpēc, lai lepni nolūkotos - cik manam bērnam lielisks tētis!!!) Kādam tētim jāsteidzas uz darbu un šķēršļu josla tiek izieta nosvērti un mērķtiecīgi, bet liela daļa "aizspēlējas" un met bumbiņas grozā vai brauc ar rotaļu mašīnām pat vairākas reizes.

 

 

 

 

Noslēgumā katrs tētis ir gaidīts pie fotosienas, lai nofotografētos zem apliecinājuma LABĀKAIS TĒTIS PASAULĒ.  Dažs tētis tik ļoti nopriecājas par šo novērtējumu, ka atgriežas, lai nofotografētos vēl otrreiz. Katrs saņem arī medaļu ar šādiem vārdiem, bet darbos aizņemtajiem tētiem to apsolās nogādāt bērni kopā ar mammām.

Šodien tēti saņem arī bērnu grupās gatavotās dāvaniņas - katrs pielicis roku , sirdi un varēšanu, lai iepriecinātu savu tēti. Paši lielākie mūsu bērni Rūķu grupā, Tēvu dienu iesvinēja jau vakar. Tētiem piestāv tāda darbīga svinēšana, tāpēc vakara gaitā Rūķu laukums tika manāmi atjaunināts - tapa jauna vieta bērnu rotaļām, tika atjaunotas šūpoles un smilšu kaste. Arī izklaide pēc darba gana vīrišķīga - pūķu laišana. Dāvanā katrs bērns savam tētim uzcepis picu ar to, kas tētim vislabāk garšo. 

 

Šīs nedēļas laikā bērni labāk iepazinuši un kļuvuši vēl lepnāki par vienu no diviem svarīgākajiem cilvēkiem bērna dzīvē - 

LABĀKO, UZTICAMĀKO, MĪĻĀKO 

TĒTI!

 

*******************************************************

2015./2016. mācību gads

*******************************************************

Vasaras saulgrieži klāt. 

17. jūnijs. Šī ir īpaši piepildīta diena mūsu vasaras ritumā. Jo tuvojas vasaras saulgrieži - Jāņi, visas pļavas un ceļmalas smaržo un zied un ir pēdējā darba diena pirms vasaras brīvdienām mūsu bērnudārzā. Šo dienu sagaidām kā jau pašā ziedu plaukumā - ar puķu vainadziņiem galvās, vasaras ziedu pušķiem rokās, puķes arī pie sirds , matos, vāzēs...

 

Ārā nolijis lietus, tāpēc visa bērnudārza saime pulcējas zālē. Un labi vien - tur viņus sagaida viešņa - lelle Maija, kura grib noskaidrot , kas tie par svētkiem - Jāņi! Lelle ir nonākusi īstajā vietā - bērni kopā ar svētku vadītāju - mūzikas skolotāju Līgu, zina pastāstīt un parādīt gan Jāņu rotaļas un dziesmas, lellīte uzzin ,ka Jāņos noteikti jābūt vainagiem galvās, jābūt ugunskuram un sieram.

 

Bet galvenais - prieks un padarīta darba sajūta! Klausoties skolotāju dziedātajās tautasdziesmās, bērni domās var pakavēties aizvadītajā gadā paveiktajos darbos, pasapņot par priekšā stāvošajiem vasaras priekiem...

 

 

 

Tātad - vainagi ir, galvenā saimniece - vadītāja cienā visus ar sieru, un laukumā esot iekurts pat ugunskurs. Lai būtu īsti kā Jāņos, visi dodas pie ugunskura, lai raugoties tajā vēlētos -  prieku, veselību, mieru un jauku, saulainu, piedzīvojumiem bagātu vasaru!

 

 1.jūnijs - BĒRNU AIZSARDZĪBAS DIENA

1.jūnijs - diena, ko svin bērni visā pasaulē. Kā ierasts plkst. 8¹⁵ mūsu bērnudārzā notika rīta vingrošana. Pēc brokastīm visi pulcējās b/d iekšpagalmā, lai varētu sākties sportiskās aktivitātes. 

 

Mazie ābolīšu grupas bērni no visa spēka centās pārmest pāri bumbu tīklam, jo uzdevums bija iztīrīt laukumu. Lielajiem bērniem tas bija tīrais nieks! Te bērnos parādījās sacensību gars, jo uzvar komanda, kura ātrāk pārmet pāri bumbas laukuma pretējā pusē.

 

 Bez bumbu šova svētki nebūtu svētki! Šī atrakcija bērnos izraisīja visjautrākās un visskaļākās emocijas.

Pa visu b/d teritoriju bija izvietotas šķēršļu joslas ar dažādiem uzdevumiem.

 

 

 

 Kad uzdevumi tika izpildīti, tad katra grupa saņēma karti, pēc kuras varēja atrast pārsteiguma balvas.

 

 

 

 

Ātri skriesim, tālu lēksim, skaļi sauksim - UZVARĒSIM!

Ar tādu devīzi 18. maijā notika kārtējās Cēsu novada pirmsskolēnu sporta spēles. Mūsu bērnudārzu tajās tradicionāli pārstāv vecākās grupas bērni, tāpēc šogad šis gods pienācās Rūķu grupai. 

Kā jau sportiski un kustīgi bērni, ceļā Rūķi devās kājām - cik tad tālu ir 2. pamatskola?! Un vēl viss tas, ko pa ceļam var ieraudzīt!!! Rūķi saskaitīja vismaz 170 dažādus kukaiņus, pārliecinājās, ka ozolvaboles tiešām mīt ozolos , un kur tad vēl puķes, ziedoši krūmi, pavasara smaržas un putnu dziesmas!

Ne drusku nenoguruši, Rūķi pievienojās deviņu bērnudārzu mazajiem sportistiem un spēles varēja sākties. Bērniem pievienojas pilsētas un lauku pele, kura nemākulīgi darbojoties ar datoru, nejauši ieguvusi ielūgumu uz sporta spēlēm. Pelēm sportošana nepadodas, tāpēc bērni apņēmās parādīt, kā kļūt veikliem, uzmanīgiem un izturīgiem.

Sekoja deviņi dažādi pārbaudījumi - tajos bija riteņbraukšanas, florbola elementi, priekšmetu pārvietošana, barjerskriešana, mešana un lekšana, šķirošana un līdzsvara vingrināšana. Kā saldais ēdiens - piepūšamās atrakcijas.

Sporta spēļu noslēgumā visi pulcējās sporta laukumā, lai no Cēsu novada izglītības nodaļas saņemtu atzinību un saldumus, no pilsētas un lauku pelēm - pateicību par to, ka kopā ar bērniem daudz iemācījušās, no pārējiem dalībniekiem - smaidus un uzmundrinājumus.

Uz mazu brīdi šķita, ka spēki ir gandrīz galā, bērnudārzā jau gaidīja pusdienas, tāpēc atsaucīgās Rūķu mammas nogādāja mazos sportistus bērnudārzā, kur pēc pusdienām visus pārņēma salds, salds miegs.

 

 

Būsim veseli!

Izskatās, ka tagad mēs zinām ja ne visu, tad daudz par veselīgu dzīvesveidu. Visu nedēļu ir apgūtas dažādas veselīgas nodarbes, daudz prātots un apspriests un šodien - 22. aprīlī - visi pulcējas uz Veselības nedēļas noslēgumu.

Pirms tam gan vēl pēdējā īpašā rīta rosme - ar noslēpumaino viesi. Neviens nezina kas tas būs, bet grib zināt visi. Pirmais ierodas vakardienas vingrotājs Suns un ir gatavs sākt vingrot, bet tad ierodas Viņš - viesis izrādās neviens cits kā slinkais, vārgais Sivēns. Pa šo nedēļu viņš ir pārvērties - kļuvis, tīrs, sprigans, sārtiem vaigiem, manāmi novājējis (bet tas viņam nāk par labu). Sivēns nekavējoties ķeras pie vingrošanas ar hantelēm, aizrauj visus bērnus un pieaugušos un ikviens var pārliecināties - kustības kopā ar labu apņemšanos, dara brīnumus.

Zirnis ir gandarīts par savu draugu un aicina arī bērnus prezentēt savu šīsnedēļas veikumu. Ābolīši parāda savus veselīgos mākslas darbus un audzīte Arnita iesaista klātesošos muzikālajā mīklā. Bitītes kopā ar Rūķiem un gotiņu nodejo piena deju. Ķiparu skolotāja Līga visiem ļauj ieskatīties savā veselības spogulī - tur katrs var pārliecināties, ka ir gana tīrs un veselīgs, lai droši dotos uz bērnudārzu. Puķuzirņi paši sagatavojuši uztura piramīdu kurā uzskatāmi parādīts, kurus produktus var ēst katru dienu, kurus retāk, bet no kuriem ieteicams izvairīties vispār. Savukārt Lācēni uzstājas ar pārliecinošu reklāmu , kurā tiek demonstrēti gan vingrojumi, gan modernās dejas, uzzinām arī to, kas ir cilvēka lielākais un mazākais muskulis.....

Zirnis ir apmierināts, Sivēns veselīgs un bērni - saņem īpašo sivēna veselīgo cienastu - ābolus. Seko ballīte kurā dejo visi. 

Īpašā rīta rosme

20.aprīlis.

 

Šorīt rīta rosme pulcē vēl vairāk bērnu, jo tas taču ir tik interesanti - visi kopā lielajā zālē, vingrošanu vada kāds pasaku tēls, mūzika skan, visi priecājas.... Arī šorīt, kad bērnu priekšā stājas vingrotājs ZAĶIS. Skan Zaķa mīļākā rīta rosmes dziesmiņa, visi izkustās, tad vēl iemācās noslēpties no vilka un aši vien uz grupām, kur jau gaida veselīgas aktivitātes. Nez kādas tās būs šodien?

Vakar, piemēram, vairākās grupās bija veselīgo gardumu diena. Mazie Zvirbulīši darināja augļu biezeni, ko ēda paši un gribēja vēl, Ķipari paši smērēja veselīgas maizītes ar vēl veselīgāku rotājumu (skatīt sadaļā Ķiparu grupa). Lielākie bērni turpināja izzināt visu par veselību un veidot savas grāmatas un prezentācijas.

 

19. aprīlis. Šonedēļ rīta vingrošana nenotiks vis grupās, bet visiem kopā - lielajā zālē. Intriga ir, jo grupās ir sarakstiņš, kur bērni pierakstās, ka šorīt dosies uz vingrošanu kopā ar....LĀCI!!!

Mazliet pēc astoņiem zāle sarodas pilna ar vingrotgribētājiem. Tūlīt klāt ir arī Lācis - mīļš, brūns un kustīgs. Skan mūzika un visi draudzīgi vingro - mazie bērni, lielie bērni, audzinātājas - visiem sejās smaids un kustībās - prieks. 

Bet rīt no rīta - vingrošana kopā ar Zaķi.

 

Veselības nedēļa

18. aprīlis. Šodien pie mums sākas veselības nedēļa, lai visu, ko jau darām veselīgi, vēl vairāk nostiprinātu. 

No paša rīta visi sanākuši zālē, lai vienotos par to, ko tad šonedēļ darīsim. Pēdējā laikā ierasts, ka visos bērnudārza kopābūšanas pasākumos piedalās arī Zirnis no Zirņu ielas Arī šorīt Zirnis ir klāt un pastāsta par to cik pats ir veselīgs un par to, ko darīsim visi kopā, lai dzīve būtu veselīga.bērni saņem uzdevumu nedēļas laikā izzināt - kas tad ir veselība.Arī pašam Zirnim ir mērķis - ar bērnu palīdzību iemācīt veselīgu dzīvesveidu savam draugam Sivēnam, kurš šodien ieradies...nē patiesībā vilkšus ievilkts zālē un ir gan kūtrs, gan netīrīgs un brokastīs pārtiek tikai no konfektēm un čipsiem. Kā Zirnim veiksies ar Sivēna pāraudzināšanu, uzzināsim jau piektdien, bet nu visi var doties uz grupām un ķerties pie veselīga dzīvesveida izzināšanas.

  

Rūķu grupā bērni šodien prāto par vidi - kādai tai jābūt un kā tad ir patiesībā, Rūķi aizdomājas par to, ka paši varētu kaut ko darīt vides labā. Un šodien rūķi sāk veidot katrs savu "Veselības grāmatu".

Ķipari šodien nonāk pie pārsteidzoša atklājuma - tas, kas ir garšīgs ne vienmēr ir veselīgs! Šī ir arī Ķiparu pirmā zobu tīrīšanas diena bērnudārzā. Tas ir vērā ņemams notikums kurā pats labākais - svaiga elpa - tas tiek pārbaudīts!

Arī Zvirbulīši , kaut nezina, ko īsti nozīmē vārds veselīgs, izbauda, gan veselīgus, svaigus dārzeņus, gan kustās un mācās dzejoli par zaķi.

Lācēni paši nospriež, ka veselībai galvenais ir pareizs uzturs, tīrība un kustības. Un uztura piramīdas pamatā ir PUTRA - tikai pēc tam varēs tikt pie šīsdienas jubilāru kūkām. To Lācēni uztver nopietni un brokastu putra pazūd kā nebijusi!

Mazie Ābolīši pamāca viens otru, ka bērniem ir kārtīgi jāēd, jāizguļas un jāmazgājas - tad viss būs kārtībā

Bitīšu grupā ir kustību diena - visu dienu te vingro un spēlē kustību rotaļas, bet Puķuzirņi diskutējot uzzina kādus produktus vajadzētu ēst un kāpēc. Šī grupa nolēmusi veikt pētījumu par veselīgu uzturu tāpēc sadalās grupās - graudaugu produktu pētnieki, augļu piena, gaļas produktu izzinātāji. Katrai komandai ir uzdevums izveidot prezentāciju par šo produktu grupu, protams meklējot palīdzību ģimenēs, grāmatās un sarunās.

Bet rīt bērnudārzā sākas ĪPAŠĀ RĪTA VINGROŠANA! Kas tā tāda?

 

 

Skanīgais Zirnis

Mūsu draugs Zirnis no Zirņu ielas visu laiku tepat vien grozās un reizi pa reizei satiekas ar visu bērnudārza saimi. Viena no šīm reizēm bija 1. aprīlī, kad ceļodams pa Zirņu ielu, Zirnis bija pazaudējis tarbiņu ar skanīgajiem zirņiem. Tarbiņa par laimi atradās - tepat bērnudārzā. Un, kad Zirnis vilka no tās ārā savus īpašos zirņus, visi uzzināja, cik dažādi pienākumi veicami Zirņu lauku sētā - tur ir gan galvenais zirņu lietu pārzinātājs, ir pavārs, gaiļu biedētājs un pašiem savs kārumnieks, dāvanu meistars un saules izsaucējs. Viņi visi arī nāca priekšā un skanīgās balsīs dziedāja, sagādājot prieku gan vienkāršajiem skatītājiem, gan Lācēnu un Puķuzirņu žūrijai. Prieks par savu varēšanu, drosme, pārliecība, pavasarīgs noskaņojums - to sniedza katrs mazais solists - PAULA ZVIEDRĀNE, EVELĪNA LĀCE, ELZA GAILE, TOMS MEDNIS, ALISE SIRMĀ, GABRIĒLA CĒRPIŅA, AGATE BRIŅĶE, GUSTAVS LEIMANIS, MARTA BREIKŠA, PATRĪCIJA BŪRE, MIKUS KALNIŅŠ, AMANDA BROKERE, KEITA KONSTANTINOVA

 

Lieldienas

Tikko ir sācies pavasaris un  ceturtdienas rītā visu domas pārņēmušas Lieldienas. Lielajās grupās burbuļo katliņš un vārās raibu raibas olas, citi olas sakrāsojuši mājās - kopā ar ģimeni. Jau no agra rīta visās grupās notiek brīnīšanās par skaistajām olām un kad krāšņums apskatīts, bērni dodas uz zāli, lai visi kopā ieklausītos un sadzirdētu, ka latviešu tautasdziesmās var uzzināt visai noderīgas lietas par Lieldienām. Katra grupa iemācījusies tikai dažas, bet pa visiem kopā sanāk daudz. Bet tā īsti pasākums tiek ieskandināts ar Lācēnu grupas uznācienu.

 

Ne velti tieši viņi - tik skanīga un izteiksmīga Lieldienu saukšana pie mums sen nav dzirdēta! Šeit ir gan saucēji, gan locītāji, publikā atrodas arī vilcējas...un svētki var sākties. Dzied arī visi pārējie - par zaķi un vilku, par olām un pavasari.

Pavasara dziesma kādu ir atmodinājusi, jo no suņubūdas zāles stūrī atskan apmierināta ņurdēšana. Ir sācies Lieldienu teātris "Kas   dēj olas Lieldienās?". Tur ir vista un gailis, suns un kaķis, ik pa brīdim iecilpo pats Lieldienu zaķis un savu saimi aprauga mazā Ilzīte - tēlu ir daudz, bet visi - tik labsirdīgi un dāsni! Un izrādes varoņiem nav svešas Lieldienu tradīcijas, tāpēc tās uzzina arī mazie skatītāji - ka Lieldienās jāripina olas, jāmazgā mute avotā un trīsreiz ap māju jāskrien - tad būs veselība, smukums un bagātība. 

 

Pēc teātra protams aši jāskrien piekopt tradīcijas - jāatrod olas, jāsacenšas ripināšanā, olas - noteikti ar sāli - jāapēd. Tad protams jāizšūpojas Lieldienu šūpolēs, ko tieši šiem svētkiem par godu uzkāris mūsu Ilgvars. 

         

Lieldienu rotaļas, prieks par saulīti, pilns vēders ar olām - pie mums viss kā vajag Lieldienās!

 

 

TEĀTRIS - 2016

Piektdiena, 11. marts

Klāt šīgada teātra dienu pēdējā izrāde. To rāda Bitīšu grupa un jau iepriekš var teikt - Bitīšu bērni, audzinātājas Montas vadībā sagatavojuši īstu pēdējās izrādes cienīgu iestudējumu. Neskatoties uz bērnu nelielo pieredzi, viņi ir droši un pārliecināti, ka viss izdosies. Un nevar jau neizdoties - tādi tērpi, kādus darinājuši bērnu vecāki jau vien nodrošina panākumus! 

Bet arī pati izrāde "Kurš teica Ņau?" ir spoža. Audzinātāja Jana kaķa lomā, visu izrādes laiku liek mazajiem pasakas varoņiem rosīties pa skatuvi un meklēt to noslēpumaino, kurš saka Ņau. Zinātkārais kucēns iztaujā peles un gaiļus, vardes un zivis, katram ir sava dziesma un deja, savs sakāmais ko visi droši un saprotami arī pasaka. Zinošāki skatītāji spriež, ka šo iestudējumu varētu pat piedēvēt operetes žanram! Bitīšu bērni var būt patiešām lepni par savu veikumu un arī skatītāji ir priecīgi un apmierināti, tādējādi kaut mazliet kliedējot skumjas par teātra nedēļas beigšanos. 

 

Bet beigas nemaz nav skumjas. Katra grupa saņem no vadītājas grāmatu - mazākie pasakas, lielākie kaut ko zinātnisku, bet skolotājas - šogad katrai piešķirta balva kādā ar teātri saistītā nominācijā. Zālē valda aplausi un ovācijas, kas kļūst arvien skaļākas, kad tiek noskaidota Jaudīgākā aktrise, Daudzfunkcionālākā māksliniece, Stilīgākais iznāciens, Laikmetīgums dārzkopībā un Cacīgākais grims. Ir tradicionālas nominācijas un neparastākas, bet katrai skolotājai tiek sava.

Pēdējais konfekšu grozs nonācis pie tiem, kas to pelnījuši, katrs esam kļuvuši bagātāki ar jaunu pieredzi, jaunām prasmēm, lielāku pārliecību, visi kopā esam bagātinājušies ar prieku, pozitīvām emocijām, kopā būšanu.

Un mēs noteikti zinām - nākamgad mēs atkal spēlēsim teātri!

 

Ceturtdiena, 10. marts

Šodien savus iestudējumus rāda Ķiparu un Lācēnu grupas. Vispirms gaidām mazākos - trīsgadīgos Ķipariņus. Audzinātājas Līga un Andžela rozā no galvas līdz kājām . Līga ir Sivēna māmiņa, Andžela - palaidnīgs sivēns - māmiņas dēls. Kad sivēns laiž vaļā savas nerātnības, māmiņai ir kreņķi, bet skatītājiem lielum lielie prieki. Rukšķītei un Čokam līdzi darbojas visi mazie Ķipari, brīžam piedalīdamies kopīgajā jautrībā, brīžam pažēlojot Rukšķīti un pamācot palaidnīgo Sivēnu. Beigās visi kopā ar skatītājiem lustīgi uzdanco un gaida nākamo izrādi.

 

Lācēnu grupā ir gan trīsgadīgi, gan septiņgadīgi aktieri un viņi rādīs pazīstamo pasaku par ābolu maisu. Jā, uz skatuves gandrīz kā īsta ābele un pavisam īsti āboli - teātrī laikam viss ir iespējams. Un tur jau nāk zaķu tēvs ar milzīgu maisu. Mariss zaķa lomā atklāj gan savu prasmi runāt un uzstāties, gan zaķu tēva priekus un pārdzīvojumus, satiekoties ar dažādiem meža zvēriem. Skolotājas Elīna un Iluta, lomas dalot, īpaši piedomājušas pie mazo un lielo bērnu sadarbības, tāpēc izrādē darbojas lielas un mazas vāverītes, lieli un mazi ezīši un katram izrādē atrodas kas darāms vai sakāms.

 

Trešdiena, 9. marts

Šodien skatītāju zālē bērnu vairāk kā jebkad, jo divās izrādēs piedalās tikai audzinātājas. Kamēr mazāko grupu bērni vēl tikai vēro un iepazīst teātri, audzinātājām jāspēlē pašām.

Pirms izrādes "Trīs lāči",  bērni secina, ka te notiks kaut kas interesants, jo dekorācijas izsaka daudz - ir gan mežs ar ogām un sēnēm, puķu puduri, meža mājiņa, pilns galds un vēl trīs gultas!Visi ar nepacietību meklē vietas, lai ātrāk redzētu izrādi.

Pirmā parādās Zeltmatīte - lielām, zilām acīm, gariem zelta matiem, balss nedaudz atgādina sporta skolotāju Dacīti, bet no skata - īsta princese. Bērni aizrautīgi seko līdzi Zeltmatītes ceļojumam pa mežu, bet tad ierodas lāču ģimene - tik ļoti atgādina īstus lāčus, ka dažs skatītājs pat satrūkstas. Taču šie lāči izrādās tādi lēnīgi un labestīgi - daudz nesatraucas par sīkumiem, ir iejūtīgi un izpalīdzīgi un beigās vēl pamāca bērnus, ka vieniem pašiem pa mežu staigāt nav droši.

  

Izrāde beidzas un visi skatītāji priecīgi piedalās aerobikas pauzē ar Zeltmati. Arī mazie Zvirbulīši, kuri īsti nav pārliecināti - vai lāči tiešām ir viņu mīļās audzinātājas?

Otrajā daļā - leļļu teātris. Pasaka par Kukulīti jau gadu desmitiem un droši vien vēl senāk ir viena no bērnu visiemīļotākajām un biežāk dzirdētajām. Tomēr bērni jau atkal skatās to kā pirmoreiz. Skatītāji gan palīdz vectētiņam izlasīt uzrakstus uz produktu kārbām, gan sajūsminās par pasakas tēlu izteiksmīgo dziedāšanu, gan līdz asarām jūt līdz Kukulītim. Uz šo izrādi ieradušies arī vismazākie - Cālīšu grupas bērni

 

Bērni dodas uz grupām, lai pārrunātu iespaidus, nonākot pie kopīga secinājuma, ka abi uzvedumi bijuši lieliski un iespaidīgi. Rūķu grupas bērni pārrunā , ka redzējuši divu veidu teātrus, kādas ir kopīgās un atšķirīgās pazīmes abiem teātriem un to, kas katram paticis, uzzīmē. Izrādās, ka dažam labāk iespiedies atmiņā niknais vilks no "Kukulīša", citam Zeltmates zelta mati, vēl kādam Līgas audzīte lāča lomā.

                                                  

Iespaidu - vesels kalns, bet teātra nedēļa vēl tikai pusē...

 

Otrdiena, 8. marts

Šodien uz izrādi aicina Puķuzirņi - paši lielākie bērnudārza bērni. Viņu iestudējums pavisam īpašs jau ar to ka ļoti piestāv mūsu bērnudārzam. Bērnudārza simbols ir Zirnis no Zirņu ielas un izrāde arī ir par Zirni - šoreiz par Nekaunīgo Zirni. Taču patīkamu pārsteigumu šodien sagādā ne tas vien. Aktieriem   ienākot zālē, skatītāji vien noelšas (aiz sajūsmas). Jo Puķuzirņu vecāki tērpus radot, tā piestrādājuši, ka droši varētu sacensties ar kādu lepnu operas uzvedumu. Vissulīgākās krāsas burkāni, salāti, gurķi un zirņi, rabarbers ar milzu lapām - tās šodien ir lomas, kurās iejūtas jaunie aktieri.

 

Šie nepārprotami ir sagatavošanas grupas bērni - prātīgi teksti, gudras domas, skaidra dikcija, drosme un pašpārliecinātība - tas viss izrādē par dārzeņu dobi, bet būtībā - par to, ka lielība un nekaunība, citu noniecināšana un savtīgums noved nelaimē pašu uzpūtīgo. Bet, ja apkārt ir uzticami draugi, kas nepiemin ļaunu, tad jau viss tiek vērsts par labu. Tā beidzas izrāde, kas liek aizdomāties par cilvēku attiecībām.

Aktieri pēc izrādes, mielodamies ar nopelnītajiem saldumiem, pastāsta par savām izjūtām - kāds izjutis nelielu uztraukumu, cits raizes pa tērpa izturību, vēl kāds atzīstas, ka sākumā bijis neapmierināts ar lomu, bet spēlējot sapratis - o, jā, man tas patīk!

 

Bērniem fonā staro skolotāja Ilze - gandarīta, redzot kā atmaksājies 3 gados ieguldītais darbs un izauguši īsti mākslinieki. Skolotāja Lāsma saimnieces lomā, režisores lomā, muzikālā pavadījuma lomā - nogurusi, bet arī laimīga. 

Pirmdiena, 7. marts

Lācēnu grupas lielie zēni bija pirmie, kuri šorīt rosījās zālē, jo teātris - tas nav tikai skaisti tērpi, maskas, dialogi un dziesmas. Teātris - tas ir arī zāles noformējums, sēdvietu gādāšana un rūpes par skatītāju un aktieru ērtībām. Tāpēc vispirms zālē tika nesti krēsli, bīdīti soli, spriests par to, kur katrai grupai būtu ērtāk sēdēt.

Pa to laiku Rūķu grupā neparasts satraukums - garderobē atvērusies grimētava, kur mammas cītīgi pūderē mazo aktieru sejas, krāso acis un ievieš dažādus vizuālus akcentus. Garšīgie brokastu makaroni gandrīz paliek uz šķīvjiem, jo Rūķēniem prātā tikai izrāde. Ir jau arī pamats satraukumam - šodien bērnudārzā 142 bērni un visi nāks skatīties viņu izrādi!

 

Tad sākas izrāde "Rotaļlietu stāsts". Stāsts ir mazliet bēdīgs - Annelei tik ļoti nepatīk kārtot savas mantas, ka trollis tās aizved uz mežu. Bet Annelei , tāpat kā visiem bērniņiem sirds ir laba - viņa savus draugus tomēr atrod, pažēlo un apsola turpmāk par savām lietām rūpēties.

 

Skatītāji aplaudē vairākas reizes un apgalvo, ka viņiem tā nevarētu gadīties, jo savas mantas vienmēr sakārto. Topošie skolnieki no Puķuzirņu grupas novērtē aktierspēli - viņi ievērojuši to ka aktieri labi kustējušies un ļoti saprotami parādījuši notikumu. Un viņiem ir taisnība - Rūķu audzītes Dace un Jana atkal radījušas oriģinālu, plūstošu un saistošu priekšnesumu, mūzikas skolotāja Līga veiksmīgi darbojas ar muzikālo pavadījumu, tāpēc iznākums ir tāds - gaisīgs, elegants un interesants. 

  

 

Meteņdiena 

Meteņdienu svin vidū starp Ziemassvētkiem un Lieldienām un šis brīdis pienāk apmēram februāra vidū. Mūsu bērnudārzā 11. februāris tika veltīts tikai un vienīgi Meteņdienas aktivitātēm. 

Rīts sākās ar iepriekšējā gada Jāņu vainagu ziedošanu Meteņu ugunskuram - lai jaunais gads svētīgs un bagāts. Labai veselībai katrs ugunskurā iemeta arī sāls šķipsniņu un katrs kurš vēlējās nodziedāja īpašo Meteņu vēlējumu - lai nekas slikts neķeras klāt. Kāds dziedāja par putniņiem un mājdzīvniekiem, citi par ģimeni un draugiem, visi kopā novēlēja labu mūsu bērnudārzam, mūsu Latvijai un visai pasaulei.

 

Pēc brīža Meteņu prieki var turpināties zālē, kur pulcējas vecāko grupu bērni. Šoreiz gan grūti atpazīstami, jo visi neparasti maskojušies. Kā jau Meteņos ierasts, zēni pārģērbušies par meitenēm, meitenes par zēniem, par ko pašiem un citiem lieli prieki.

Meteņu dziesmas, rotaļas, neiztrūkstoši arī latviešu danči, ko apguvuši visi bērni. 

  

Meteņos esot arī jālielās, jo tautas ticējums vēsta, ka tad raža labāk padodas. Bērniem lielīšanās tiešām iet pie sirds! Ar ko nu katrs lielās - cits ar sava tēta ūsām, cits ar mammas matiem, vai vectētiņa šķūnīti, vēl kāds izsaucas, ka viņa mājai garākais skurstenis un omītei - visgardākās pankūkas! Lielīšanās ir tik aizrautīga, ka vidū metas arī divi āži, lai palielītos ar savu saimnieku vareno labību un paši savām gudrajām  galvām. Āži kā jau dažien āži - bez badīšanās nekādi, tāpēc, lai nomierinātos bērni viņus iesaista rotaļā par āzīti. Gan āži, gan bērni demonstrē  vienkāršus un sarežģītus, smieklīgus un neparastus lēcienus.

 

Tad seko viena  no interesantākajām Meteņu nodarbēm. Interesanta tāpēc, ka  noslēpumaina. Tā ir Meteņa saukšana - visi saucam - un viņš - kaut neredzams, tomēr atbild. Visi jau zina, ka Metenis dod arī dāvanas, un jāāāā.... drīz jau tās nāk. Vispirms nez no kurienes par bērniem nolīst dažas ūdens piles un tad no gaisa krīt zelta pogas un konfektes. 60 bērni tur lielo segu, lai visas dāvanas noķertu un sajūsmināti gaida vēl.

Kad konfekšu lietus rimies, vēl draudzīga sacensība un sporta skolotāja Dace paziņo satriecošu vēsti - viņa esot satikusi un vaigā redzējusi pašu Meteni. Un Dacītei ir vēstījums no Meteņa - katrai grupai uzdevumu saraksts, kas vēl šodien jāpaveic. Tad nu visi dodas ekspedīcijā pa bērnudārza telpām un atbild uz Meteņa jautājumiem - kādas ir pavasara pazīmes, cik gliemežu ir akvārijā, cik zirņu pākstis griestu dekorā un kādu ritmu iespējams izlikt no kociņiem.

 

Bērni cītīgi atbild, audzinātājas pieraksta un kad visi atkal sapulcējušies zālē, var izstāstīt visu pieredzēto vien otram un arī Dacītei - lai nodod vēsti par izpildītajiem uzdevumiem Metenim.

                                                                   

Pavasarim nu vārti vaļā. Mēs vēl priecājamies par ziemu, bet zinām - Viņš jau nāk!!!!!

 

 Kuram lielākais?!

5. februāris. Šorīt atkal parādījies sniegs. Ne daudz, bet īpaši noderīgs lipināšanai. Tik noderīgs, ka līdz pusdienas laikam viss bērnudārza teritorijā uzkritušais sniegs jau bija savelts, salipināts, saveidots dažādos sniega tēlos. Tāpēc nu uz zemes sniega gandrīz nav, bet uz galdiem un soliem tup sniega zaķi un susliki, sniega bruņurupuči (pilnīgi jauna suga) un baltie lāču bērni. Ik pa gabaliņam slejas kāds lepns sniegavīrs, bet svarīgākais šīsdienas notikums - divgadīgie "Zvirbuļi" sacensībā ar sešgadīgajiem "Puķuzirņiem" sacentās par lielāko sniegavīru! Izskatās, ka uzvarējusi draudzība....

 

           Zvirbuļi? (155cm)           vai               Puķuzirņi?(183 cm)

 

 Sniegaprieks

Droši var teikt, ka bērnu lielākais prieks ziemā ir sniegs. Šogad ziema mūs aplaimojusi - sniega pietiek, arī aukstums pārlieku nebiedē un mūsu bērnudārzā ieviesies SNIEGAPRIEKS. Patiešām - sniegs put uz visām pusēm, visos laukumos, visos bērnudārza teritorijas nostūros valda viens liels prieks - bērni, kopā ar audzinātājām gan vizinās, vārtās, pikojās, gan rok, ber, būvē, veido, saldē un kausē. Arī pašiem mazākajiem aizmirsies pirmais pārbīlis, kad atklājās - cimdiņš "nosmērējies" ar kaut ko baltu, aukstu un svešu. Nu jau arī viņiem sniegs kļuvis par draugu un prieka avotu.

Sniega mājas ceļ Bitītes un Ābolīši, Zvirbulīši tin papīrīšos ledus konfektes, Lāči taisa sniega cietoksni, bet Ķipari uzbēruši paši savu kalniņu. Rūķi un Puķuzirņi iedvesmojušies no lielākiem māksliniekiem un savos laukumos radījuši sniega skulptūras - Puķuzirņi tās vēl izkrāso, bet Rūķi savukārt uzticējuši Mikus tētim ledus nama būvniecības vadību. Ģimenes sanesušas bērnudārzā īstus ledus ķieģeļus, no kā pamazām top izturīga celtne. Bērniem šķiet, ka baltumā iederas arī pa spilgtākai krāsai, tāpēc lielākie bērni veic eksperimentus, iekrāsojot sniegu un atklāj, ka sālsūdens izkausē ledu. Mazie Ābolīši vienkārši sasaldē krāsainu ūdeni un izrotā bērnudārza krūmus - lai košāk!

 

 

 

 

 

 

 

Paldies ziemai par brīnišķīgo laiku un iespēju iepazīties ar SNIEGAPRIEKU!

 

Dodot gūtais

14.-18. decembris. Šī mums ir IEPRIECINĀŠANAS nedēļa. Bērni, kopā ar audzinātājām izdomājuši, kur dosies ar pašu gatavotajām dāvaniņām un nu tas brīdis ir klāt.

Iepriecināt grib visi - mazie Zvirbulīši palīdzējuši audzinātājām izrotāt papīru, no kurām tapušas dāvanu kastītes tiem, kas ikdienā ir kopā ar bērniem - auklītēm, mūzikas un sporta skolotājām - cilvēkiem, kuri palīdz mazajiem ienākt lielajā bērnudārza kolektīvā.

Ābolīši un Bitītes vēl tikai gatavojas iepriecināt savus vecākus, bet Ķipari sagatavojuši priedes mizas plostu, uz kura uztupis ragains čiekurs un garda konfekte - ar šādu dāvanu mazie dodas iepriecināt tuvākos kaimiņus - Rūķu grupas bērnus. Paši Rūķi savukārt izcepuši piparkūkas un sagādā pārsteigumu Bitīšu grupai.

Lielākie bērni rosījušies īpaši čakli - pagatavots daudz mazu, bet mīļu dāvaniņu ar kurām droši var doties ārpus bērnudārza sētas. Lācēnu grupas lielie bērni jau pirmdienas rītā devušies uz blakus esošo veikalu TOP. Galu galā - mēs taču esam tuvākie kaimiņi un pārdevējām vakaros tik ilgi ir jāstrādā, ka viņas noteikti vajag iepriecināt - tā saka Lācēni.

Kaimiņos atrodas ne tikai veikals - Rūķi ceturtdienas priekšpusdienā dzied dziesmu dzīvojamo māju pagalmā. Pie logiem parādās cilvēki, kurus bērni aicina pagalmā. Iedzīvotāju pārsteigums, saņemot dāvaniņu un  novēlējumu, ir acīmredzams un aizkustinošs.

 

        Puķuzirņu dāvanas                                        Iepriecinam mūsu Ilgvaru

Bet Puķuzirņi, kā jau lielākie, dodas vistālāk - pilnas rokas dāvanām un - uz pilsētas centru. Pie Rožu laukuma egles bērni izklīst, lai kādam pilnīgi svešam cilvēkam pateiktu:"Priecīgus Ziemassvētkus".Pirmais mulsums pazūd brīdī, kad bērni redz kā priecīgā pārsteigumā mainās cilvēku sejas un saņem pretī "Paldies!" un "Lai tev labi klājas!" Puķuzirņiem dāvanas ir vēl un pa ceļam var iegriezties veikalos, kur strādā Alīnas un Gustava mammas, kā arī aptiekā pie Martas mammas. Mammu kolēģi arī saņem dāvaniņas un prieks mūsu pilsētā kļūst arvien redzamāks. Smaids, pārsteiguma izsaucieni, aizkustinājuma asara - tas viss kopā dod īpašo Ziemassvētku sajūtu, kas jāsaglabā vienmēr - sapratni, ka dodot otram, iespējams sagādāt prieku pašam!

Iepriecināšanas nedēļa

Trešā svece Adventes vainagā iedegta, bērni visu pagājušo nedēļu čakli gatavojuši dāvaniņas un nu katra grupa var pastāstīt, kur ar tām dosies. Par to - šīs nedēļas gaitā. Bet šodien bērnus zālē atkal gaida uzdevums, taču šoreiz tas jāizlasa tepat un uzreiz.

 

Lielākie burto paši, mazie uzticas audzinātājai, līdz visi noskaidrojuši, ka jāmeklē lielā sniega kupena. Tāda atrodas zāles stūrī un vairāk kā simts bērnu pulcējas tai apkārt. Seko dziļa ieelpa, kupena kopīgiem spēkiem ir aizpūsta un zem tās atklājas pamatīgs dāvanu kalns.

Bērni ir iepriecināti, lielākie atpazīst savas grupas numuru un palīdz to izdarīt arī mazajiem. Katra grupa saņem dāvanu grozu, kuros atrodamas spēles, konstruktori, rotaļlietas un mūzikas instrumenti - viss, kas ne tikai iemāca dažādas prasmes un dod zināšanas, bet noder interesantākai dzīvei. 

Nu paši esam priecīgi un pienācis laiks iepriecināt citus!

Dāvana eglītei

10. decembris. Bērnudārza pagalma egle nu ir krāšņi apdāvināta - katru dienu bērni tai dāvājuši pa kādam rotājumam. Šodien visi sapulcējušies pie eglītes. lai priecātos par tās jauko rotu. Ciemos ieradušies arī trīs rūķi, kam eglīte tik ļoti patīk, ka rūķi nolemj to ņemt līdzi uz savām rūķu mājām. Bērni nav ar to mierā un uzaicina rūķus draudzēties un par egli priecāties kopā, jo šeit - Zirņu ielas bērnudārzā taču priecāšanās sanāk vislabāk! Aiz priekiem rūķi apsola bērniem sagādāt kādu pārsteigumu - iztēlē tiek uzburta meža ainava, bērni pārvērtušies par zaķēniem, kas slēpjas no vilka .....un tad tas notiek! Eglītē iedegušās spožas gaismiņas,  bērnu acīs tās satiekas ar gaismiņām kas nāk no sirds un mums atkal ir uzdāvināts īsts prieka brīdis!

 

Dāvanu nedēļa

 7. decembris. Septiņu grupu bērni rīta krēslā pulcējas zālē pie lielā adventes vainaga, kurā nu jau iedegtas divas sveces. Pagājušās nedēļas uzdevums izpildīts - visās grupās tapuši eņģeļi - no auduma un papīra, dzijas un jūras kociņiem, eņģeļi ar mežģīnēm, pērlēm un smaidošām sejām. Paši mazie gatavotāji arī priecīgi smaida un gatavi saņemt nākamo uzdevumu. 

Šī nedēļa, kā izrādās būs - DĀVANU GATAVOŠANAS NEDĒĻA. Un gatavojot dāvaniņas, mēs visi centīsimies saprast, ka dāvanas vērtība slēpjas mīļumā un sirsnībā, kas ieguldīts to gatavojot, nevis lielumā vai cenā. Gatavojot dāvaniņas, izdomāsim kuru ar tām iepriecināt - varbūt vistuvāko, varbūt kādu, kam klājas grūti, bet varbūt kādu, kurš to nemaz negaida?

Rotāšanās nedēļa

Pirmā Adventes nedēļa pie mums ir Rotāšanās nedēļa. Pirmdienas rītā katra grupa saņēma uzaicinājumu piedalīties bērnudārza telpu rotāšanā, pagatavojot eņģeļus. To arī visi cītīgi darīja - grieza, zīmēja, līmēja, lasīja, klausījās, prātoja - viss tikai ap eņģeļiem. Nu jau gan grupas, gan bērnudārza gaiteņi rotāti ar mīļiem, gaisīgiem, apgarotiem , laimīgiem eņģelīšiem. Bet vecāko grupu bērni paši prāto, ka arī cilvēki var kļūt cits citam par eņģeļiem - ja izdara kaut ko labu.

 

Ziemassvētku gaidīšanas laiks

Ir klāt pirmā Advente un Ziemassvētku gaidīšana arī mūsu bērnudārzā ir sākusies. Šorīt , tikko paēduši brokastis visi bērnudārza bērni un darbinieki pulcējās zālē, lai kopā iesāktu šo brīnumaino laiku. Tas tāds būs, jo jau pirmā sajūta, ienākot zālē bija brīnumaina - ziemīgā puskrēslā, zāles centrā greznojās liels, krāšņs un bērnišķīgs Adventes vainags. Pirmā svecīte zaigoja te zaļa, te sarkana un violeta, apkārt novietotie svētku lukturīši radīja sajūtu, ka svētki tiešām nāk.

Vadītāja Līga sveica visus ar pirmo Adventi, dāvāja katrai grupai svētku gaismiņu, bet metodiķe Laila pasniedza katras grupas pārstāvim noslēpumainu tīstokli ar uzdevumu - šonedēļ piedalīties bērnudārza telpu izgreznošanā. Bērni saņēma arī novēlējumu - lai gatavojot eņģeļus, paši kļūtu tik labi, mīļi un patiesi kā eņģelīši.

Bet jau vakarpusē pie mums  ieradās pirmā egle - egle, kas rotās bērnudārza iekšpagalmu. Šogad to rotāsim ar sarkanām bumbām - lai koši, lai enerģiski un dzīvespriecīgi - jo tādi gribam būt mēs paši.

 

Dzimšanas diena Latvijai

Dienu pirms 18. novembra bērnudārzā valda svētku noskaņa, jo rīt - Latvijai dzimšanas diena. Bērni mūsu bērnudārzā zin, ka šī ir priecīga, bet arī svinīga diena, jo Latvija - DZIMTENE - mums it tikai viena. Tāpēc arī apģērbs svinīgs - balts ar melnu, karmīnsarkans, Latvijas karoga krāsas lentītes pie sirds - viss liecina par īpašu svētku sajūtu.

Vispirms visi kopā nodzied Latvijas himnu, mazie Ķipari tautasdziesmā izsaka savu mīlestību pret dzimto zemi un pēc tam jau skan dziesmas Latvijai un par Latviju. Katras grupas drosmīgākie runātāji deklamē dzejoļus un tautasdziesmas un katrā rindā saklausāms lepnums, prieks par visskaistāko zemi pasaulē. Bitītes tautasdziesmās vēsta par Latvijas dzīvniekiem, Puķuzirņi stāsta pasaciņu par Cēsīm un citām Latvijas pilsētām, Lācēni ar dzejnieku vārdiem pauž - Latvijā viss ir vis,vis, vislabāk. Rūķi sacerējuši paši savu dzejoli par Latviju, ko arī kopīgi norunā. Un kad visi labie vārdi izskanējuši, dzimšanas dienas sveicienu saka arī bērnudārza saimniecības lietu zinātāja Gundega un aicina visus mieloties ar svētku kliņģeri. Kliņģeris ir tik liels un garšīgs, ka pietiek līdz pat vakara krēslai , kad svētku sajūta tiek nesta mājās.

Lai mūsu Latvijai labas dienas!

 

 

Es jūtu Latviju

Ar šādu nosaukumu norit šīrudens dzejas dienas. Katrs cilvēks jūtas drošāks, veiksmīgāks un laimīgāks, ja viņam piemīt prasme runāt, uzstāties, iziet publikas priekšā. Šo prasmi mēs bērnos attīstam arī mācoties dzejoļus un tautasdziesmas, spēlējot teātri, diskutējot.

Arī šogad bērni jau apguvuši tautasdziesmas, dzejoļus un ja tā ieklausās - tie visi taču ir par Latviju! Jo Latvijā ir gan saule, gan lietus, eži, lapsas un sēnes, koki, bērni un zvaigznes... Tieši tāpēc Latvijas dzimšanas dienas gaidās, pie mums notiek tautasdziesmu un dzejoļu rīti, izteiksmīgās runas konkursi un veltījumu pēcpusdienas. Šajos pasākumos katrs bērniņš uzdrošinās uzkāpt uz neliela, tomēr - paaugstinājuma, nostāties grupas biedru priekšā un veltīt Latvijai dzejoli. Visi zin, ka katram dzejolim ir autors un nosaukums, lielākie bērni arī prot nosaukt iemīļotākos dzejniekus - Uldi Ausekli, Pēteri Brūveri, Jāzepu Osmani, Leonu Briedi un citus. Dažam uzstāšanās nesagādā grūtības, bet citam vajadzīga krietna saņemšanās , lai uzkāptu uz skatuves. Toties beigās, kad visa grupa applaudē un audzīte vēl pasniedz atzinības medaļu - tad gandarījums ir liels un drosme - jau par kripatiņu lielāka!

 

Latvijai - 97

Ar Lāčplēša dienu mūsu bērnudārzā aizsākas patriotisma nedēļa. Patriotisms - tas ir tad, kad mēs skatāmies uz savu dzimteni kā uz visskaistāko un vislabāko visā pasaulē. Bērni šīs nedēļas laikā piedalās pasākumos, kuros var paust lepnumu par to, ka dzīvojam šajā zemē.

11. novembra rītā, pie Latvijas karoga bērnudārza priekšā, tika izveidota Latvijas kontūra. Bērni visas dienas garumā nāca pie tās, atpazina novadus, prata noteikt dažādu pilsētu atrašanās vietas un ar karodziņu iezīmēja mūsu dzimto pilsētu - Cēsis. Vispirms savas svecītes Latvijas kontūrā novietoja Zvirbuļu un Ābolīšu grupu bērni. Bitītes novietojot svecītes, nodziedāja Latvijai  dziesmu, bet Elza un Grieta veltīja dzejoli.

Pēcpusdienā, iestājoties krēslai, laukumiņā pie karoga saradās arī lielāko grupu bērni. Katram rokās bija iedegta svecīte, kuru novietot Latvijas kontūrā. Skanēja novēlējumi, tika skandēti dzejoļi un dziedātas dziesmas. Mazā Latvija izgaismojās, bērniem pamazām pievienojās vecāki un šķiet - katram sirsniņā uzplauka maza daļa Latvijas.

Puķuzirņu grupas bērni kopā ar vecākiem izkāra bērnudārza teritorijā pašu gatavotos lukturīšus un līdz pat nākamajam rītam katrs kurš gāja gar bērnudārzu varēja sajust to mīlestību pret Latviju, ko mēs kopīgi ieaudzinām savos bērnos.

                                        

 

Mārtiņi

 

Dienas kļuvušas tik īsas, ka šķiet - vakars pienāk tūlīt pēc rīta , tāpēc šādā laikā īsti vietā ir tradicionāli latviešu svētki - Mārtiņi.

Pie mums Mārtiņu gaidīšana sākās jau oktobra beigās, kad grupas tika izrotātas, gatavoti dažnedažādi Mārtiņu gaiļi, izzinātas tradīcijas un apgūtas jaunas rotaļas. Mārtiņdienas priekšvakarā Rūķu grupas bērni , ģērbušies tautastērpos dzied Mārtiņu dziesmas, iet rotaļās, lai ziema mierīga un nākamais gads auglīgs. Bet, tad aiz durvīm atskan troksnis un zāle piebirst pilna ar ķekatniekiem. Bērni jau zina , ka visi šie gaiļi, lāči, kazas un čigāni ir pārģērbušies cilvēki, tāpēc visi ir droši un aicina ķekatniekus kopīgās rotaļās un latvju dančos. Taču vakara gaitā pamazām vien atklājas, ka zem dažādu radību maskām slēpjas.... pašu vecāki! Tad pārsteigums ir neviltots un prieks - divkāršs. Vecāki danco līdz pagurumam, bērni tur līdzi un jūtās lepni par kopā pavadīto laiku.

Mārtiņdienas rītā saposušies Bitīšu grupas bērni, svētku zālē runā par to, kā rudeni nomaina ziema un , ka tas notiek ap Mārtiņiem. Un arī Bitītes pārsteidz ķekatnieki - vispirms ierodas gailis, kas izknābā visiem galviņas, lai tās būtu vēl gudrākas, tad nāk lācis, lai ierūktu kaktos un izdzītu no tiem niķus un stiķus. Beigās vēl atrikšo kumeliņš, pavizina mazo Luisu un uzdāvina bērniem ābolus.Arī bērni apdāvina ķekatniekus ar to, kas nu kuram garšo - gailim kaņepes, zirgam auzas un lācim-medus.

Savukārt Lācēnu grupas bērni paši nolēmuši būt ķekatnieki. Kopā ar mūzikas skolotāju Līgu un viņas akordeonu, Lācēnu čigānietes, gailis, vilki, lāči dodas ķekatās pie tiem bērnudārza darbiniekiem, kuri nestrādā grupās - medmāsas, vadītājas, pavārēm un ....visiem, kas gadās pa ceļam. Darbinieki tiek izdancināti, lūgti rotaļās, izsmīdināti un visādi iepriecināti. Vadītāja cienā ķekatniekus ar zirņiem, pārējie laimīgi piekusuši no dancošanas dodas savās gaitās.

Pašā Mārtiņdienas vakarā pamatīgs pārsteigums sagaida Puķuzirņus - arī viņu vecāki tērpušies maskās, kļuvuši pavisam neatpazīstami. Kopīgi svētki sagādā prieku bērniem un  apjausmu vecākiem - ar bērniem kopā pavadīts laiks ir tā vērtība, ko  vērts kultivēt.

Pateicoties ķekatniekiem mums  visu ziemu labi klāsies, netrūks maizes, netrūks prieka un netrūks draugu!

Gaidām nākamos svētkus!

 

 

 

Rudens ir pašā plaukumā - raža tikko novākta, krāsainas lapas virs galvas un zem kājām, saimnieces gatavo krājumus ziemai, bet lāči un eži gatavojas garajam miegam. Bērni to visu izbauda - sajūt, saredz, saklausa, saož un sagaršo...uzzina un .... UZZĪMĒ! To rudens krāšņumu, kas tapis vizuālās mākslas nodarbībās, šobrīd varam aplūkot pirmajā šī mācību gada izstādē "Rudens nāca sētiņā" no izstāžu cikla "GADALAIKI"

 

Rudens svētki

Gluži tāpat kā katru gadu , arī šis rudens atnācis ar bagātīgu ražu, kuru kārtīgi saimnieki līdz Miķeļdienai jau novākuši. Arī mūsu bērnudārza bērni , laikā ap Miķeļiem, iepazinušies ar visu rudens bagātību - gan kopā ar ģimenēm novācot ražu, gan atpūšoties pie dabas, gan iepazīstot visu kas tad nu šoruden izaudzis. Un izaudzis ir daudz - esam varējuši gan aptaustīt, gan sagaršot un sasmaržot, mājās kopā ar vecākiem izveidotas neparastas kompozīcijas.

Kā jau tas izsenis bijis, pēc ražas novākšanas seko svētki un arī pie mums 1. oktobrī visa bērnudārza saime pulcējas uz RUDENS SVĒTKIEM.

Vispirms bērni skatītāju lomās, jo priekšnesumā - teātris. To bērni vēro uzmanīgi, jo sižets interesants - par bagātīgo ražu, par dāsnumu un izpalīdzību par to, ka labi darbi vienmēr atmaksājas un draugi vienmēr palīdz. Vēl saistošāku izrādi dara tas, ka lomās - pašu audzinātājas.

 

Seko koncerts, kurā grupas cita citai dzied dziesmas par rudeni, un līdz ar koncerta izskaņu, sākas rudens svētku aktīvākā daļa. Katra grupa saņem ceļvedi, lai zinātu, ka šodien jāapmeklē 4 plači - maizes, sporta, mūzikas un mākslas. Katrā no tiem ir iespēja darboties, kaut ko uzzināt un protams - gūt prieku un gandarījumu! Mūzikas skolotāja Līga kopā ar bērniem iet dziesmotās rotaļās, sporta placī valda jautras sacensības, bet pie maizes galda bērni kopā ar bērnudārza vadītāju, mēģina izzināt ceļu no grauda līdz maizītei. Ir iespēja gan uzzināt ko jaunu, gan nogaršot dažādas maizes. Bērni atzīst, ka gardas ir visas, bet lielāko piekrišanu tomēr gūst vienkārši sausiņi - tiem bērni ir gatavi izdomāt savus nosaukumus. Tā nu rodas mīļummaizītes, kraukšķmaizītes, cietmaizītes un cepummaizītes, sirsniņmaizītes.

 

Bet pa to laiku bērnudārza iekšpagalmā top iespaidīgs rudens dekors - mandala - no rudens veltēm, jeb no visa tā, ko palīdzējusi izaudzēt Saule. Vecāki sagādājuši veltes no dārza un  meža un līdz pat pusdienas laikam uz pagalmu plūst bērni ar maisiņiem un kastītēm, lai pievienotu dekoram savu devumu. Dārzeņi , augļi un citas dabas veltes tiek sašķirotas, sakārtotas, pārkārtotas, savu roku lielajam darbam pieliek katrs un tieši pusdienas laikā, bērnudārza centrālajā laukumā, atklājas unikāls dekors. Visa rudens bagātība ir vienuviet - ķirbji un kabači, gurķi, tomāti, sīpoli un kartupeļi, āboli, cidonijas un aronijas, zīles, kastaņi, čiekuri un ziedi, pa vidu vēl bērniem mazāk dzirdēti gardumi - kolrābji un patisoni, puravi, šāvējgurķi un mežrozītes - vārdu sakot - saules pilns dārgums mūsu pagalmā.

 

                                                      

Lai  rudens, ziema un pavasaris, kas sekos šiem svētkiem mums ir tikpat bagāti - bagāti ar iespaidiem, prieku un  draugiem!

 

Kas mēs esam?

 

Šajā mācību gadā mūsu bērnudārzu apmeklē 155 bērni – 77 zēni un 78 meitenes no 1,5 līdz 7 gadu vecumam. Katram no šiem bērniem vecāki devuši savu vārdu – visskanīgāko, visskaistāko, tādu, kas piestāv tieši šim bērniņam. 61 bērniņam savs vārds ir vienīgais visā bērnudārzā, bet ir vārdi, kas ir populārāki par citiem. Tā nu šogad pie mums visizplatītākie vārdi ir ROBERTS un ADRIANS – pa 5 no katra. Vēl mums ir 4 GUSTAVI, MARKUSI, PAULAS UN KEITAS kā arī 3 ARTŪRI, EMĪLIJAS, EVELĪNAS, KĀRĻI, TOMI un LORETAS

Arī starp bērnudārza darbiniekiem ir savi vārdu grupējumi – mums ir 3 LĪGAS un 3 DACES, 2 LAILAS, LIGITAS, JANAS, ILZES, ILUTAS un ELITAS

 

 

Vispasaules Olimpiskā diena arī pie mums!

 

25. septembris - Olimpiskā diena, šogad aizritēja basketbola zīmē. Arī pie mums šajā dienā galvenajā lomā - oranži košās basketbola bumbas. Vispirms gan , skanot Laura Reinika "Skrienu vēl" visi kārtīgi izkustējās - lielākie kā īstā aerobikas paraugdemonstrējumā, mazākie cenšoties līdzdarboties un pavisam mazie - vienkārši uzdejojot! Sekoja īsti olimpiskās aktivitātes - Rūķi draudzīgi sacentās ar Bitītēm, Lācēni ar Puķuzirņiem, pārējie , skanīgi saucot" Sarauj, sarauj!" mācījās būt par līdzjutējiem. Lielās sētnieku ķerras ātri pildījās ar bumbām, audzītes Elīna, Monta, Jana un Lāsma tās meistarīgi aizvizināja vietā un galu galā uzvarēja - DRAUDZĪBA!

 

 

 

 

Sporta diena

Jādomā, ka 10. septembra rītā, Zirņu ielas apkaimes iedzīvotāji pamodās agrāk, nekā citkārt, jo no bērnudārza pagalma skanēja uzmundrinošas mūzikas skaņas. Šeit,Eiropas sporta nedēļas ietvaros, sākās lielā sportošana. Sporta skolotāja Dace, reizē ar saulīti pamodusies un pārvērtusi bērnudārza teritoriju lielā sportisku atrakciju laukumā, sagaidīja pirmos bērniņus un viņu vecākus, jo - šodien pie mums sporto visi! Vecāki, kopā ar savu mazuli, devās "īsajā šķēršļu joslā pirms darba" - vispirms pa lāča pēdām, tālāk pa līkumoto celiņu un tad jau gaidīja bumbu ripināšana, līdzsvara gājiens un finišā - apliecinājums "Manam bērnam sportiski vecāki" un ābolu grozs dienas mundrumam. Drīz vien pievienojās mūsu draugs ZIRNIS no Zirņu ielas, rosoties visapkārt bērnudārzam un aicinot izkustēties. Bija vecāki, kuri ieradās agrāk,  bija arī steidzīgie, bet uz darbu visi devās apmierināti, smaidīgi, labi iesildījušies darba dienai. Izrādās-nebija traucējuši ne augstie papēži un lietišķie uzvalki, ne miegainums un steiga.

Pēc brokastīm var  sākties "Eiropas apceļošana". Kopīga iesildīšanās pagalmā un 5 grupu bērni sēžas iedomātās lidmašīnās, vilcienos, kuģos un dodas sportiskā ceļojumā pa Eiropas valstīm. Lietuvā un Igaunijā visi pārvar šķēršļus pakalnos un jūrā, Polijā "dzēš ugunsgrēku", Vācijā piedalās bumbu gaisa šovā, Anglijā protams, jāšanas sacensības un Austrijā - satikšanās ar pašu kalnu karali. Garo ceļojumu iztur visi - trīsgadīgie "Ķipari" beigās saka, ka varētu padarīt vēl kaut ko, "Rūķi" un "Puķuzirņi" izjutuši ne tikai prieku, bet arī īstu sacensību garu, "Lāči" un "Bitītes" ieguvuši tik daudz jaunu iespaidu, ka pietiek līdz vakaram un paliek vēl...

Bet atgriežoties no ceļojuma, Latvijā sacenšanās sagaida bērnudārza darbiniekus - bērni šoreiz līdzjutēju lomās, un to viņi māk - mīļo audzīšu uzmundrināšana skan pāri visam Zirņukalnam! Jautrās stafetēs un šautriņu mešanā piedalās gan audzinātājas, gan pavārīte, medmāsa, remontstrādnieks un vadītāja. Jā, mūsu bērnudārzā sportiski un kustīgi ir visi - darbinieki, bērni un viņu vecāki.

P.S. 4.PII ticējums vēsta:"Kā gads iesāksies, tā turpināsies". Mums šis mācību gads sācies enerģiski, ar prieku un smaidu, draugu blakus un jaunām prasmēm. Tātad....

 

 

 

 

 

1. septembris Zirņu ielā 23

 

1. septembrī, kad Zirņu ielas galvenajā ēkā - bērnudārzā - no visām pusēm saradās smaidoši, mazliet satraukti un ziediem rokās bērni, vecāki un darbinieki, mūs apciemoja arī kāds nebijis viesis. Pirmo reizi, kopš 1963. gada, kad šeit atvēra bērnudārzu, atklātībā parādījās Zirņu ielas galvenais iemītnieks - ZIRNIS un atklāja, ka mums ir daudz kopīga. Arī bērnudārzā, kā lielā zirņu pākstī, ik gadu drošībā, siltumā un patīkamā kompānijā,  aug un nobriest bērni. Tāpēc bērni - mazie zirnīši - ar sajūsmu uzņēma neredzēto viesi, kopā rotaļājās, risināja dažādus uzdevumus, sacerēja mīklas un dzejoļus kā arī cienājās ar zirņu konfektēm. Tāpēc droši varam teikt - kopš šīs dienas mums ir savs draugs - ZIRNIS no Zirņu ielas!

  

 

 

 

Šogad āboli gaida bērnus

 

Kamēr bērni un bērnudārza darbinieki bauda vasaru laukos, dārzos, ceļojumos, mīļais bērnudārzs GAIDA. Nepacietīgi gaida, kad soļi un balsis šeit visu atdzīvinās. Bet tikmēr viss jau notiek - laukumos zeļ, zied un zaļo, "Bitīšu" grupas garšaugu dārziņā smaržo melisa, timiāns, baziliks, majorāns, fenhelis un pētersīlis, " Rūķu" laukuma ķirbis jau sniedzas cauri kaimiņu sētai un zied milzu ziediem, aktinīdijas un vilkābeles augļi vēl uzņem vasaras spēku, bet "Ķiparu" laukumā brīdi pa brīdim nogatavojas kāda zemene, "Ābolīšu" korintes šovasar parāda savas pirmās ogas, bet pats galvenais -

āboli šogad nolēmuši sagaidīt bērnus!

 

 

*************************************************************

2014./2015. mācību gads

 

Deju karuselis

18. maijs. Skolotāja Solvita visu mācību gadu naski kā pelīte vākusi un pati radījusi dejas un mācījusi tās bērniem mūsu bērnudārza 5 grupās. Katru pirmdienu bērni ne tikai iestudējuši dejas, bet vingrinājušies būt ritmiski, izkopuši stāju, mācījušies dažnedažādus deju soļus. Un nu - gada noslēgumā Rūķu, Ķiparu, Puķuzirņu, Lācēnu un Bitīšu grupas sanāk uz lielo deju virpuli, kopā ar pelīti  -skolotāju Solvitu. Tiek izdejotas gan latviešu tautas dejas, gan dejas ar balles deju elementiem, gan pavisam modernas. Skatītājiem nenopriecāties par labu stāju, aizrautīgu dejošanu un iespēju līdzdarboties. Vienalga - dejo četrgadīgie vai topošie skolēni - malā sēdētājiem kājas tā vien cilājas. Tāpēc ar sajūsmu tiek uzņemts aicinājums uz ballīti. Nu zālē vairs nav vietas kur adatai nokrist, bet dejo visi - bērni, audzinātājas, skatītāji. Stunda paskrien nemanot un dejotāji izklīst, gandarīti par paveikto, piedzīvoto un ar vēlmi pēc vasaras brīvdienām atkal mesties deju virpulī!

 

Vismīļākajai pasaulē!

 

Visskaistākā maija nedēļa ir otrā, jo tad tiek atzīmēta Māmiņu diena. Un tie pavisam noteikti ir īsti svētki bērnudārzā, jo - katram ir cita mīļākā krāsa, dziesma vai gadalaiks, bet vismīļākais cilvēks jebkuram bērniņam ir viņa māmiņa.

Jau mēnesi bērnudārzā biežāk dzirdētais vārds ir tieši MĀMIŅA. Šonedēļ gatavošanās sasniegusi kulmināciju un katru pēcpusdienu bērnudārza zāle pildās ar skaistām, smaidošām, mīlošām un laimīgām māmiņām un vecmāmiņām. Un kā lai nesmaida - katrs vismazākais ķipars sagatavojis mīlestības pilnu veltījumu tieši savai māmiņai.

Zvirbuļu grupā mazie izbaudījuši krāsu prieku ar savām plaukstām radot košas krāsu spēles uz papīra, ko audzinātājas pārvērš noslēpumainos pārsteiguma ziedos.

                                                                 

Ābolīši visu mēnesi daudz runājuši par ģimeni un tagad zin, ka ģimenē ir vecāki, māsas un brāļi, bet galvenā tomēr esot mamma - tā bērniņi saka tiem grupas biedriem, kas apgalvo, ka tētis ir galvenāks!

Rūķu grupiņas bērni uzzīmējuši mammas mīļumiņus - paši sevi - un nu gaida, lai māmiņa savu lolojumu atpazīst zīmējumā. Rūķu mammas saņem pavisam elegantu dāvanu - smalkas somiņas, kurās vienmēr būs iekšā bērna fotogrāfija un pateicības vārdi mīļajai māmiņai! Bērni izdomājuši arī mīļvārdiņus savām māmiņām, un kas zin - varbūt kādai labāk iepatiksies saukties par Puķīti, Rozīti, Sirsniņu, Saulīti?

    

Puķuzirņu grupas bērni iestādījuši podiņos puķes, paši ierakstījuši mīlestības vārdus apsveikuma kartiņās un savā svētku vakarā vareni izdancojas kopā ar mammām.

                                                            

Lācēnu grupas bērnu māmiņas var būt patiešām lepnas - viņām aug gan rokdarbnieki, gan dārznieki - kamēr pašu noformētos podiņos jau gatavojas uzziedēt samtenes, paši lācēni katru dienu strādā ar adatu un diegu, šujot mīlīgus adatu spilventiņus mārīšu formā.

          

Ķipari ir pavisam lieli, tāpēc māmiņas noskatās nopietnu koncertu, kurā skan gan instrumentāls skaņdarbs, gan mīļas dziesmas un dzejoļi, gan latviešu tautas dejas. Katrs bērns dzied māmiņai savu tautasdziesmu un skatītāju zālē meklē tieši savas - vismīļākās pasaulē - acis. Bet vēlāk grupiņā bērni izrāda ludziņu par māmiņu, kura svētkos saņem dāvanā mīļu bērnu. Ķiparu māmiņas gan apgalvo, ka viņām šāda dāvana nebūtu vajadzīga, jo mīļš bērns viņām jau ir!

Bitīšu bērni sameistarojuši rotas, ar kurām var doties gan uz darbu, gan kafejnīcu vai ballīti, tāpēc jau tā skaistās māmiņas kļuvušas vēl košākas un smaidošākas. Bet svētku koncertu Bitīšu bērni novada paši - Kate uzņēmusies pasākuma vadītājas lomu, iztaujā bērnus par māmiņām un vecmāmiņām. Visas atbildes ir vienprātīgas - tur, kur ir māmiņa vienmēr ir labi, silti, droši un mīļi. Vienīgās bažas - kas notiek tad, kad bērns izaug liels, dzēš audzinātāja Monta, atklājot, ka mamma savus bērnus mīl arī tad, kad viņi ir izauguši!

Bērnudārzā svētku nedēļa izskan, bet prieks un mīlestība paliek

gan bērnudārza sienās un pagalmos, gan bērnu un vecāku sirsniņās!

Lai jauki svētki visām māmiņām un viņu bērniņiem!

 

 

Atvērto durvju diena

 

15. aprīli viss bērnudārza kolektīvs gaidīja ar satraukumu - brīžiem rūpju pilnu, brīžiem priecīgu. Jau labu brīdi atpakaļ kļuva zināms, ka šajā dienā pie mums viesosies visa Cēsu novada bērnudārzu skolotājas, vadītājas, metodiķes. Ciemiņu gaidīšana kļuva par iemeslu dažādām neikdienišķām aktivitātēm - tika sameklēti gada laikā pašgatavotie rotaļu materiāli, lai veidotu izstādītes grupās, skolotājas sanāca kopā, lai skolotājas Janas vadībā gatavotu elegantas somiņas, pasākuma programmiņu ievietošanai. Bet 4.,7., un 8. grupas bērnu pārstāvji sapulcējās, lai apspriestu kādu priekšnesumu ciemiņiem parādīt. Bērnu ieteikums - spēlēt Bērnudārzus, tika atbalstīts un sākās mēģinājumi, kuros Lauma, Terēze, Lote, Henriks, Debora, Emīlija, Renārs, Ulfs un Kate izspēlēja un dzejoļos izrunāja vienu dienu bērnudārzā.

Trešdienas rīts, kaut apmācies, bērnudārzā atnāca priecīgs un krāsains - no grupām salidojušie taureņi radīja īsti pavasarīgu noskaņu. Pamazām saradās smaidīgi viesi, kuri vēl smaidīgāki kļuva pēc bērnu emocionālā, mazliet jautrā, bet viennozīmīgi - izcilā priekšnesuma.

Sekoja jau nopietnākas runas, kurās metodiķe Laila iepazīstināja kolēģes ar mūsu pieredzi, veidojot bērnus radošus, patstāvīgus un visādā ziņā dzīvei sagatavotus. Pēc tam Rūķu grupas audzinātājas Dace un Jana pastāstīja un parādīja kā viņām izdevies gada laikā panākt tik acīmredzamu bērnu izaugsmi. Skolotājas no kaimiņu bērnudārziem izrādīja tik lielu interesi par rādīto, ka nācās pielietot dažu mūzikas instrumentu, lai izdabūtu visus no Rūķu grupas, bet - ko vajag, to vajag - ciemiņus jau gaidīja paši lielākie bērni Bitīšu un Ķiparu grupās, lai parādītu savu patstāvību, prasmi plānot, savstarpēji sadarboties un radoši darboties.

Bitīšu bērni pēc pēdējās ekskursijas uz Vidzemes koncertzāli, bija pārņemti ar tur sastopamajām profesijām - mārketinga speciālists, apsargs, gaismotājs un citām, tāpēc skolotāja Monta piedāvāja izspēlēt šīs un citas koncertzālē sastaptās profesijas. Tika izveidotas komandas, bērni savstarpēji apspriedās, izveidoja rīcības plānu, sadalīja pienākumus un no dažādiem materiāliem radīja datorus un kameras, reklāmas plakātus, cepeškrāsni un atšķirības zīmes.Un tas viss tika veikts patstāvīgi, skolotāju atstājot tikai konsultanta lomā!

Savukārt Ķipari savās komandās veidoja televīzijas raidījumus. Darbojoties komandā tika sagatavoti, iestudēti un demonstrēti raidījumi par mūziku, dzīvniekiem, automašīnām un zinātni. Bija gan režisori un operatori, gan diktori un raidījumu viesi un visi 4 raidījumi izdevās lieliski. Un, kad darbs bija galā, katrs devās pie "bankomāta" un ievadot doto ciparu kombināciju, saņēma "algu". Kad noslēgumā skolotāja Līga aicināja pastāstīt par darbu komandās, bērni atklāja, ka pratuši sadarboties draudzīgi, viens otram palīdzot un kopīgi nonākot pie rezultāta.

Arī viesi, izstaigājuši visas pārējās grupas, devās mājup ar smaidu un labiem vārdiem, bet mēs paliekam gandarīti par paveikto un priecīgi par dzirdētajām atsauksmēm: - "Jūsu bērni tiešām tiek gatavoti dzīvei", " Jūs bērniem esiet iemācījuši meklēt un atrast risinājumus", "Ir jūtams pozitīvisma vilnis uz kura kopā ir gan bērnudārza darbinieki, gan bērni!"

Mēs priecājamies par jau paveikto un ar entuziasmu turpināsim veidot bērnos visas tās kvalitātes, kas viņiem būs nepieciešamas gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.

Lieldienas

Dienu pirms Lieldienu brīvdienām, bērnudārzā viss sagatavots svētkiem - uz palodzēm griezdamās aug Lieldienu zālīte, kurā satupuši gan bērnu, gan audzinātāju gatavoti cālēni, gan raibu raibas olas. Vāzēs izplaukuši visdažādāko koku un krūmu zari, saulei pretī stiepjas  puķu, pupu, gurķu un salātu stādiņi. Viss liecina, ka mūsu bērnudārzā pavasari tiešām gaida, tāpēc 2. aprīlī visa lielā saime pulcējusies uz svētkiem.

Šogad Vista Raibīte krāso olas, ko piedāvāt Lieldienu zaķim Pelēcim, pļāpīgā žagata, neapdomīgi izrunājoties, apvaino Lapsu, kura nolemj pabojāt svētkus un nočiepj vistai olas. Tas - audzinātāju teātrī, par ko bērni ir sajūsmā, īpaši tāpēc, ka  olu atrašanā tiek aicināti palīgos paši. Kad nu lapsa olas atdevusi, zaķis visus nopēris ar pūpoliem, katra grupa izdzied savu pavasara prieku. 

Pēc tam vecākās grupas izklīst pa bērnudārzu, lai sameklētu olas, ko zaķis - jau atkal - paslēpis. "Jau atkal olas pazudušas!" - pukojas nākamie skolnieki (jo iepriekšējos gados bij tāpat), taču pukošanās ir draudzīga, jo - kas var būt interesantāks par pazudošo olu meklēšanu. Kur tik to nav - puķu podos, gultās, zābakos un leļļu skapī. Un kad atrasts jau pilns grozs, sākas īstās Lieldienu izdarības - olu ripināšana, kaušanās un ēšana. 

Mazākās grupas pa to laiku, lustējas jautrās rotaļās kopā ar zaķi Pelēci. Tiek pieminēts viss, kas svarīgs pavasarim un Lieldienām - saulīte, putni, zaļumi, vistas, olas un garauši. Mazajiem priekšā vēl olu meklēšana un ēšana, bet lielākie , olu ar sāli apēduši, gatavi kārtīgi izkustēties.Pelēcis, nez kur savas zaķa ausis pazaudējis, pārvērties par sporta skolotāju Daci, iesaista bērnus aizrautīgās sacensībās. Jautrība un attapība, ātrums un izturība, nepieciešami, lai tiktu galā ar skolotājas piedāvātajiem uzdevumiem. Protams, Lieldienu stafetēs neiztikt bez olām. Parastās jau apēstas, tāpēc tiek nestas, stieptas, ripinātas gan zosu un strausu, gan pēc apjoma spriežot - pat dinozauru olas! Sportiskais azarts ir pamatīgs, līdzjutēju uzmundrinājumi tik enerģiski, ka dzirdami visā bērnudārzā. 

Vēl jau jāatrod brīdis, lai par spīti nepatīkamajam laikam, izietu pašūpoties lielajās šūpolēs , jo visi - pat mazākie zina - Lai nekostu mušas un odi, Lieldienās ir jāšūpojas. 

Lai mums visiem jauks pavasaris un odi nekož!

 

 

Cālis 2015

24. marta rītā miega pele, izvadājusi un izdalījusi miega kamolīšus, iemaldījās bērnudārza zālē, kur bija pulcējušies visi bērnudārza bērni un darbinieki - starp viņiem  arī 9 skanīgi dziedātāji, gatavi sniegt koncertu. Peles miega ratiņos katram no viņiem atradās savs kamolītis un katrā bija ietītas mazā dziedātāja prasmes, intereses un prieki. Tā visi klausītāji uzzināja, ka Toms un Harijs labprāt strādā lauku darbus, Alīnai ļoti patīk pucēties, bet Keitas mīļākie varoņi ir "Ponijas". Mazie dziedātāji viens pēc otra, drosmīgi ņēma rokās mikrofonu, un dziedāja par bumbām un lellēm, putniem un sēnēm, māmiņu, tēti un mākonīti. Klausītāji ieklausījās vārdos un melodijās, juta līdzi un priecājās par saviem skanīgajiem grupas biedriem. Bet visatbildīgāk šoreiz klausījās Bitīšu grupas bērni - viņi koncertā ieradās kā labā žūrija - ar uzdevumu saklausīt un pierakstīt visu to, kas  koncertā patīk. Uzdevums bija atbildīgs, bet viegls, jo dziedātāji izcēlās gan ar skanīgām balsīm, gan artistiskumu, drosmi un milzīgu vēlmi dziedāt. Pieaugušie klausītāji visaizkustinātākie jutās brīdī, kad muzikālā audzinātāja Līga aicināja kopā dziedāt visus bērnudārza bērnus. "Izklausījās gluži kā dziesmusvētkos!" - teica pārsteigtie klausītāji un sirsnīgi aplaudēja, kad bērnudārza vadītāja pasniedza košus, dzeltenus balonus mazajiem solistiem : ELZAI GAILEI, HARIJAM BĒRZIŅAM, ANNIJAI PAIPALAI, KEITAI PURIŅAI, TOMAM MEDNIM, MARKAM MIHAILOVAM, ALĪNAI DOLŽENKO, NORAI APINEI un PATRĪCIJAI BŪREI .

                                                                        

 

 

Teātra nedēļa

 

Nenoliedzami - teātra skatīšanās ir tāda brīnumjauka padarīšana, kas sniedz prieku, atpūtu, pozitīvas emocijas. Teātra spēlēšana dod vēl vairāk - iespēju izteikt savas emocijas caur kādu tēlu, sniegt prieku citiem un sajust gandarījumu pašam.

Pavasara gaidās mēs esam nolēmuši iepriecināt sevi un citus, rīkojot, nu jau ikgadējās teātra dienas. Grupās jau izvēlētas pasaku lugas, sadalītas lomas, notiek mēģinājumi , kuros bērni gan apgūst tekstu, gan mācās kustēties un darboties atbilstoši sava tēla raksturam. Gan mājās, gan bērnudārzā tiek piedomāts pie dažādu varoņu tērpiem - vārdu sakot bērni ar lielu azartu iesaistās šajā aktivitātē, pie vien gūstot priekšstatu par aktiera, režisora un scenogrāfa profesijām.

Vēl tikai nedēļa un teātra dienas būs klāt un mūsu bērnudārzā atkal valdīs prieks un radošums.

 

1. diena

 

Teātra nedēļa ir sākusies un bērnudārzā valda priecīgs un gaidu pilns noskaņojums. Pie zāles, grupām vien pulcējas skatītāji. Neparastākais ir tas, ka šoreiz katram skatītājam rokās ir divas konfektes - tāda šonedēļ ir maksa par katru izrādi. Lielākie jau sarēķinājuši, ka kopā vajadzēs 7 konfektes - tik daudz izrāžu šonedēļ redzēsim.

Bet šorīt vislielākais satraukums valda mazo RŪĶU grupā - viņu izrāde būs pirmā. Un tur jau viņi nāk - skanot brīnišķīgai Vivaldi mūzikai, zālē sarodas aktieri - visi tik balti, ka skatītājiem skaidrs - pasaka būs par ziemu. Audzinātāja Dace sāk stāstīt ziemas pasaku, gurkst sniegs,  pa sniegu skrien zirdziņš un kamanās sēž vectētiņš. Mikus tā iejuties vectētiņa lomā, ka ir gatavs braukt un braukt un braukt. Taču audzīte kamanas aptur un notikums var sākties. Vectētiņa pazudušajā cimdiņā (kas to būtu domājis, ka no krāsainiem lakatiņiem bērnu rokās var izveidot cimdiņu) sarodas zvēriņi un kukainīši, visi dejo, līdz atskrien gailis, visi pajūk pa malu malām un skatītājiem ir skaidrs, ka izrādē tika izspēlēta latviešu tautas pasaka Vecīša cimdiņš. Aktieri ir gandarīti, jo skatītājiem patīk! Lielu lomu izrādes veiksmē spēlē audzinātāju Janas un Daces izdoma - sadarbībā ar vecākiem radot tērpus, leļļu teātra tehnikā vedojot pasakas tēlus, iestudējot tekstus un kustības. Pirmā izrāde ir galā, neliels satraukums ir ārā un teātra spēlēšanas azarts iekšā!

Pēc īsas fizkultūras pauzes, spota skolotājas Daces vadībā, viss var turpināties. Tavu brīnumu - kamēr visi vingro, zāle pārvērtusies no ziemas rudenī. Skan lietus čaloņa, zāles vidū izaugusi milzīga sēne, pie kuras cits pēc cita pulcējas skudras, tauriņi, zaķi un zvirbuļi. Katram no viņiem ir savs dzejolis un sava dziesma un katram atrodas vieta zem sēnītes. Draudzīgā saskaņā izrādes varoņi atvaira viltīgo lapsu un , kad lietus pārstājis, Pēteris vēl nodejo varenu vardes deju un arī izrāde Zem sēnītes izskanējusi. Audzinātājas Ineta un Ilze var būt apmierinātas ar saviem mīluļiem - viss izdevies godam. Ilze atradusi jauku lugu, Ineta izveidojusi iespaidīgu skatuves noformējumu, abas kopā sagatavojušas bērnus un nu kopā ar skatītājiem var priecāties par lielisku izrādi.

Noslēgumā gan RŪĶU, gan PUĶUZIRŅU grupas saņem pa nopelnītajam konfekšu grozam - skatītājiem nemaz nav žēl, jo abas izrādes bija to vērtas!

Bet jau rīt šajā pašā vietā un šajā pašā laikā viss turpināsies ar jaunām izrādēm....

 

2. diena

Šorīt skatītājus sagaidīja lielais ekrāns ar Rīgas panorāmu. Gaidot ĶIPARU grupas izrādi "Gailītis Čips un Rīgas radi", skatītāji centās Rīgas skatos ieraudzīt pazīstamas ēkas un vietas. Bet brīdī, kad vajadzēja sākties izrādei, zālē iebrāzās raibi ģērbta būtne ar violetiem matiem un piena pudeli , paziņoja ka teātra nebūs, viņa esot raibā govs un izklaidēšot visus viena pati. Ja šī būtne mazliet nelīdzinātos Ķiparu audzīnātājai Līgai, skatītāji būtu satraukušies, bet šī līdzība rosināja domāt, ka tas ir tikai joks. Un drīz jau nāca audzinātāja Elīna ar veselu pulku cālēnu, gaiļu, peļu...Skatītāji tik uzmanīgi ieklausījās Terēzes stāstījumā par gaiļa ģimenes ceļojumu uz Rīgu, ka likās - mēs paši dodamies līdzi piedzīvojumiem bagātajā gājienā. Ceļā tika dziedāts un spēlēts, satikta pati saule un miega peles, ceptas karašas un adītas šalles. Un kā jau visām pasakām - laimīgas beigas - skatītāji saprot, ka jābūt laipnam, izpalīdzīgam un ,ciemos dodoties, līdzi jāņem neliela dāvaniņa.

                                                                                                                                                                                                                               

 

3. diena

Trešdiena teātra spēlēšanā ir brīvdiena, taču tas nenozīmē, ka teātris ir aizmirsts. Visās grupās joprojām valda teatrāli pacilāts noskaņojums. Pat vismazākie -  divgadīgie Zvirbulīši krāso sejas maskas, lai aizslēpjoties aiz kaķu, zaķu un kucēnu sejām, sajustos kā teātrī. Ābolīšu grupā trīsgadnieki paši organizē teātri - izmantojot mīkstās rotaļlietas, tiek izdomāti dialogi, organizēti skatītāji un izspēlēti iepriekšējās dienās gūtie iespaidi. Ābolīšiem ir arī jautājumi - kāpēc Rūķu grupas teātrī visi bija tik jocīgi saģērbušies un kad vēl būs teātris par zvēriņiem?

Savukārt četrgadīgie Rūķi ļoti lepojas ar savu sniegumu - sagatavošanas grupas bērni novērtējuši viņu izrādi ar atzinīgiem vārdiem:"Jums gan bija foršs teātris!"- tas mazajiem ir augstākais novērtējums. Rūķi savu izrādi jau paspējuši parādīt vecākiem un tagad lepni sauc sevi par aktieriem.

Ķiparu audzīte Līga tagad kļuvusi slavena - visi bērnudārza bērni viņu atpazīst kā raibo gotiņu no teātra. Bet paši Ķipari, kaut jau topošie skolnieki, atzīst, ka teātra spēlēšana bijusi visai satraucoša - ne viens vien pirms izrādes uztraucies vai viss būs labi. Šodien visi atzīst, ka tas bijis grūts, bet patīkams darbs..

Kamēr citi jau dalās iespaidos par aktiera darba niansēm, Lāču, Bitīšu un Ābolīšu grupās vēl notiek mēģinājumi izrādēm, kas notiks rīt un parīt. Tiek noslīpētas kustības, piemeklēta mūzika, uzlaboti tērpi.

Un vispār - klīst runas, ka vakaros uz teātra mēģinājumiem sanākot kādas noslēpumainas trupas aktieri, kuri savu izrādi parādīs jau rīt pēcpusdienā...

 

4. diena

Šī diena ir klāt ar teātru pārpilnību - veselas trīs izrādes un katra ar savu "odziņu". Zvirbuļu grupu pārstāv audzinātāja Evita un mūzikas skolotāja Līga, jo pašiem mazajiem teātris vēl jāskatās un jāskatās, kamēr paši varēs ķerties pie spēlēšanas. Abas audzītes parādīja teātra veidu, kāds šonedēļ vēl nebija redzēts - leļļu teātri .Tākā leļļu teātris ir bērniem vistuvākais, šo izrādi noskatījās arī paši mazākie bērnudārza bērni - 1.grupas Cālīši. Uz skatuves bija lelle Lienīte un niķīgs zaķēns, kurš kāroja pēc skaistākas astes. Nelīdzēja Lienītes aizrādījums, ka bērniem redz nemaz nav astītes un viņi tāpēc neniķojas. Tikai izmēģinot krāšņās, bet svešās astes, zaķēns saprata, ka sava ļipiņa tomēr ir vislabākā. 

Atkal sportiska pauze un uz skatuves Bitīšu grupa ar pasaku par mājas lopiem, kas mežā ceļ mājiņu. Bet tā kā šīs pasakas gailītis pagadījies lepns un strādāt it nemaz negrib, pasaka iegūst pavaisam negaidītu pavērsienu. Gailītis mēģina iekārtoties uz dzīvi gan vecīša cimdiņā, gan abru taisītāja abrā, līdz drosmīgi izpalīdzēdams zaķītim, iegūst gan māju, gan draugu un viss atkal beidzas laimīgi.Skatītāji apmierināti dodas uz grupām, bet zālē paliek vesels mežs - koki, krūmi un puķes, jo vakarpusē sagaidāma trešā izrāde, par kuru zināms tikai nosaukums - "Nekur nav tik labi kā mājās" Kas to spēlēs - bērni min, ka tie varētu būt aktieri no Rīgas, bet varbūt pašu audzītes???

Intriga saglabājas vēl brīdī, kad ieejot zālē, izrādās, ka maksu par izrādi - konfekti - šoreiz jāliek nevis metodiķes vai vadītājas , bet Annijas tēta groziņā. Kad zālē parādās rūķi un viņu mamma, audzinātāju Montas, Lailas un Janas tēlojumā, kāds gudrinieks nočukst - šis būs audzīšu teātris.

Bet sākoties 2. ainai no skatītāju pēdējās rindas, kur sēž Bitīšu grupa, atskan sarosīšanās, spiedzieni un sajūsmināti palēcieni, jo izrādās - šīs izrādes aktieri ir Bitīšu bērnu vecāki. Ar dzirkstošām acīm tiek justs līdzi Kukulītim un Lapsai,  Brālītim, Trusītim,klauniem, Vinnijam Pūkam un Bokas jaunkundzei. Sajūsmu izraisa staigājošie koki, mazu izbīli sagādā Karlsons, kas spoka tērpā ierodas tieši pa logu.

Galu galā - Bitīšu bērni ir laimīgi un lepni par saviem talantīgajiem un drosmīgajiem vecākiem , visi pārējie - priecīgi, ka atpazinuši pasakas, kurās šovakar nokļuvuši un beigās visi kopā var nodziedāt dziesmu par to, cik labi ir mājās.

Garākā teātra diena ir galā, bet vēl jau ir rītdiena - noslēguma diena, un nu jau visi cer, ka arī tajā sagaidīs kādu jauku pārsteigumu!

 

5.diena

 

Rit jau piektā teātra nedēļas diena, bet prieks par jaukajām izrādēm bērnudārzā nerimst. Katru dienu izrādes apmeklē gandrīz pusotra simta bērnu un katrs no viņiem jau zina savu vietu skatītāju zālē.

Šodien uz skatuves jau trešo reizi Vecīša cimdiņš, bet Ābolīšu grupas audzītes to interpretējušas pavisam savādāk kā iepriekšējos uzvedumos. Cimdiņš šoreiz ir kustīgs un runīgs - tajā iejutusies audzinātāja Arnita, savukārt Janas audzīte azartiski un meistarīgi spēlē teicēja lomu. Mazie Ābolīši, blakus savām audzītēm, droši runā, dzied un iejūtas katrs savā lomā.

                                                                         

Pēdējā izrāde šonedēļ uzticēta Lācēnu grupai - tie būs Brēmenes muzikanti. Mēģinājumi bijuši gari un grūti, bet rezultāts ir patiesi iepriecinošs - izrāde ir tik interesanta, ka negribas atraut acis no bagātīgajām dekorācijām, mazo aktieru tēlojuma un saistošajiem dialogiem. Lote, Andžela, Mariss un Elīza ir tik pārliecinoši Brēmenes muzikanti, ka nebūs jābrīnās, ja kāds no viņiem dienās kļūs par īstu aktieri. Aplausi pēc izrādes - sirsnīgi un aizrautīgi - skaidrs, ka skatītāji ir gatavi vēl vienai teātra nedēļai. Gan jau pēc gada atkal tiksimies jaunās izrādēs, jaunās lomās , bet šim gadam  - viss.

Gandrīz viss, jo vēl nāk vadītāja Līga, izsaka savu prieku par teātri, par visu, kas šonedēļ piedzīvots, pateicas par bērnu, audzinātāju un vecāku ieguldīto darbu, katra grupa saņem pateicības rakstu un krāšņu pasaku grāmatu, tad vēl ziedi un konfektes audzinātājām, ko pavada bērnu gaviles un ovācijas!!!!!! Tieši šajā brīdī vislabāk redzams, ka mēs visi esam kopā - vienoti priekos un ikdienas rūpēs un katrs par katru var teikt - mūsējais!

Teātra nedēļas beigas. Gaidām jaunus notikumus.

 

 ____________________________________________________________________________

Sveču mēnesis

Februāris izsenis zināms kā sveču mēnesis, kad ziemas saltumā un tumsā gribas iedegt kādu īpaši interesantu vai mīļu sveci. Arī bērnudārzā februāris izvērtās par īstenu sveču mēnesi - visās grupās priecājās par svecēm, pētīja tās, bērni klausījās stāstus un mācījās dzejoļus par svecēm. Un tad vienā brīdī šķita, ka viss par svecēm ir dzirdēts, visas sveces apskatītas - nācās pašiem ķerties pie praktiskas darbošanās. Sveces tika zīmētas, aplicētas, atveidotas plastikā un plastilīnā, tapa sveces no pudelēm, koku zariem, papīra un pat makaroniem. Katrs bērns vecākajās grupās  iemācījās pagatavot sveci no īsta vaska, tā kā to darīja senos laikos. Muzikālajās nodarbībās bērni sacerēja dziesmiņas par svecēm, bet konkursā par sveču dzejoli piedalījās ne tikai mazie un lielie bērni, bet arī pašas skolotājas. Tik radoši darbojoties, šķiet ziema aiziet ātrāk, un pavasaris ar savu spožo sveci - Sauli - tūlīt, tūlīt būs klāt.

                             Sveces mirdz un laistās,

                             Visiem bērniem prieks.

                             Nav neviena bēdīga,

                             Visiem liekas skaisti! (Pauls Baijers, 7. grupa)

 

 

METEŅI - priecīgā otrdiena

 

 

 

Tieši pa vidu ziemai un pavasarim, mūsu bērnudārzā notika Meteņdienas līksmošanās - lai priecīgāks prāts pirmspavasara pelēcībā!

 

Jau no paša rīta bērnudārzā bija manāmas pārvērtības - lai turpmākais gads būtu bagāts un veiksmīgs, vecāko grupu bērni pārģērbās un maskojās tik aizrautīgi, ka dažu labu pat atpazīt bija grūti.

Notika viss kā Meteņos jānotiek - tika vingrinātas balsis Meteņu dziesmās un saucienos, notika varena lielīšanās, visi izlocīja kājas, dejojot latvju dančus "Oira", "Pankūkdancis". Grupas izrādījās citu priekšā ar dažādiem dīvainiem gājieniem - šekumskreju, atpakaļrāpi, mugurleci un potīšskreju.

 

Neiztika arī bez Meteņa dzīšanas - bērni dziedāja, Metenis atbildēja, bērni sauca, Metenis meta zelta pogas, lija konfekšu lietus un "Nebeidzamais dancis" visus izvadīja laukumā pie ugunskura, kur katrs izdziedāja savu Meteņu vēlēšanos.

Lai saule ātrāk atgrieztos, Meteņos jānotiek sportiskām sacensībām sniegā. Arī mums bija gan Meteņa skrējiens, gan slēpošana, hokejs, virves vilkšana un nobrauciens no kalna ar neiztrūkstošo iekošanos cūkas ausī - tas, lai laba raža būtu! Bet, kad visi laimīgi noguruši atgriezās pie ugunskura, vadītāja jau sagaidīja ar karstu tēju, kas garšoja īpaši labi un ko dzerot tika pārrunāti iespaidi un secināts - šī nu gan ir viena izdevusies un priecīga diena!

 

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk visus ar tumsu mūs biedēt,            
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu kliedē.                  

Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai tumsa bēg prom pa kaktiem,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,            
Par spīti naktij...

Ziemassvētki ir laiks , kad dot...Dot gan mīlestību un prieku, dot sirds siltumu un palīdzīgu roku, dot dāvanas un labus vārdus. Šajā laikā gribam teikt sirsnīgu paldies Jums - vecākiem - par to, ka esat bijuši kopā ar mums, atbalstījuši, uzklausījuši, sapratuši un sadarbojušies.
Īpašs paldies  Emīlijas Daļeckas māmiņai par skaisto egli, kas rotā bērnudārza pagalmu un Gustava Leimaņa tētim par izpratni un gatavību palīdzēt krīzes situācijā.
Tāpat paldies visiem Jums, kas radoši un ieinteresēti piedalījās visos mūsu aizvadīto mēnešu projektos - kopā ar bērniem gatavoja gan dārzeņu kompozīcijas, gan profesiju kurpes un neparastas egles, . Paldies vecākiem, kuri  radīja brīnišķigu papildinājumu mūsu vizuālās mākslas izstādei par Cēsīm un iepazīstināja bērnus ar savām profesijām!
Tas ir Jūsu devums, kas nācis no sirds un šajos Ziemassvētkos novēlam, lai Jūsu  labestība aug augumā un nes augļus!
Priecīgus, mierpilnus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu                                             Jums visiem!

                                           Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Līga Balode

_______________________________________________________________________________

No 11.-20. novembrim mūsu bērnudārzā
PATRIOTISMA NEDĒĻA , veltīta Latvijas 96. dzimšanas dienai.
 
11. - 14. novembrim visās grupās runāsim par Latviju, iepazīsim to kartēs, grāmatās, attēlos, pastaigās pa pilsētu, kas rotājas svētkiem. Rotāsim arī savu bērnudārzu - ar karoga krāsām, pašgatavotiem karodziņiem, zīmējumiem un Latvijas simboliem.

11. novembrī iedegsim svecītes Latvijas kontūrā, kas izveidota laukumiņā pie karoga, kā arī izteiksim savus vēlējumus Latvijai.

13. novembrī atklāsim bērnu darbu izstādi " Manai pilsētai", kas būs izvietota bērnudārza gaiteņos un vestibilos.

14. novembrī visi pulcēsimies svinīgā pasākumā, lai ar dziesmām un dzejoļiem sveiktu Latviju dzimšanas dienā. Protams, neizpaliks arī svētku kliņģeris.

19. un 20. novembrī 4.,5.,7., un 8. grupu bērni piedalīsies izteiksmīgās runas konkursā: "Latvija - zeme vismīļākā"
                                                                                                                                              

 Decembrī bērnudārzā ienāk egles

Jau kopš pirmās adventes visās bērnudārza grupās valda radoša rosība - kā ik gadu, telpas tiek postas Ziemassvētkiem, darināti apsveikumi un dāvaniņas mīļajiem, gatavoti priekšnesumi Ziemassvētku uzvedumiem. bet papildus tam, visās grupās top egles - no papīra, no auduma, no dabas materiāliem un otrreizējām izejvielām. Pavisam vienkāršas un arī īsteni mākslas darbi, kuru gatavošanā iesaistās ne tikai bērni kopā ar skolotājām, bet arī vecāki. 
Nu jau egļu ir tik daudz, ka visām grupās nepietiek vietas, tāpēc egles ienāk arī gaiteņos un vestibilos, veidojot brīnišķīgu izstādi! 
Savukārt eglei, kas grezno bērnudārza pagalmu, dažādus rotājumus gatavo bērni kopā ar vecākiem mājās, tāpēc ar katru dienu šī egle top arvien krāšņāka un bagātāka! 

 

Iekāp savas profesijas kurpēs

 

Oktobrī Karjeras nedēļu organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra un Eiropas Komisijas "Euroguidance" tīkla programma sadarbībā ar 15 Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām un to izglītības pārvaldēm.
Arī mūsu bērnudārzā no 6.līdz 10 oktobrim  visās grupās atcerējās uzzināto par dažādām profesijām . Zināšanas tika liktas lietā, kopīgi ar audzinātājām, auklītēm un vecākiem gatavojot kurpes, kas ar savu noformējumu vēsta par kādu no profesijām. Izstādē, kas tika izveidota nedēļas noslēgumā, varēja aplūkot gandrīz 50 kurpes no papīra, keramikas, plastmasas, auduma, dabas materiāliem...Tās vēstīja... varbūt par vecāku, bet varbūt par bērna sapņu profesijām? Visplašāk pārstāvētas bija šuvēja, dārznieka un zemnieka profesijas, bet varēja aplūkot arī arheologa, sētnieka, programmētāja, modeles, skolotājas, celtnieka, biškopja un vēl un vēl...
Radoši darbojoties grupās un kopā ar vecākiem, bērni nostiprināja jau apgūtos priekšstatus un uzzināja daudz ko jaunu par pazīstamām, svešākām un vēl pavisam nepazīstamām pieaugušo profesijām. Kas zina - varbūt pēc gadiem kāds no pašreizējiem audzēkņiem iekāps tieši tās profesijas kurpēs, kuru gatavošanā piedalījies šoruden!

 

                                                                                      Izstādes bildes Bilžu galerijā
                                          Sagatavoja iestādes metodiķe Laila Ķimene

 

• ------------------------------------------------------------------------------------------

 

Rudens svētki
Septembra pēdējās dienas bērnudārzā bija satraucošas rosības pilnas - dārziņa teritoriju pamazām izrotāja visu grupu veidotas piramīdas no dabas veltēm, bērni mācījās tautasdziesmas un izzināja rudeni, mājās kopā ar ģimeni gatavoja kompozīcijas no dārzeņiem un augļiem, turklāt visi bērni saņēma ielūgumus uz vāverītes dzimšanas dienu . Visa šī gatavošanās noslēdzās 2. oktobra rītā, kad sākās labākie Rudens svētki visās Cēsīs. Par iespaidiem šajā dienā lai runā paši svētku dalībnieki:

 

Ulfs - Vispirms bija ļoti foršs teātris par vāveres dzimšanas dienu.
Laura - Dziedājām dziesmas par rudeni
Debora - Mēs bijām iemācījušies visgarāko rudens dzejoli
Renārs - man patika, ka mēs ar Laumu pasniedzām vāverītei dāvanu, es devu dāvanu un Lauma skaitīja   pantiņu, un vāverīte ļoti priecājās un visus sabučoja.
Austra - interesanti bija tas, ka tur bija visādi plači - deju un maizes un sporta
Patriks - vāvere iedeva visiem speciālu plānu - karti, kur parādīts kur katram jāiet
Arturs - sporta placī spēlējām foršas spēles
Anrijs - šķēršļu josla bija jautra un interesanta
Lauma - man patika deju placī, bet bija pārsteigums, ka skolotāja Līga spēlē akordeonu
Renārs - Jā, mēs domājām, ka Līgas audzīte māk spēlēt tikai klavieres, un vispār sākumā mēs domājām, ka tā nemaz nav viņa , kas spēlē citu instrumentu
Jēkabs - visinteresantākais bija maizes placis
Henriks - tajā varēja pagaršot vairāku veidu miltus un to maizi, kas no miltiem izceptaRenārs - vadītāja visu interesanti pastāstīja, es daudz ko nezināju - ka miltiem pielej ūdeni un pieber sēklas un uztaisa formu un sanāk sēklu maize
Terēze - bija izstāde ar visādām kompozīcijām - tur bija jocīgas lietas no dārzeņiem - krokodils, traktors no kabačiem, mājiņa no āboliem un burkāniem, trīs ratiņi, divi kuģīši un viss kas cits
Mārtiņš - vadītāja kurināja ugunskuru un vārīja mums zupu no saknēm un dārzeņiem
Kate - tas tik bija labi, ka ēdām ārā, jo ārā ir garšīgāk
Luiss - mēs pat stāvējām rindā un prasījām vēl
Artūrs Ē. - saldo gan gājām ēst iekšā, jo lapsenēm arī garšo saldais

 

                         
Iespaidus vāca un apkopoja metodiķe Laila Ķimene